«Likteņdārzā» uzsāk amfiteātra būvniecību
«Likteņdārzā» uzsāk amfiteātra būvniecību
«Apollo», [email protected]
21.04.2010
Šonedēļ «Likteņdārzā» uzsāk amfiteātra būvniecību, kas ir 2010. gada galvenais paredzētais darbs saskaņā ar «Likteņdārza» projekta plānu. Līdz ar amfiteātra būvniecību ir uzsākta trešā «Likteņdārza» projekta īstenošanas kārta, portālu «Apollo» informēja Kristīne Atraste, projektu vadītāja «Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils» «Eurocom Worldwide» pārstāve Latvijā.
Tāpat kā 2009. gadā, būvējot perimetrālo ceļu, arī, plānojot amfiteātra būvniecību, tika rīkota cenu aptauja, lai iegūtu zemākās būvniecības darbu izmaksas. Par izdevīgāko piedāvājumu amfiteātra būvniecībai tika atzīts vietējā Kokneses uzņēmuma SIA «Roplainis» piedāvājums. 2010. gada 16. aprīlī ir noslēgts līgums ar būvnieku par amfiteātra būvniecības pirmo posmu, kura plānotās izmaksas ir 155 751 lats (ieskaitot PVN). Lai varētu uzsākt amfiteātra būvniecības darbu, lielu ieguldījumu «Likteņdārzā» 2009. gada beigās jau veica VAS «Latvijas valsts meži». «Likteņdārza» apmeklētāji ir aicināti iesaistīties amfiteātra būvniecībā, ziedojot līdzekļus. Visi šajā gadā saziedotie līdzekļi tiks izlietoti amfiteātra būvniecībai.
Projekta autora Shunmyo Masuno iecerē «Likteņdārzs» ir kā simfonija septiņās daļās, kas simbolizē dabas un cilvēka harmoniju. Daļas tiek iedalītas trīs zonās. Pirmā zona saucas «Piemiņas zona» un ir orientēta uz pagātni. Otrā zona ir orientēta uz nākotni un saucas «Dziedināšanas zona». Trešā zona ir «Galamērķis - latvieša sirds».
Amfiteātris atrodas «Piemiņas zonā» un simboliski sastāv no divām daļām. Pirmā saucas «Solījums» jeb Sirmais saulriets, kas sākas ar akmeņu iesegumu, kam seko ūdens kanāls, kas simbolizē cietušo cilvēku izlietās asaras, un beidzas ar pieminekļa kalniņu, ko veido 600 000 pelēku akmeņu. Saulriets nav ierastajā krāsā, bet gan sirms – kā traģēdija – pārdzīvojums par to, kas noticis. Cauri šai daļai ved ceļš pa tiltu, kas simbolizē mieru un brīvību, uz memoriālo amfiteātri – svētvietu pie Daugavas un saucas «Lūgšana» jeb Dvēseles gaisma. Tā ir vieta, kur mēs lūdzam, lai tas, kas ar mums noticis, vairs neatkārtojas. Šajā vietā Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – 18. novembrī – noriet saule un valsts svētkos plānots īstenot svinīgus pasākumus. Ikdienā tā ir vieta, kur vērot vakara saules norietēšanu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/200860
