Līdzeklis, lai izvairītos no ārstu eksportēšanas
Nataļja VASIĻJEVA, 28.05.2015
Lai arī ekonomikas situācija ir visai sarežģīta, Latvijā visai labi attīstās medicīnas tūrisms: pieaug apgrozījums, tiek būvētas jaunas privātklīnikas. Tomēr tam ir arī sava negatīvā puse – trūkst personāla, jo jaunie ārsti dod priekšroku doties strādāt uz ārzemēm.
Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta medicīnas iestāžu grupas Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Starp Austrumiem un Rietumiem
– Kad pirms dažiem gadiem Latvijas medicīnas iestādes sāka veidot medicīnas tūrisma klasterus, ar šo nozari saistīja lielas cerības. Vai tās ir attaisnojušās?
– Diemžēl medicīnas tūrisma statistika Latvijā netiek apkopota. Mūsu vadošo medicīnas klīniku alianse Baltic Care, kurā ietilpst 12 Latvijas klīnikas, liecina, ka šis darbības veids attīstās. Pagājušajā gadā mūsu medicīnas iestādes uzņēma aptuveni astoņus tūkstošus ārzemju pacientu un saņēma par sniegtajiem pakalpojumiem aptuveni 1,2 miljonus eiro. Tas ir apmēram par 29% vairāk nekā pirms gada. Tiesa, pagaidām viesi pie mums neatstāj daudz naudas. Viņi vairāk ierodas saņemt konsultācijas un veikt izmeklēšanu. Analizējot dažādu manipulāciju īpatsvaru, konstatējams, ka aptuveni 38% pakalpojumu ir saistīti ar diagnostiku, 24% sniegto pakalpojumu ārzemniekiem veido konsultācijas, 13% – dermatoloģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumi, 6% – vēnu ārstēšana, 6% – stomatoloģija, 6% – bērnu ārstu apmeklējumi. Ārzemju klientu skaits kopumā ir pieaudzis, par katru pakalpojumu pagājušajā gadā viņi ir samaksājuši vidēji 159 eiro (tomēr 2013.gadā šis rādītājs bija ievērojami lielāks – 279 eiro). Daudz kas, protams, ir atkarīgs no klīnikas profila. Piemēram, klīnika ORTO veic traumatoloģiskās un ortopēdiskās operācijas. Pacientu tai ir mazāk, toties pakalpojumiem ir lielāka pievienotā vērtība.
Nereti pie mums brauc dzemdēt vai ārstēt neauglību. Rīgā jau darbojas septiņas profila klīnikas. Piemēram, Kronvalda parkā (Vingrotāju ielā 1) nesen tika atklātas divas iestādes. Pirmā ir Rigaer Turn-Verein, kas specializējas fizioterapijas, kosmetoloģijas un dietoloģijas jautājumos. Otrā – ginekoloģiskā klīnika MAMA RĪGA. To īpašnieki – investori no Krievijas – šajās iestādēs ir ieguldījuši turpat 3,5 miljonus eiro. Lielākā daļa minētās summas izlietota vēsturiskās ēkas restaurācijai. Dažreiz uz Latviju atbrauc cilvēki, kas cieš no narkotisko vielu atkarības un vēlas atbrīvoties no sava netikuma. Ir pacienti, kam tiek veiktas bariatriskās operācijas, kas palīdz risināt liekā svara problēmu. Pieprasītas ir plastiskās operācijas.
– No kādām valstīm pie mums brauc pacienti?
– Apmēram puse ir no NVS valstīm: Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Vidusāzijas valstīm. Otra puse – no Eiropas Savienības un Skandināvijas. Pacientiem no Krievijas patīk mūsu plastiskā ķirurģija. Daži, tostarp arī tie, kuri ir iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā vai Jūrmalā, dzīvo starp divām mājām un dod priekšroku visus profilaktiskos izmeklējumus veikt tieši Latvijā. Īpaši šādiem pacientiem Veselības centrs 4 ir atvēris meitas uzņēmumu Capital Clinic Riga, kura darbībā akcentēta medicīnas pakalpojumu kvalitāte un VIP pakalpojumi, lai darījumu cilvēkiem viss noritētu ātri un ērti. Runājot par pacientiem no Rietumvalstīm, galvenokārt brauc cilvēki no Anglijas un Skandināvijas valstīm. Anglijā veselības aprūpes sistēma ir attīstīta, tomēr, lai nokļūtu speciālista valsts aprūpes programmas ietvaros, ir ilgi jāgaida, gandrīz tāpat kā pie mums. Tad nu pacienti dodas uz citu valsti pie komerciāla ārsta. Pie mums sākuši ierasties arī somi, lai gan parasti viņi deva priekšroku Igaunijai. Tas ir mūsu darbības izstādēs rezultāts. Diezgan daudz ir arī amerikāņu, to mēs nepavisam nebijām gaidījuši. No viņu puses pieprasīti ir estētiskās medicīnas pakalpojumi, kompleksās veselības pārbaudes un arī fleboloģijas operācijas: pašlaik mūsu klīnikās vēnu problēmas var atrisināt, izmantojot saudzīgas metodes un biolīmes tehnoloģijas.
– Vai saspringtās attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju ir ietekmējušas jūsu biznesu?
– Viesi no Krievijas medicīnas tūristu vidū dominēja līdz pagājušā gada vidum. Pēc tam sākās kritums. Klīnikas uzrāda dažādus datus. Veselības centrā 4 Krievijas viesu skaits samazinājās par apmēram 40%. Mēs zināmā mērā to kompensējām – pieauga viesu plūsma no Kazahstānas, Baltkrievijas un Armēnijas. Tagad Krievijā valda izteikti patriotiski noskaņojumi, tiek runāts par importa aizstāšanu un aicināts tērēt naudu dzimtenē. Lūk, arī daudzi izvēlas, tā teikt, savu „vietējo preci”.
Valsts sektors bremzē
– Vai Latvijas valsts slimnīcas arī strādā ar ārzemniekiem?
– No valsts slimnīcām mūsu apvienībā ir tikai Bērnu klīniskā slimnīca. Pārējās šo virzienu ir deklarējušas, taču procesi risinās gausi. Tas nav tādēļ, ka ārsti būtu slikti. Vienkārši vadība bieži vien nesaprot, ka ir jāorganizē arī pienācīga apkalpošana. Mēdz būt arī psiholoģiska rakstura problēmas: motivētam un uzmanīgam pret pacientu jābūt ne tikai ārstējošam ārstam, bet arī visam personālam. Mēs visi zinām, cik bēdīgā situācijā ir mūsu valsts medicīna. Ārzemnieku apkalpošana ļautu valsts slimnīcām nopelnīt papildu līdzekļus. Mēģināju šo jautājumu ievirzīt visaugstākajā līmenī. Maigi sakot, nebija sapratnes.
– Vai pakalpojumu cenas Latvijas klīnikās vietējiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem ir dažādas?
– Tas ir atkarīgs no klīnikas un klientūras. Viltniekiem nevajag domāt, ka viņi varēs piemānīt klientus no Krievijas. Viņi ātri vien noskaidros, ka iestādē ir divi cenrāži. Daudzas iestādes dod priekšroku godīgai cenu politikai.
– Vai medicīnas tūrisms iespaido vietējiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apmaksu? Parasti taču ir tā, ka, ja kāds ir gatavs maksāt dārgāk, cenas izlīdzinās augstāku cenu virzienā.
– Privātajā medicīnā tās būtiski neaug. Jāņem vērā vēl viens apstāklis. Ja neattīstīsim klīnikas un neeksportēsim savus pakalpojumus, sāksies to ārstu un medmāsu migrācija uz ārzemēm, kurus neapmierina mūsu valsts slimnīcu algas. Var teikt, notiek visīstākās mediķu medības: ārzemju „galvu mednieki” nākamos ārstus sāk „apstrādāt” jau tad, kad viņi ir tikai studenti. Tiek piedāvātas gan lielas algas, gan sociālā nodrošināšana, gan arī apmācības un dažādi bonusi. Latvijā ierindas ārsta izdzīvošanas standarts, kā likums, ir darbs trīs vietās. Ir pat viens rekordists – radiologs, kas apkalpo veselas 19 klīnikas, tiesa, no attāluma.
Speciālistu problēma
– Medicīnas personāls ir nopietna problēmas Latvijas reģionos. Arī privātās klīnikas izjūt, ka personāla izvēle ir neliela. Nav pat runas par to, ka būtu iespēja izskatīt daudzu kandidātu CV. Latvijas praktizējošo ārstu vidējais vecums jau sniedzas pāri 50 gadiem. Nesen uzzināju satraucošu statistiku: no 11 ārstiem, kas augstskolu pabeidza 2007. gadā, Latvijā palika tikai viens. Vēlāk viņam pievienojās vēl viens, bet arī tikai tāpēc, ka viņš bija plānojis strādāt Eiropas valstī, bet tad piedāvāts darbs arābu zemēs. Lūk, tādas tendences.
Ir vēl viens faktors – un tā ir tīri valsts līmeņa problēma. Pēc medicīnas augstskolas pabeigšanas absolventam vēl jāiegūst prakse, strādājot rezidentūrā – tikai pēc tam viņš kļūst par speciālistu. Tomēr Latvijā situācija ir tāda, ka vietu rezidentūrā, ieskaitot maksas vietas, ir mazāk nekā pretendentu. Tas ir, valsts tērē naudu ārsta apmācīšanai, pamet šo procedūru pusceļā un faktiski viņu izstumj no tirgus. Ārzemju speciālistu piesaistīšana varētu būt labs risinājums. Piemēram, pašlaik ne mazums labu Ukrainas mediķu ir palikuši bez darba. Mūsu klīnikā strādā divi ārsti no Libānas, divi no Krievijas un viens no Baltkrievijas. Tomēr šo procesu apgrūtina Latvijas likumdošana: uzrodas gan valodas, gan arī diplomu atzīšanas problēma. Mūsu ārzemju dakteri ir vai nu beiguši Latvijas augstskolas un zina valodas, vai arī ir nogājuši ilgu un nopietnu ceļu, lai adaptētos vietējos apstākļos. Tādēļ pašreizējā posmā ir priekšlaicīgi runāt par nopietnu personāla importu. Tomēr medicīniskā personāla deficīts ar katru gadu kļūst lielāks.
Tagad, lai piesaistītu ārstus Latvijas reģioniem, pašvaldības nodrošina ārstus ar dzīvokļiem. Bet atsevišķi Rīgas mediķi braukā pa visu valsti un atbilstoši grafikam veic diagnostiku provinciālās slimnīcās vai operē.
– Cik klīniku ir atvērts Rīgā pēdējos gados?
– Pastāvīgi tiek atvērti dažādi kabineti. Kā jau teicu, Latvijas ārsta zelta standarts ir trīs darba vietas. Viņš strādā valsts slimnīcā, piestrādā labā privātā centrā, un vēl viņam ir sava privātprakse. Lūk, tad arī aug šie kabineti kā sēnes pēc lietus, jo valsts apmaksātos pakalpojumus pacientiem jāgaida ļoti ilgi. Pašlaik Latvijā ir 3836 ambulatorās iestādes (tostarp prakšu), no kurām 3615 (apmēram 94%) ir privātās iestādes. Visai vētraini attīstās arī komerciālās medicīnas galvenie spēlētāji. Latvijā darbojas 17 privātie stacionāri un trīs municipālās klīnikas ar privāto menedžmentu – tas ir 30% no kopējā slimnīcu skaita. No tām izceļu Latvijas Jūras medicīnas centru, Bikur Holim, Ādažu privātslimnīcu un URO klīniku. Par vissekmīgāk projektu laikam var nosaukt ORTO klīniku – slimnīca iekārtota jaunā ēkā, kas ir uzbūvēta un apgādāta, ievērojot visus modernos standartus. Šīs klīnikas plānos ir arī rehabilitācijas centra būvniecība.
Kā jau minēju, Veselības centrs 4 ir atvēris klīniku Capital Clinic Riga, kas paredzēta aizņemtiem darījumu cilvēkiem. Vēl mēs esam atvēruši nelielu medicīnas centru tirdzniecības centrā Spice. Ārsti tur strādā, ievērojot „veikala grafiku”. Centrā darbojas vakcinācijas dienests, var veikt analīzes, ir podologa kabinets utt. Uzņēmums ARS nodarbojas ar kādreizējās Sarkanā Krusta slimnīcas rekonstrukciju. Projektā ir paredzētas trīs kārtas: pašlaik tiek īstenota pirmā, par nākamajām tiek risināti finansējuma jautājumi. Tā kā ēkai piešķirts vēstures pieminekļa statuss, būvniecības darbi rit lēni.
Investīcijas atmaksāsies piecu gadu laikā
– Cik izmaksā klīnikas atvēršana?
– Viss ir atkarīgs no profila. Var būt neliels datortomogrāfijas kabinets, kura iekārta maksā aptuveni miljonu. Var būt otrādi – iekārtas un aprīkojums izmaksā pieņemamas summas, toties ieguldījumi nekustamajā īpašuma prasa būtiskas summas.
– Un cik ilgā laikā parasti ieguldījumi atmaksājas?
– Vidēji piecu gadu laikā. Tomēr mēdz būt dažādi. Atsevišķos gadījumos šis periods var ievilkties, bet citos ieguldījumi var atmaksāties jau pēc trim gadiem.
– Vai cilvēks no malas – ne no medicīnas nozares – var atvērt un attīstīt klīniku?
– Latvijā par šo jautājumu ir interesējušies ļoti daudzi potenciālie investori – no visām pasaules malām. Tomēr, lai šo biznesu uzsāktu un uzņēmējs saņemtu atdevi, viņam vismaz sākuma posmā ir vēlams saņemt valsts pasūtījumu un noslēgt līgumus ar apdrošinātājiem. Šajā nolūkā valstij ir jānāk viņam pretim. Tieši tādēļ lielu ārzemju investīciju nav. Maksimums daži miljoni – neauglības ārstēšanai klīnikas līmenī u. tml., pašlaik šajā biznesā ir nedaudz naudas no Krievijas un Somijas. Dažus projektus daļēji finansē investori no Izraēlas. Mūsu tirgū mēģināja ienākt ārzemju laboratorijas tīkls. Tomēr vietējie konkurenti ātri ar to tika galā, un projekts cieta fiasko. Bija arī vairāki ne pārāk sekmīgi mēģinājumi, piesaistot riska kapitālu fondus. Tādēļ var teikt, ka Latvijas privātās medicīnas tirgū noteikumus diktē vietējais kapitāls.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2722
