Liepājas kontrasti
Liepājas kontrasti
Romāns Golubevs
19.08.2009
Nevienam nekas īpaši nav vajadzīgs. Mākleri šādi raksturo situāciju, kādā pēdējo mēnešu laikā atrodas Liepājas nekustamā īpašuma tirgus. Nedaudz pirkšanas-pārdošanas līgumu, bet cenas turpina savu lejupslīdi. Kvadrātmetra vidējā vērtība reālajos tipveida mājokļa darījumos Liepājā jau veido 200 latus.
Burtiski vēl pirms gada, kad Rīgā jau bija acīmredzams neapturamais nekustamā īpašuma tirgus nobrukums, Liepājā mākleri vēl apmierināti smaidīja. Tā teikt, galvaspilsētā viss ir apstājies, bet pie mums vēl manāmas dzīvības pazīmes, un tāpēc.situācija nav tik dramatiska. Taču, kā parādīja laiks, šīs parādības cēlonis bija izskaidrojams ne tikdaudz ar vietējā tirgus īpatnībām, cik ar procesa inertumu.”Patreiz varētu teikt, ka Liepājas nekustamā īpašuma tirgū viss notiek vēlāk, nekā Rīgā - šis laika intervāls ir 3 līdz 4 mēneši,” atzīst kompānijas Arco Real Estate pārstāvis Miervaldis Ķikuts. Latvijas galvaspilsētā vidējās sērijveida dzīvokļu cenas, salīdzinājumā ar maksimālajiem rādītājiem, ir kritušās jau vairāk kā 3,5 reizes. Pilsētā, “kur piedzimst vējš”, nekustamā īpašuma cenu rādītāji ir šādi: 2007.gadā, kad cenas te bija sasniegušas maksimālos rādītājus, kvadrātmetra vidējā cena, pēc dažādu ekspertu vērtējumiem, variēja 650 līdz 680 latu robežās, pašlaik tā ir ap 220 latiem.
Tiesa, Liepājā, raksturojot nekustamā īpašuma tirgu, reti kad izmanto dzīvokļa platības viena kvadrātmetra cenu, šeit vairāk operē ar dzīvokļa kopējo vērtību. Jo pārāk atšķirīga ir kvadrātmetra cena, atkarībā no mājokļa stāvokļa un atrašanās vietas. “Vispopulārākajos pilsētas rajonos, kā, piemēram, Ezerkrastā, normāla divistabu dzīvokļa maksimālā cena var sasniegt pat 40000 latu, kaut arī tobrīd darījumu vairākums ticis noslēgts par 35000 – 36000 latu. Šovasar šādu pašu dzīvokli jūs varat viegli nopirkt par 10000 latu. Reizēm pat vēl lētāk,” stāsta kompānijas Latio Liepājas filiāles vadītājs Andrejs Džeriņš.
„Kādas patreiz ir dzīvokļa cenas Laumas rajonā?” to šī raksta autors vēlējās uzzināt no sava sena paziņas, kurš bija darbojies kā mākleris divos “treknajos” gados. „Divistabu dzīvokļi aiziet par 6000 – 7000 latu,” smagi nopūties paziņa.
„Bet cik tiek prasīts par trīsistabu mājokli? Vai kādi 10000 latu?”
„Kādi 10000?! Lūk, pagājušajā nedēļā izstādījām pārdošanai dzīvokli 467.sērijas 9-stāvu mājā par 9000 latu. Nebija neviena tālruņa zvana!
„Ar ko tad tu pašlaik nodarbojies?”
“Atpūšos un iedzeru!” paziņa smaidīdams noslēdza mūsu sarunu.
Pēc Zemesgrāmatas apkopotās statistikas, jūnijā Liepājā tikuši noslēgti vien 23 dzīvokļu pirkšanas-pārdošanas darījumi. Turklāt, kā uzskata eksperti, viena trešdaļa no tiem bijuši formāli, jo objekts ticis pārrakstīts no viena radinieka vārda uz otru, vai pārrakstīts uz juridisko personu. Tādējādi, diez vai reālo pirkšanas-pārdošanas darījumu skaits būs vairāk par 15-16. Tiek tirgoti galvenokārt tie dzīvokļi, kurus to īpašniekiem ir nepieciešams ātri pārdot, -- vai nu ir jānokārto hipotekārie maksājumi, vai cilvēki gatavojas aizbraukt no valsts un tiem ir nepieciešama kaut vai neliela nauda. Un, ja augstākminētajos gadījumos dzīvoklis tipveida mājā nevar lepoties ar svaigu remontu, tad darījumi mikrorajonos notiek arī par 120-170 latiem kvadrātmetrā. Mājoklis Kara pilsētiņā, kura ir nepievilcīgāka vieta, tiek piedāvāts vēl lētāk. 3-istabu dzīvokļa Atmodas ielā pārdevējs uz tālruņa zvanu atbildēja šādi: „Prasām 5000 latu, taču esam gatavi atdot par zemāku cenu.”Ņemot vērā to, ka dzīvoklis ir mazāks par 60 kvadrātmetriem, iznāk, ka viens platības kvadrātmetrs tiek atdots par mazāk kā 85 latiem.
Neapšaubāmi, tie ir galējie varianti. Bet Liepājā kopumā, pēc kataloga „m2” redakcijas aptaujāto mākleru izteikumiem, vidējā cena reālajos tipveida dzīvokļu darījumos ir noslīdējusi zemāk par 200 latiem kvadrātmetrā. Liepājas centrā dzīvokļu cena ir 300 lati par kvadrātmetru. Tā ir cenas robeža, un augstāku cenu par šādu dzīvokli reti ir gatavs maksāt kāds no pircējiem, kaut arī ne jau visiem pārdevējiem ir pa prātam tāds notikumu pavērsiens. “Lūk, pie mums ieradās kāda dzīvokļa īpašniece ar lūgumu pārdot viņas divistabu dzīvokl, taču izvirzot prasību – ne lētāk par 27000 latu. Protams, tās ir viņas tiesības, taču mums nav nekādas jēgas nodarboties ar šo dzīvokli, jo par šādu cenu nav reāli iespējams to pārdot,” paskaidro Miervaldis Ķikuts.
Pēc Latio datiem, divistabu dzīvokļi Liepājas centrā jūlijā tika piedāvāti par 9000 – 11000 latu, trīsistabu – par 12000 – 15000 latu. Lūk, tā teikt, arī salīdziniet.
Par paaugstināta pieprasījuma vietu bija ticis uzskatīts mājoklis blakus Piejūras parkam. “Treknajos gados” cenas šeit sasniedza pat 1000 – 1100 latus par kvadrātmetru. Patreiz tās ir pieticīgākas – ap 500-600 latiem par kv.m. Cita starpā, mēdz būt arī daži interesanti priekšlikumi.Cilvēki vēlas pirkt dzīvokļus Staļina laikos celtajās vai pirms kara būvētajās mājās. Un šādu dzīvokļu īpašnieki, sakarā ar cenu straujo kritumu, izņem savus objektus no tirgus.
Ilgus gadus Liepāja ieņēma līdera pozīcijas reģionālo centru vidū jaunu dzīvojamo māju celtniecības ziņā. Mājokļu cenas vairumā gadījumu pietuvojās Rīgas cenu līmenim. Tostarp citpilsētu pircēji Liepājā ir liels retums, tāpēc par veiksmīgiem jaunajiem projektiem varētu uzskatīt tikai pirmos no tiem, kuri tika tirgoti 2005.-2007.gados. Piemēram, māja Tises ielā: kaut arī no ielas puses redzams, ka mājā ir daži tukši dzīvokļi, projekta attīstītāji nav cietuši zaudējumus. Turpretī tie, kuri kļuva par mākleriem vēlāk, to skaitā arī savu pasūtītāju neremdināmās alkatības dēļ, nevar lepoties ar lielu pircēju skaitu. Un pašlaik, lai ieinteresētu iedzīvotājus, ir spiesti pazemināt cenas. Tā, dzīvokļi projektā Rietumu krasts kļuvuši lētāki: no minimālajiem pirms gada 1005 latiem par kv.m līdz 480 latiem par kv.m, bet, pieņemsim, 9-stāvu mājā Reiņu meža ielā 9, – līdz 650 eiro par kv.m (bez apdares), kaut arī agrāk ticis prasīts 1250 eiro. Rietumu krastā, kā apgalvo zinātāji, tirdzniecība ir iekustējusies. Kompānijas saitā augusta sākumā ir 10 noslēgtie pārdošanas līgumi. Kas attiecas uz Reiņu meža ielas 9.māju, tad par to saitā minēti 11 pirkšanas-pārdošanas darījumi, kaut arī pirms gada attīstītājs runājis par 21 noslēgto līgumu.
2-3,5 lati par kv.m – šāda agrāk bija parastā likme par dzīvokļa īri. Šo skaitli mēs nosaucām tāpēc, lai lasītāji asāk izjustu patreizējo situāciju. Pašlaik daudzi dzīvokļi Liepājā, it īpaši Zaļajā birzī un Kara pilsētiņā, tiek izīrēti tikai par komunālajiem maksājumiem. Tas ir, tikai par komunālo maksu, turklāt potenciālie klienti vēl pieprasa svaigu remontu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem pieauga jūlijā Beach party laikā. Atradās cilvēki, kuri bija ar mieru izīrēt savu dzīvokli uz brīvdienām par 25-30 latiem. Taču daudzi, atcerēdamies iepriekšējo gadu rūgto pieredzi, nevēlējās riskēt, jo remonts pēc jauniešu jautrās uzdzīves īrētajā dzīvoklī bija izmaksājis dārgāk.
Pieprasījums pēc dzīvokļu īres ir veidojies galvenokārt uz atbraukušo darbinieku rēķina, taču masveida štatu samazināšana uzņēmumos ir piespiedusi tos atgriezties savos lauku rajonos. Un, kamēr pilsētai atkal neievajadzēsies darbaroku, diez vai ir vērts gaidīt jebkādus uzlabojumus šajā sektorā.
Atcerieties slaveno izteicienu: Ņujorka ir kontrastu pilsēta. Liepāja arī var zem tā parakstīties. Mākleri ir stāstījuši par fantastisku, pēc vietējas mērauklas, variantu ar diviem īrētajiem dzīvokļiem Hruščova laiku mājā, blakus promenādei. Tajā tiekot izīrēti dzīvokļi par 600 eiro nedēļā. Minēto dzīvokļu īpašnieks – kāds anglis – pat neizstāda tos vietējā tirgū, bet tikai Lielbritānijas saitos. Kāpēc tāda cena? Tie, kuri bijuši šajā dzīvoklī, apgalvo, ka tur tikai dušas kabīne vien ir aptuveni 25000 eiro vērta. Viss pārējais aprīkojums ir tādas pašas ekstras.
Kas sagaidāms tuvākajā nākotnē? Miervalža Ķikutaprāt, situācijai cenu ziņā ir pakāpeniski jāsāk normalizēties. Viņš uzskata, ka nauda cilvēkiem ir, tāpat, kā arī pieprasījums, tāpēc, iestājoties cenu stagnācijai, tirgus aktivitātei būtu jāpieaug.
Šāds pats viedoklis ir arī Andrejam Džeriņam. Starp citu, viņa vadītā kompānijas Latio filiāle, tāpat kā mātes uzņēmums, nepavada laiku dīkā bezdarbībā, bet mēģina rast papildu ienākumu avotus.Jau divas lielas daudzdzīvokļu mājas par savu apsaimniekotāju izvēlējušās Latio apakšnodaļu, kura veic namu apsaimniekošanu. Bet, runājot par cenām, Andrejs Džeriņš uzskata, ka pagaidām tās, kaut arī lēnām, tomēr slīdēs lejup. Tajā pašā laikā viņš neieslīgst pesimismā. Lielākie Liepājas uzņēmumi pamazām atjēdzas no krīzes izraisītā šoka. Lūk, Liepājas metalurgam dūmi paceļas jau no trim skursteņiem, bet Laumas pārstāvji stāsta, ka nedaudz pieaudzis viņu audekla noiets. Bet, ja būs darbs, tad būs arī pieprasījums pēc nekustamā īpašuma.
Iestarpinājums
Kas ir ar biroju platībām? Saprotams, ka pirms pāris gadiem tika uzskatīts, ka to katastrofiski pietrūkst, taču šodien to ir pārpārēm. Visās centrālajās pilsētas ielās čum un mudž no sludinājumiem ar brīvo biroju.telpu piedāvājumiem, tikai neviens nestājas rindā pēc tām. Ikmēneša likmes – 2-4 lati par kv.m. Tajā pašā laikā, pieņemsim, kompānijas Arco Real Estate pārstāvji īrē telpas pilsētas centrā par 2,9 latiem par kv.m. Tirdzniecības telpas labākajās Rīgas ielās pieejamas par 6-8 eiro par kv.m.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1100
