Lielrīga – realitātē un uz papīra

Lielrīga – realitātē un uz papīra

Rīgas ietekme Latvijā pēdējos piecos gados kļuvusi plašāka ģeogrāfiskā un ne tikai šādā izpratnē, jo Latvijas galvaspilsētas aglomerācija pēdējo piecu gadu laikā palielinājusies par 299 km2. Rīgas aglomerācija pēc iedzīvotāju skaita un aizņemtās platības ir lielākais šāda veida funkcionālais reģions Baltijā.

Tas noteikts, izmantojot datus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārskaitījumiem starp pašvaldībām, nodarbinātību, iedzīvotāju skaitu, kā arī darba un mācību migrāciju. Konstatēts, ka, salīdzinot ar 2012. gadu, Rīgas aglomerācija izpletusies Skaistkalnes virzienā un Ogres novada teritorijā, iekļaujot Suntažu un Ķeipenes pagastu. Rīgas ietekme jūtama arī Cēsu virzienā, iekļaujot Drabešu pagastu.

Rīga - uz iekšu vai āru?

Jau pirms vairāk nekā 10 gadiem toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis pateica to, kas bija skaidri saskatāms - Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varētu iekļaut Jūrmalu un tuvākos (pēc tā laika dalījuma) pagastus — Mārupi, Ķekavu, Ādažus, Garkalni un Salaspili. Galvaspilsētas iedzīvotāju skaits tādā gadījumā sasniegtu 1,2-1,3 miljonus, kas ļautu vieglāk piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Un Rīgas kapacitāte var nodrošināt pusotra miljona iedzīvotāju uzturēšanos un uzturēšanu, tiesa, ar vairākiem nosacījumiem. Piemēram, ja IIN paliktu Rīgai vai galvaspilsētai tiktu daļa no šī nodokļa, ko maksātu tie, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo citās pašvaldībās. Pašlaik ļoti augsts IIN maksājumu īpatsvars no Rīgas (virs 50%) ir 11 pašvaldībās, bet īpatsvars 40-50% robežās no Rīgas konstatēts 16 novados un vienā republikas pilsētā (Jelgavā), no kuriem 14 pašvaldības ietilpst precizētajā Rīgas aglomerācijas teritorijā.

Tikmēr pilsētas plānotāji uzskatīja, ka Rīgai jāattīstās uz iekšu, nevis jāizplešas. Lai sabiezinātu krāsas, A. Ārgalis 2004. gadā atgādināja, ka 20. gadsimta 50. gados lēmums atdalīt Jūrmalu no Rīgas (toreiz - Rīgas rajona) nav bijis pareizs. Bet par Lielrīgas ideju tika runāts jau pagājušā gadsimta 30. gados, to izteica un pamatoja Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes docents, arhitekts un pilsētplānotājs Arnolds Lamze.

Mazliet par naudu

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2017. gadā Latvijā bija 279 137 darbinieki, par kuriem Rīgā reģistrēts darba devējs maksāja IIN un kuri bija deklarējuši savas dzīves vietas ārpus Rīgas, tajā skaitā Jūrmalā 17 375, Jelgavā 13 951, Ogres novadā 9747, Salaspils novadā 9200, Ķekavas novadā 9089, Mārupes novadā - 7192, un Olaines novadā - 7033.

Kopumā 66 Latvijas pašvaldībās reģistrēti vismaz 1000 iedzīvotāju, par kuriem IIN maksā Rīgā reģistrēts darba devējs. No tām augstākie rādītāji bijuši Rīgas aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām.

Galvaspilsēta konkurencē zaudē

Pērn Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti veica izpēti, lai precizētu 2012. gadā definētās Rīgas aglomerācijas robežas. Šis pētījums nepieciešams jauno Rīgas pašvaldības un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei periodam pēc 2020. gada. Un, grozies kā gribi, bet tiešā vai netiešā veidā Lielrīgas ideja atkal uzpeld. Pilsētas attīstības departaments pētījumu pamato arī ar atsauci uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2017. gada pārskatu, kurā teikts: Rīgai un Pierīgas reģionam ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots. Rīga Baltijas reģionā ir trešā lielākā galvaspilsēta, atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, bet tās starptautiskā konkurētspēja ir zemāka nekā citām reģiona galvaspilsētām. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir vidēji 70% no citām galvaspilsētām Baltijas jūras reģionā. OECD norāda, ka iedzīvotāji turpina atstāt Rīgu un izvēlas dzīvot Rīgai tuvākajās pašvaldībās. Lielākais izaicinājums Rīgas attīstībai un konkurētspējai Baltijas reģionā ir nekontrolētā Pierīgas attīstība, atzinis sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Pierīgas attīstība notikusi nepārdomāti un nesaskaņoti, piemēram, sākotnēji neveidojot nepieciešamo infrastruktūru, tāpēc OECD secinājums ir vairāk nekā pamatots.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir uzsvērts, ka būtiska nozīme Rīgas starptautiskās konkurētspējas veicināšanā ir sadarbībai ar aglomerāciju veidojošām pašvaldībām, tāpēc starp Rīgu un tās aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām jāatrod veiksmīgas sadarbības formas, kas, runājot bez diplomātijas, nozīmē - sadarbības nav vai tā ir epizodiska.



***



Rīgas Aglomerācijā ietilpstošās pilsētas un pagasti



IZPLEŠAS. Rīgas pilsētas ietekmes areālu raksturo apdzīvoto vietu savstarpējās saiknes un mijiedarbība starp Rīgu un citām pašvaldībām aglomerācijas robežās. 2017. gadā Rīgas aglomerācija aizņem par 299 km2 jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012. gadu. Aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%.



2017. gadā Rīgas aglomerācijas platība ir 7596,6 km2 un tās teritorijā dzīvo 1 070 201 iedzīvotājs.



***



Aglomerācija - ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.



Avots: Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments



Meklēšana
City Real Estate iesaka
Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Pulkveža Brieža iela, 4. stāvs, 3 istabas, 71.00m2
650.00 EUR 9.15 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Pērnavas iela, 3. stāvs, 2 istabas, 42.00m2
320.00 EUR 7.62 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā
Peldu iela, 4. stāvs, 3 istabas, 73.00m2
700.00 EUR 9.59 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Ķengaragā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Ķengaragā
Maskavas iela, 3. stāvs, 2 istabas, 42.00m2
280.00 EUR 6.67 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Šampēterī-Pleskodālē

Izīrē dzīvokli Rīgā, Šampēterī-Pleskodālē
Lielirbes iela, 3. stāvs, 3 istabas, 92.10m2
600.00 EUR 6.51 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Lejas iela, 1. stāvs, 1 istabas, 18.00m2
200.00 EUR 11.11 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Lāčplēša iela, 3. stāvs, 2 istabas, 55.00m2
600.00 EUR 10.91 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Lāčplēša iela, 4. stāvs, 2 istabas, 35.00m2
550.00 EUR 15.71 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Lāčplēša iela, 2. stāvs, 2 istabas, 50.00m2
470.00 EUR 9.4 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu