Latvijas trīs visdārgākie dzīvokļi
Latvijas trīs visdārgākie dzīvokļi
Romāns Golubevs
25.12.2009
Pēc kataloga „Kvadrātmetrs” rīcībā esošajām ziņām Latvijā visdārgākais pārdošanā esošais dzīvoklis atrodas Jūrmalā. Par to tiek prasīti 4 miljoni eiro! Latvijas nekustamo īpašumu tirgus elites klases sektors nav nogājis gluži pagrīdē, bet pieklusis gan.
Taču runa ir nevis par pircēju un pārdevēju aktivitāti, bet gan par to, ka daudzi ekskluzīvo apartamentu īpašnieki, ievērojot pieaugošās ekonomiskās un sociālās spriedzes fonu, cenšas neafišēt nekustamo īpašumu darījumus. Iespējams, viņi uzskata, ka nav īstais laiks šokēt sabiedrību ar vairākus miljonus vērtu nekustamo īpašumu pārdošanas piedāvājumiem. Tādēļ viņi reti ievieto informāciju publiskajā vidē, lai gan savus īpašumus pārdod un pat demonstrē tos. Tas informācijai par notikumiem šajā nekustamo īpašumu sektorā rada zināmas subjektivitātes nokrāsu, jo, apkopojot informāciju par Latvijas dzīvokļu tirgus pērlēm, nākas vairāk izmantot sarunas ar mākleriem, kas strādā elites klases sektorā, nekā drukātos un interneta avotus. Daudzi objekti, par kuriem mēs esam ieguvuši informāciju, ir atrodami tikai kompāniju iekšējās datubāzēs un neparādās pat to interneta vietnēs.
Atklājās, ka daži mākleri māņticīgi ievēro ticējumu, ka par dārgu objektu labāk neko nestāstīt, jo tad to nevarēs pārdot. Tas gan ir galīgi pretēji pasaules ziņu aģentūru rīcībai, kas to vien dara kā stāsta par Honkongas, Singapūras, Maskavas, Ņujorkas, Londonas vai kādas citas metropoles visdārgāko dzīvokļu pārdošanas piedāvājumiem, lai gan šādu objektu pircēju loks ir visai ierobežots – līdzīgi kā Latvijas gadījumā. Tikai tur, ņemot vērā publikas lielo interesi par šādām ziņām un tātad plašo potenciālo pircēju auditoriju, neviens nebaidās stāstīt par elites klases dzīvokļiem.
Grūtības noteikt dārgākos dzīvokļus (un tā ir visā pasaulē izplatīta tendence) rada arī tas, ka dārgo apartamentu īpašnieki, kas ir piedāvājuši objektu pārdošanai un nav saņēmuši kāroto samaksu, atsauc objekta pārdošanu un ietur pauzi, lai pārdomātu notiekošo. Tieši tas notika ar dzīvokli Rīgā, Kuģu ielā 26, par kuru mēs stāstījām šā gada februārī. Par 700 kvadrātmetru plašo penthausu, no kura logiem paveras skats un Daugavu un Vecrīgu, tika prasīti 3,5 miljoni eiro (augstākā cena šim objektam ir bijusi 4 miljoni eiro). Mēnesi pēc mūsu publikācijas kompānijas „Pro Kapital” pārstāvis paziņoja šo rindu autoram, ka itāļu uzņēmējam Ernesto Preatoni piederošie apartamenti vairs neatrodas pārdošanā. Un šādā statusā tie ir joprojām.
Saskaņā ar kataloga „Kvadrātmetrs” apkopoto informāciju Latvijā ir ne vairāk par diviem desmitiem dzīvokļu, kuru vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro. Pastāstīsim jums par trim dārgākajiem.
Decembrī pircējiem tika piedāvāti veseli divi daudzdzīvokļu mājās izvietoti dzīvojamie objekti, kuru pieteiktā vērtība ir četri miljoni eiro.
Objekts numur viens – penthauss slavenajā Jūrmalas projektā „Marienbādes Nams”. Runa ir par trīs līmeņu apartamentiem ar kopējo platību 1 456,5 kvadrātmetri (ieskaitot tehnisko stāvu un vietu pazemes garāžā). Prezentācijas materiālos ir norādīts, ka dzīvoklis aizņem kompleksa 10., 11. un 12. stāvu. Tā kopējā dzīvojamā platība ir 912 kvadrātmetru. 178 kvadrātmetrus aizņem terases, no kurām paveras skats gan uz līča pludmali, gan uz Lielupi. Dzīvoklī ir divas virtuves, četras guļamistabas ar vannasistabām, divas lielas halles un iekšējais baseins ar 12 metru garu celiņu. Mākleri, kas bija personīgi pabijuši Latvijas visdārgākajā dzīvoklī, gan uzsvēra, ka dzīvoklis pagaidām ir tā saucamās „pelēkās apdares stāvoklī”. Tas gan ne mazākajā mērā nemazina šā objekta vērtīgās īpašības, jo Jūrmalā nav neviena līdzīga objekta, kas atrastos kāpu zonā un no kura pavērtos tik krāšņs skats. Jāpiebilst, ka Latvijas galvenajā kūrortā maksimālais apbūves augstums ir trīs stāvi un mansards.
Īpaši jāpiemin objekta cena. Prezentācijā norādīts „cena pēc pieprasījuma”, tomēr penthausa īpašnieks privātās sarunās esot minējis cenu – četri miljoni eiro. Tiesa, „Līkop!” viņš vēl nevienam nav teicis.
Objekts numur divi – dzīvoklis Rīgā, Andreja Pumpura ielā 5. Tas ir reģistrēts kādas Latvijas kompānijas, kas nodarbojas ar elites klases dzīvokļiem, datubāzē. Dzīvokļa īpašnieks kategoriski iebilst pret informācijas par viņa objektu publiskošanu, un tādēļ mums nācās aprobežoties ar fakta konstatēšanu: „Šāds dzīvoklis ir, taču netiek atbildēts uz jautājumu, cik lielā mērā pieprasītā cena atbilst dzīvoklim.”
Latvijas dārgāko dzīvokļu trijnieku noslēdz projekta „Centra nams” penthauss 9. stāvā. Tā platība ir 436 kvadrātmetri. Īpašnieks šo objektu ir novērtējis par 3,5 miljoniem eiro. Objekta ekskluzīvais pārdevējs ir kompānija „Immostate”. Penthausā ir nesen pabeigts remonts un dizainera izstrādāts interjers. Dzīvoklī ir halle, guļamistabas, kabinets, vannasistaba ar koka apdari un iebūvēta virtuve. Dzīvoklis ir mēbelēts ar itāļu mēbelēm. Zīmīgi, ka pircējs, kas to nopirks, kļūs par dārgo apartamentu pirmo iemītnieku.
Speciālista viedoklis
Ilze Mazurenko no kompānija „Immostate”: „Latvijas elites klases dzīvokļu cenas nepalielinās, taču labi objekti ar pievilcīgu cenu pamazām tiek izpirkti. Domāju, ka pēc kāda laika šajā tirgus segmentā atkal sāks pietrūkt unikālu objektu ar īpašām konkurences priekšrocībām. Kopš šā gada vasaras darījumi ar apartamentiem, kuru vērtība ir viens miljons un vairāk eiro, tikpat kā nenotiek. Pieprasījums par 1,5 līdz 2 miljonu vērta dzīvokļa iegādi ir liels retums. Tas ir tāpēc, ka tie, kuri var atļauties šādus tēriņus, tagad vairāk uzmanības pievērš māju segmentam vai izvietojuma ziņā pievilcīgiem zemesgabaliem. Par tiem pašiem 1,5 miljoniem eiro Rīgas centrā šodien var nopirkt veselu māju, rekonstruēt to, izīrēt un gūt peļņu. Runājot par dārgajiem dzīvokļiem, jāsaka, ka lielākā daļa potenciālo pircēju interesējas par 250 līdz 800 tūkstošu eiro vērtiem objektiem. Minētā augšējā robeža ir tieši tā, līdz kurai pircēji parasti cenšas nokaulēt cenu objektiem, par kuriem tiek prasīti 1,1-1,2 miljoni eiro. Ne visi īpašnieki tam piekrīt. Šādi darījumi parasti notiek par skaidru naudu, jo bankas šādus pirkumu kreditē reti.”
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1372
