Līdz miljardam vairs nav tālu
Romāns Golubevs, 08.01.2014
Gandrīz 815 miljoni eiro, no kuriem 659 miljoni ir ieplūduši nekustamo īpašumu nozarē! Tāda ir Imigrācijas likuma grozījumu, kas ļauj ārzemju investoriem pretendēt uz Latvijas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu, trīsarpus gadu darbības bilance. Spriežot pēc 2013.gada rezultātiem, mūsu valstī no ārzemēm ieplūstošā finanšu plūsma turpina palielināties: miljarda eiro investīciju latiņa varētu būt sasniegta jau pavasarī.
Lai arī ko teiktu daži Latvijas politiķi, Imigrācijas likuma grozījumi daudzos Latvijas ekonomikas segmentos ir nospēlējuši būtisku lomu: tie ir ļāvuši ātri atgūties no dziļās krīzes, kas mūsu valstī plosījās laikā no 2007. līdz 2009.gadam. Ir jābūt ļoti tuvredzīgam vai aizspriedumainam, lai neredzētu to pozitīvo, ko devusi kopš 2010.gada 1.jūlija īstenotā ārzemju investoru piesaistes programma. Saskaņā ar to uz Latvijas TUA pēdējos trīsarpus gadus var pretendēt ārzemnieki, kas investējuši savu naudu nekustamā īpašuma iegādē, banku subordinētajā kapitālā vai arī Latvijas uzņēmumu statūtkapitālā. Pirmajā gadījumā (t.i., ārzemnieks investējis savu naudu nekustamā īpašuma iegādei), ja nekustamais īpašums ir Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un septiņās valsts lielākajās pilsētās, investīcijai jābūt ne mazākai par 143 000 latu, bet, ja nekustamais īpašums tiek pirkts citās mūsu valsts vietās, tad investīcijai jābūt vismaz 71 500 eiro lielai. Banku subordinētajā kapitālā jāiemaksā vismaz 285 000 eiro, bet Latvijas uzņēmumu statūtkapitālā jāinvestē vismaz 35 600 eiro un gada laikā nodokļos jāsamaksā ne mazāk par 28 500 eiro.
Tad, lūk, informācija, ko žurnāls "Kvadrātmetrs" un portāls varianti.lv ir saņēmis no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), liecina, ka uz 2014.gada 1.janvāri Imigrācijas likuma labojumu ietvaros ārzemnieki ir investējuši Latvijas ekonomikā 814,954 miljonus eiro. No tiem 658,933 miljoni eiro tika iztērēti nekustamo īpašumu iegādei, 109,582 miljoni eiro ir investēti banku subordinētajā kapitālā un vēl 46,438 miljoni latu — mūsu valstī strādājošos uzņēmumos. Statistika liecina, ka ārzemju investīciju plūsma palielinās: 2013.gadā vien mūsu valsts ekonomikā ir ieplūduši 359,053 miljoni eiro investīciju. Īpašas pieminēšanas vērts ir fakts, ka pagājušajā gadā ārzemnieki ir investējuši Latvijas uzņēmumu kapitālā 29,192 miljonus eiro, un tas ir par 69% vairāk nekā iepriekšējos divarpus gados kopā, kad bija spēkā likuma grozījumi. Šeit vietā ir īpaši pievērst uzmanību faktam, ka skaitļi, kurus izmanto PMLP, ir, tā teikt, tiešās investīcijas. Aprēķinos netiek ņemtas vērā tās summas, ko ārzemnieki mūsu valstī tērē, dzīvojot viesnīcās, iepērkoties, maksājot nodokļus un nodevas. Taču arī šie skaitļi ir iespaidīgi. Saistībā ar TUA iegūšanu investīciju izaugsmes dinamika ir tāda, ka ārzemnieku Latvijā investēto līdzekļu kopējais apmērs jau šovasar pārsniegs vienu miljardu (!) eiro. Prognozes iespējamība - 99,9%, ja vien programma netiks kardināli mainīta.
Kopumā ņemot, laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim Imigrācijas likuma grozījumu ietvaros savus finanšu līdzekļus Latvijā ir investējuši 4111 investori, no kuriem 1922 investori to ir izdarījuši pagājušā gada laikā. Žurnāla "Kvadrātmetrs" un portāla varianti.lv rīcībā esošās tabulas atspoguļo, ka īpaši strauji TUA pieprasījumu plūsma pieauga pēc tam, kad Saeima pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas nobalsoja par stingrākiem TUA piešķiršanas noteikumiem, kas stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Lai gan valsts prezidents Andris Bērziņš tūlīt pat noraidīja jaunievedumus un nosūtīja Imigrācijas likumu atkārtotai izskatīšanai, pagājušā gada novembrī un decembrī tika sasniegti absolūtie TUA izsniegšanas ārzemju uzņēmējiem mēneša rekordi — attiecīgi 283 termiņuzturēšanās atļaujas ieguva novembrī un 266 decembrī. Salīdzinājums: 2013.gada pirmajā pusgadā piešķirto termiņuzturēšanās atļauju skaits ne reizi nepārsniedza 135.
Atbilstoši likumam Latvijas termiņuzturēšanās atļauju kopā ar investoru saņem arī viņa laulātais un nepilngadīgie bērni. Tādēļ, lai gan pašu investoru bija 4111, Imigrācijas likuma labojumu ietvaros TUA saņēma 9682 cilvēki. Viņi pārstāv 38 pasaules valstis. Lielākā daļa no viņiem ir Krievijas pilsoņi (6883; 3100 no viņiem termiņuzturēšanās atļaujas tika izsniegtas 2013.gadā). Valstu sarakstu turpina Ukraina — 670 (2013.gadā — 225), Ķīna — 581 (2013.gadā — 445), Kazahstāna — 457 (2013.gadā — 164), Uzbekistāna — 420 (2013.gadā — 248), Baltkrievija — 229 (2013.gadā — 100), Azerbaidžāna — 118 (2013.gadā — 61), Izraēla — 47 (2013.gadā — 23), Kirgizstāna — 37 (2013.gadā — 14), ASV — 28 (2013.gadā — 12)… Tā saukto investoru vīzu saņēmēju vidū ir arī Alžīras, Irākas, Japānas, Kenijas, Čadas, Nigērijas, Filipīnu, Dominikānas Republikas un citu valstu pilsoņi.
Atgādinājums: ņemot vērā termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA izsniegšanas pamatu, var teikt, ka 7852 pretendentiem tas ir tieši Latvijas nekustamā īpašuma iegāde. Trīsarpus gadu laikā ir nopirkti 3318 dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumi. Viens pats 2013.gads atnesa 1556 (!) darījumus. Investori visbiežāk izvēlējās nekustamos īpašumus Rīgā — pavisam 1601, no kuriem 2013.gadā ir nopirkti 743 nekustamie īpašumi. Otrā populārākā, protams, ir Jūrmala — Latvijas galvenais kūrorts un starptautisku koncertu un festivālu norises vieta. Jūrmalā investori ir iegādājušies 955 nekustamos īpašumus, no tiem pagājušajā gadā — 399. Interesanti, ka ārzemnieku to darījumu skaita, kuri veikti ar Rīgas nekustamajiem īpašumiem, kāpums 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir lielāks nekā Jūrmalā — attiecīgi 54% un 30%.
Ārzemnieki turpina izvēlēties nekustamos īpašumus galvaspilsētā un tās tuvumā. Pirkuma vietu sarakstā ir tikai 16 administratīvās vienības, kurās TUA pretendenti ir nopirkuši vismaz desmit nekustamos īpašumus. Pēc Rīgas un Jūrmalas darījumi ar dzīvojamiem un komerciāliem objektiem visbiežāk ir notikuši Ozolnieku novadā — 107 darījumi (56 — 2013.gadā), Babītes novadā — 97 (36 — 2013.gadā), Cēsu — 75 (47 — 2013.gadā), Mārupes — 56 (28 — 2013.gadā), Saulkrastu — 55 (33 — 2013.gadā), Garkalnes — 55 (33), Amatas — 34 (11), Carnikavas — 22 (13), Ādažu — 22 (14 — 2013.gadā), Talsu — 19 (14 — 2013.gadā), Iecavas — 17 (10 — 2013.gadā), Rojas — 13 (8 — 2013.gadā), Ķekavas — 12 (8 — 2013.gadā) un Bauskas novadā — 11 (9 — 2013.gadā). Savukārt tādās Latvijas lielākajās pilsētās kā Daugavpils, Liepāja un Ventspils ir notikuši tikai attiecīgi 3, 3 un 7 darījumi.
Izmantojot mums pieejamo statistiku, pievērsīsim uzmanību, ka Latvijas nekustamo īpašumu iegādes vidējā cena pircējiem no Krievijas bija 202 135, no Baltkrievijas — 202 192, no Ukrainas — 201 540, savukārt ķīniešiem — 122 225, kirgīziem — 117 490, turkiem — 111 379 eiro. Vispieticīgākā TUA iegūšanai nepieciešamā iegādātā nekustamā īpašuma vidējā vērtība ir investoriem no Šrilankas — 72 059 eiro. Saprotams, ka šī statistika attiecas uz nekustamajiem īpašumiem laukos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2539
