Lejupslīde ir beigusies
Lejupslīde ir beigusies
Economic Outlook, Septembris 2009
04.09.2009
Economic Outlook maija izdevumā mēs rakstījām, ka pasaules ekonomika atrodas krustcelēs.
Bija vērojamas pazīmes, kas liecināja par uzlabojumiem, taču prognozes par iespējamo
atgūšanos bija ārkārtīgi neskaidras. Tagad, kad pagājuši daži mēneši, viss norāda uz to, ka
pavasarī paustās optimistiskās cerības bijušas pamatotas. Daudzas pasaules
tautsaimniecības ir izkļuvušas no recesijas, gūstot atbalstu no ekspansīvas un lielā mērā
saskaņotas ekonomikas politikas, ko īsteno pasaules valstu valdības.
Ķīnas ekonomikas attīstība ir atsākusies, un virkne valstu, to vidū arī Vācija, Francija, Norvēģija un
Japāna, oficiāli paziņoja par recesijas beigām jau šāgada 2. ceturksnī, kas ir daudz ātrāk par
prognozēto. ASV, krīzes epicentrā, vērojamas pazīmes, ka ekonomikā sāksies izaugsme 2009. gada
3. ceturksnī. Latvijā ir izdevies izvairīties no valsts maksātnespējas, un prognozes, ka Ekonomikas
un monetārā savienība tiks sagrauta, izrādījās pārspīlētas, kā to arī norādījām Economic Outlook
maija izdevumā.
Tādēļ ir pamatoti secināt, ka pagājušajā rudenī pasaules valstu valdību un ekonomikas politikas
veidotāju centieni cīņā ar krīzi ir bijuši ārkārtīgi sekmīgi, jo ir izdevies novērst depresiju ekonomikā.
Taču jāuzsver, ka ir pāragri priecāties par ilgstošu un stabilu ekonomikas atveseļošanos. Nākotnē ir
sagaidāmas problēmas, kā aprakstīts turpmāk.
Pirmkārt jāatzīmē, ka šī ekonomikas atgūšanās sākas no ārkārtīgi zema attīstības līmeņa. Dažu
ceturkšņu laikā daudzu valstu ražošanas nozares nonākušas tādā attīstības līmenī, kādā atradās
pirms desmit gadiem. Lai gan prognozes ir daudz pozitīvākas nekā pirms pāris mēnešiem, pasaulē
joprojām turpina pieaugt bezdarbs. Zemā jaudu noslogojuma dēļ uzņēmumi būs piesardzīgi attiecībā
uz jauniem ieguldījumu projektiem, un, ņemot vērā nenoteikto situāciju darba tirgū, patērētāji būs ļoti
atturīgi. Situāciju pasliktina striktie kreditēšanas rādītāji pasaules finanšu nozarē, tādēļ nākamajā
prognožu periodā (līdz 2011. gadam un tajā) gaidāma samērā vāja izaugsme.
Taču, kā norādīts jaunākajos ziņojumos, 2009. gada otrajā pusē mēs patiesi varētu novērot ātrāku
atgūšanos, turklāt ne tikai ražošanas nozarē vien. Kritums ražošanā bija daudz straujāks par
pieprasījuma samazinājumu, un pašlaik tiek risināta šī nesaskaņotība. Patiesībā daudzi uzņēmumi
varētu sākt atjaunot savus krājumus, cerot, ka uzlabosies situācija tirgū.
Tomēr jau rakstījām, ka pastāv jaunu vilšanos risks, ja galapatēriņš nepieaugs tādā pašā tempā.
Pašlaik risku palielina straujais patēriņa cenu pieaugums, kas pavisam nepareizā laikā, kad tikko ir
sākusies ekonomikas atgūšanās, ir palielinājis uzņēmumu izmaksas un samazinājis mājsaimniecību
pirktspēju. It sevišķi ASV, kurā enerģētikas nozare ir ārkārtīgi būtiska, pastāv risks, ka minētais cenu
pieaugums varētu nopietni kavēt ekonomikas atveseļošanos.
No tā labumu, protams, gūst naftas ražotājvalstis. Tādējādi it sevišķi Krievija varētu atgūties ātrāk,
nekā prognozēts iepriekš. Tā kā gaidāmā ekonomikas atveseļošanās šķiet spēcīgāka, nekā mēs
prognozējām maijā, esam nolēmuši paaugstināt mūsu prognozes attiecībā uz naftas cenām
attiecīgajā periodā.
Pastāv arī iespēja, ka ekonomikas izaugsme būs spēcīgāka, nekā pašlaik tiek paredzēts. Cerības
raisoši ekonomiskie rādītāji vai tā saucamie zaļie asni (green shoots)1 arī ir ietekmējuši finanšu tirgus
– pēdējos dažos mēnešos krasi pieaugušas akciju cenas un būtiski samazinājusies starpība starp
procentu likmēm pirmklasīgiem korporatīvajiem aizņēmējiem un valdībām. Acīmredzot tas ietekmē
ekonomisko aktivitāti, un ir daudz plašāk pieejami lēti aizdevumi, kā arī pieaug to cilvēku bagātība,
kuri snieguši aizdevumus. Tas savukārt sekmē patērētāju vēlmi patērēt. Vienlaikus izaugsmi varētu
veicināt negaidīti straujš uzlabojums mājokļu tirgū, sekmējot spēcīgāku attīstību, nekā mēs cerējām.
Piemērota izejas stratēģija
Mūsu prognožu scenāriju balstām uz ekonomikas mērenu, bet ilgstošu atgūšanos. Pasaules valstu
valdībām un centrālajām bankām būs jārisina nākamā lielā problēma ekonomikas politikas jomā, ar
ko viņas saskarsies nākamajā periodā. Valdībām un bankām būs jānosaka piemērota stratēģija, lai
izkļūtu no pašreizējās ekspansīvās ekonomikas politikas un izvairītos no vēl viena finanšu tirgu
sabrukuma vai, sliktākajā gadījumā, jaunas ekonomiskās lejupslīdes pasaulē.
Patlaban ir acīmredzams, ka pašreizējā ārkārtīgi atbalstošā fiskālā politika nevar turpināties.
Daudzās valstīs ir dramatiski pieaudzis budžeta deficīts un valsts parāds, un G20 valstis droši vien
jau 2011. vai vismaz 2012. gadā padarīs striktāku savu fiskālo politiku.
Arī centrālām bankām attiecīgajā periodā būs pakāpeniski jāpadara striktāka sava pretimnākošā
monetārā politika. Daudzās valstīs centrālās bankas ir ne tikai samazinājušas likmes līdz ārkārtīgi
zemam līmenim, bet arī piemērojušas kvantitatīvus atbalsta pasākumus, lai uzlabotu finanšu tirgu
efektivitāti. Mēs prognozējam, ka centrālās bankas pirmām kārtām atkāpsies no kvantitatīvajiem
atbalsta pasākumiem un tad paaugstinās likmes. Tas, iespējams, notiks samērā ātrā tempā, lai
izvairītos no jauniem kapitāla un mājokļu tirgus burbuļiem. Mēs prognozējam, ka eirozonā ECB sāks
palielināt likmes 2010. gada rudenī, savukārt ASV Federālā rezervju banka nogaidīs ilgāk,
iespējams, līdz 2011. gada sākumam, pirms ieviesīs izmaiņas savā politikā. Norvēģijā, kura jau ir
izkļuvusi no recesijas un kur mājokļu cenas sākušas pieaugt, Norges Bank, visticamāk, sāks
palielināt likmes jau šoruden.
Pieaugoša peļņa un ASV dolāra nostiprināšanās laika gaitā
Mēs uzskatām, ka prognozēs ietvertajā periodā ieņēmumi būs augstāki, taču periodiski, iespējams,
būs vērojama ieņēmumu samazināšanās un pat Eiropas un ASV tirgu nodalīšanās. Tas it sevišķi var
notikt, ja pēc sākotnējās krājumu atjaunošanas izaugsme ASV izrādīsies samērā vāja, kā tiek
prognozēts. Mūsuprāt, risks, ka šis scenārijs var realizēties 2010. gada sākumā, ir diezgan liels.
Valūtas tirgos prognozējam, ka īstermiņā ASV dolārs kļūs vēl vājāks attiecībā pret eiro, pieaugot tirgu
vēlmei riskēt un paaugstinoties naftas cenām. Ilgtermiņā tendences, kas prognozētas attiecībā uz
monetāro politiku, visticamāk, nodrošinās, ka ASV dolārs atkal nostiprināsies pret eiro apmēram līdz
1,3. Kopā ar finanšu tirgu stabilizāciju turpinās nostiprināties arī jauno tirgu tautsaimniecību valūtas,
sekojot pa pēdām SEK, NOK un GBP izaugsmei. Savukārt tādas tradicionālās finansējuma valūtas
kā JPY un CHF prognozē ietvertajā periodā , visticamāk, kļūs vājākas.
Dānija – Ziemeļvalstu tūļa
Šķiet, ka beidzot pieklust vētra, kas Dānijas ekonomiku plosījusi apmēram 18 mēnešus. Aizvien
vairāk konkretizējas pazīmes, ka lejupslīdi pasaules tirgos aizstāj izaugsme, kas padarīs pozitīvākas
arī Dānijas eksporta perspektīvas. Finanšu tirgu situācijas pakāpeniskie uzlabojumi skars arī Dāniju,
sekmējot procentu likmju atgriešanos zemākos līmeņos. Turklāt 2009. gada otrajā pusē augļus sāks
nest valdības izstrādātās glābšanas paketes. Tomēr nav iespējams izvairīties no bezdarba līmeņa
turpmākas straujas paaugstināšanās. Bezdarba līmeņa pieaugums un pērnā gada mājokļu tirgus
lejupslīde palielina risku, ka mājsaimniecības palielinās savus ietaupījumus, tādējādi mazinot plānoto
un jau īstenoto nodokļu samazinājumu pozitīvo ietekmi. Vienlaikus strauja konkurētspējas samazināšanās var mazināt labumu, ko Dānijas eksporta uzņēmumi gūs no prognozētās izaugsmes
pasaules tirgos. Tādēļ turpmākajos gados ekonomikas politikas veidošana būs ļoti problemātiska, jo
vēlme sekmēt izaugsmi jāliek pretējā svaru kausā riskam, ka pasliktināsies Dānijas eksporta
uzņēmumu konkurētspēja.
Tā kā Zviedrijai eksporta nozare ir viena no lielākajām valsts ekonomikas sastāvdaļām, tās
ekonomiku smagi skāra pērnā gada sabrukums pasaules tirgos. Pašlaik vērojamas pazīmes, ka
Zviedrija varētu samēra ātri atgūties no krīzes, jo atgūstas arī citas pasaules valstis un pašā Zviedrijā
pastāv ekspansīvi nosacījumi. Rādītāji attiecībā uz gada otro pusi norāda uz uzplaukumu apstrādes
rūpniecībā. Vienlaikus mājsaimniecību patēriņu balsta jau šobrīd samērā augstais uzkrājumu līmenis.
Zviedrijas valdības finanses negatīvi ietekmējis ilgstoši pieaugošais bezdarbs, kā arī piemērotie
fiskālās politikas pasākumi, taču tās joprojām ir samērā labā situācijā salīdzinājumā ar citu valstu
finansēm. Kopumā tas norāda uz saglabātu SEK pozīciju attiecībā pret EUR. Šie apstākļi kopā ar
augstākām likmēm, kad Riksbank pārtrauks piemērot dažus no pašreizējiem stimulējošajiem
pasākumiem, veicinās izaugsmes palēninājumu prognozē ietvertā perioda laikā.
Norvēģijā lejupslīde ir beigusies. Pēc divus ceturkšņus piedzīvotās zemās aktivitātes valsts
ekonomikā šāgada otrajā ceturksnī šajā teritorijā izaugsme uzrādīja pozitīvus rezultātus. Patēriņa
izaugsme strauji pieaug, ko sekmē būtiski likmju samazinājumi. Lielāka eksporta tirgus izaugsme,
saglabāts augsts ieguldījumu līmenis naftas nozarē un spēcīga izaugsme valsts sektora
pieprasījumā turpinās veicināt stabilu IKP izaugsmi turpmākajos gados. Taču bezdarba līmenis
joprojām paaugstināsies, un tikai 2010. gadā gaidāms, ka pieaugums apstāsies. Norges Bank sāks
pakāpeniski normalizēt procentu likmes, darot to piesardzīgi, daļēji tādēļ, ka jaudu noslodzes līmenis
un cenu pieaugums būs zems ilgāku periodu, un daļēji tādēļ, ka agresīvāka pieeja salīdzinājumā ar
citām centrālajām bankām varētu sekmēt pārmērīgu NOK vērtības pieaugumu.
Ziemā Somijas ekonomika strauji pasliktinājās, it sevišķi būtisko eksporta samazinājumu dēļ.
Pavasarī bija vērojami rādītāji, kas liecināja par ekonomikas stabilizēšanos. 2009. gada otrajā pusē
noteikti vērosim uzlabojumus Somijas ekonomikā, jo atkopjas arī pasaules tirgi. Taču straujais
pieaugums nebūs ilgs, ja vien ātri neatgūsies galapatēriņš pašmāju tirgū un eksporta tirgi. Mērena
ekonomikas izaugsme būs vērojama tikai nākamajos gados, bet, notiekot sabrukumam, IKP
nepārprotami būs zem potenciālā līmeņa. Bezdarba līmeņa samazinājums prognozējams tikai
2010. gada otrajā pusē. Kopumā situācija nav tik slikta, kā prognozēts iepriekš, taču būs
nepieciešams ilgs laiks, līdz ekonomikas izaugsmei būs reāli rezultāti.
Helge J. Pedersens (Helge J. Pedersen), galvenais ekonomists
[email protected], +45 3333 3126
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nordea.lv
