Likme tiek likta uz ārzemniekiem
Ārzemnieki ir iegādājušies gandrīz 90% dzīvokļu kompānijas Dekarta Property jaunajās mājās. Šādu statistiku sniedz šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Kims.
Skaitli «90%» uzņēmējs publiskoja konferencē «Kā attīstīsies Latvijas nekustamo īpašumu attīstības parks?» Apbūvētājs atzīst, ka viņam ir izdevīgi, ja dzīvokļus nopērk ārzemnieki, jo tas ļauj viņam iegūt augstāku pārdošanas cenu. Tikai retais vietējais pircējs ir gatavs iegādāties mājokli dārgāk par 1 200—1 300 eiro/m². Bet klienti no ārzemēm, kurus interesē iespēja pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, mierīgi uztver cenu 1 600 eiro/m² — tieši tāds ir vidējais cenu līmenis, par kādu 2013. gadā kompānija Dekarta Property kārto jauno dzīvokļu pārdošanas darījumus savos projektos un turpina virzību uz dārgāku segmentu. Kopš tirdzniecības uzsākšanas mājokļu cenas pilnībā renovētajā mājā Cēsu ielā 23 ir pieaugušas no sākotnējiem 1400 eiro/m² līdz 1700 eiro/m², bet Alauksta ielā 9 - no 1550 eiro/m² līdz 1750 eiro/m². Nākamie projekti, kuru uzsākšana ir paredzēta tuvākajos gados, būs vēl dārgāki. Turklāt, pēc Denisa Kima vārdiem, rekonstrukcijas izmaksas mājās, kur pašlaik tiek pārdoti dzīvokļi, ir 700—800 eiro/m². Taču šajās izmaksās nav iekļautas pašu projektu iegādes izmaksas.
Dekarta Property Krievijas līdzīpašnieks atklāj arī stratēģiju darbā ar ārzemju klientiem, risinot dzīvokļu apdares jautājumus. Lielākā daļa mājokļu tiek piedāvāti bez galīgās apdares. Taču pircējiem ir iespēja apskatīt trīs četrus demonstrācijas dzīvokļus, kas katrs ir noformēts noteiktā stilā. Kamēr tiek kārtotas darījuma un uzturēšanās atļaujas formalitātes, izvēlētajam mājoklim veic apdari, ievērojot stilu, kas iepaticies pircējam. Turklāt klients šā procesa gaitā var veikt izmaiņas, tā teikt, apdares pasē. «Mēs esam gatavi pārdot dzīvokļus arī bez apdares, tomēr ārzemniekiem svešā valstī pašiem nodarboties ar dzīvokļa apdari ir visai sarežģīti,» par saviem novērojumiem stāsta Deniss Kims.
Analizējot diskusijas par nepieciešamību turpināt uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, Dekarta Property vadītājs uzskata, ka šāds produkts ir vajadzīgs, bet tā iegūšanas latiņu Rīgā, Jūrmalā un Rīgas plānošanas reģionā var pacelta līdz 150 000 latu. Pircējus no Krievijas tas īpaši nenobiedēs, toties atsijās tos, kuri, maksājot mazu naudu, mēģina aizbēgt no savas valsts. Runājot par mūsu Austrumu kaimiņiem, Deniss Kims saskata, ka aizvien lielāka šo pircēju daļa domā pārcelties uz Latviju uz pastāvīgu dzīvi. Tomēr to uzreiz dara, - tas ir, sāk dzīvot Latvijā pēc nekustamā īpašuma iegādes un uzturēšanās atļaujas saņemšanas - ne vairāk par 20% pircēju. «Kas ir pamats , lai varētu izdarīt šādus secinājumus par pircēju no Krievijas nodomiem? Spriežu pēc saziņas ar klientiem un viņu pieprasījumiem. Sākumā daudzi lūdz parādīt kaut ko par 145 000 eiro, tas ir, par minimumu, kas ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Pēc tam — jau par 170 000, bet galu galā nopērk par 190 000 un piedevām vēl veselus divus dzīvokļus uzreiz. Bija arī kāds klients, kurš vienkārši gribēja saņemt uzturēšanās atļauju, bet beigās nopirka trīs dzīvokļus. Turklāt dzīvokļi tika nopirkti nevis kā īstermiņa investīcijas, bet gan visu viņa radinieku vajadzībām. Iepatikās valsts, un viņš nolēma, ka nākotnē pārcelsies uz Rīgu ar visu ģimeni.»
Runājot par uzturēšanās atļaujām, mūsu valstī strādājošais krievu uzņēmējs atgādina, ka, lai sadarbotos ar investoriem no Krievijas, Latvijas mākleru un projektu attīstītāju kompānijas konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar visu Eiropu — Bulgāriju, Spāniju, Horvātiju, Lielbritāniju, Itāliju, tas ir, valstīm, kas arī mēģina piesaistīt nekustamā īpašuma pircējus no ārzemēm.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2455
