Lietuviešiem Latvijā pauze
Lietuviešiem Latvijā pauze
Romāns Golubevs,
„Tuvākā gada laikā jaunu Lietuvas attīstītāju projektu parādīšanās Latvijā nav gaidāma. Taču pēc pāris gadiem, ja būs tirgus un pieprasījums, mūsu kaimiņi var atgriezties.” Šādu viedokli ekspresintervijā katalogam „Kvadrātmetrs” un portālam „varianti.lv” pauda Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstības asociācijas prezidents Robertas Darģis (att.).
– Privātais būvniecības bizness ir pilnībā atkarīgs no valsts ekonomikas stāvokļa un demogrāfiskās situācijas. Vēloties tikt skaidrība par ilgtermiņa perspektīvām, mūsu asociācija pasūtīja pētījumu par to, kas notiek Lietuvā, – stāsta Robertas Dargis.
– Rezultāti bija nomācoši. Noskaidrojās, ka no Lietuvas 3,2 miljoniem iedzīvotāju aptuveni 2,45 miljoni (bērni, veci cilvēki, studenti, ierēdņi, militāristi utt.) ir atkarīgi no valsts, un tikai 750 000 iedzīvotāju pelna naudu, kas uztur visu valsti. Domāju, ka pie jums Latvijā aina ir tāda pat vai pat vēl drūmāka. Šie dati ir svarīgi, lai varētu saprast, kas galu gala var iegādāties mājokli.
Turklāt - Eiropas Savienība turpina aizvilināt iedzīvotājus no mūsu valstīm. Lietuvu katru gadu pamet aptuveni 30 000 cilvēku, tas ir, katru gadu izmirst pa vienai mazpilsētai. Ja tendence saglabāsies, tad 2030. gadā Lietuvā vispār vairs nebūs nekas jābūvē, jo mēs jau tāpat būsim pirmajā vietā Eiropā pēc mājokļu platības uz vienu cilvēku. Taču tas ir vispesimistiskākais notikumu attīstības scenārijs. Ļoti gribētos cerēt, ka gan Lietuvas un Latvijas valdībām pietiks iespēju, zināšanu un gribas sagatavot pašām savas valsts attīstības stratēģijas. Kad cilvēki vairs nebrauks darba meklējumos uz Rietumiem, tad arī pieaugs pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem.
m²: Pagājušais gads Lietuvā pagāja „zem praktiski visu daudzdzīvokļu māju projektu apturēšanas zīmes”. Kāda ir situācija šodien?
– 2010. gada vasarā atkal parādījās uzņēmēji, kas sāka ieguldīt naudu jaunu māju būvniecībā. Pēc manā rīcība esošās informācijas Viļņā pašlaik būvē četrus projektus, Kauņā – divus, Klaipēdā – vienu. Visas mājas ir salīdzinoši nelielas. Neviens pagaidām neriskē būvēt projektus pat ar simts dzīvokļiem. Tas ir izskaidrojams ar iepriekšējos gados uzbūvēto, tomēr tā arī nepārdoto mājokļu skaitu. Vislabākais stāvoklis pašlaik ir Viļņā. Vēl tikai pirms diviem gadiem Lietuvas galvaspilsētā bija 3500 brīvu jaunu mājokļu, tagad – ne vairāk par 1500. Viļņā katru mēnesi noslēdz vidēji 500 dzīvokļu pirkšanas pārdošanas darījumu, no kuriem aptuveni 100 ir dzīvokļi jaunajos projektos. Nav grūti aprēķināt, ka, saglabājoties pašreizējiem pārdošanas tempiem, esošo dzīvokļu fondu var pārdot drusku vairāk nekā gada laikā. Pēdējos mēnešos jaunajos projektos pārdoto dzīvokļu skaits samazinās. Tas gan vairāk ir saistīts ar labu piedāvājumu trūkumu, nevis ar potenciālo pircēju aktivitātes samazināšanos. Šis apstāklis tad arī mudina dažus attīstītājus ķerties pie jauniem projektiem.
Vēl viens nepavisam ne mazsvarīgs apstāklis ir tas, ka bankas atkal ir atsākušas kreditēt attīstītājus un pircējus. Visiem pēc kārtas kredītus, protams, nepiešķir, taču lielākie attīstītāji ar stabilu reputāciju un labu finansu stāvokli var saņemt kredītu 50-60% apmērā no projekta vērtības.
m²: Kuram nekustamo īpašumu tirgus segmentam pieder būvējamās jaunceltnes?
– Tie ir ekonomiskās un vidējās klases mājokļi. To (bez pilnas apdares) pārdošanas cena ir 1100 – 1200 eiro/m². Pilna apdare izmaksās vēl 150 eiro/m². Savukārt ķerties pie elites klases mājokļiem neļauj tirgus situācija – luksusa dzīvokļu cenas sekundārajā tirgū turpina kristies. Šajā segmentā pašlaik esošais piedāvājums pilnībā nosedz tirgus pieprasījumu pēc šādiem dzīvokļiem. Salīdzinājumam var minēt, ka, ja ekonomiskās klases dzīvokļu kvadrātmetra cena kopš gada sākuma ir palielinājusies par aptuveni 300–400 litiem (87–116 eiro), tad elites klases mājokļu kvadrātmetra cena tieši otrādi – tā ir samazinājusies par aptuveni 1000 litiem (290 eiro).
m²: Ja salīdzina projektu daudzumu, tad atklājas, ka Rīgā un Jūrmalā jaunceltņu tirgus ir pat mazliet aktīvāks nekā Viļņā. Arī cenas, ka apgalvo mākleri, Latvijā ceļas. Iepriekšējos gados Latvijas tirgū aktīvi rosījās arī Lietuvas būvnieki un attīstītāji. Vai viņi nedomā atgriezties?
– Ja būs tirgus un pieprasījums, parādīsies arī lietuviešu attīstītāji. Taču pagaidām mums jātiek skaidrībā ar to, kas notiek pašu mājās – jāpārdod, kas sabūvēts, jāreorganizē uzņēmumi un vienam otram vajadzēs arī bankrotēt. Tiem, kuri ir izdzīvojuši, pietiek darba tepat Lietuvā. Mēs jums esam „Hanner” atstājuši (pasmaida – „m²”), kas turpina tirgot, un es ceru, ka sekmīgi, savu projektu „Jaunā Teika”.
2011. gadā gan Lietuvas attīstītāju aktivitāti Latvijā gan nebūtu ko gaidīt. Taču vēlāk, ja būs tirgus un pieprasījums, mēs, iespējams, atgriezīsimies.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1810
