Latvijas perspektīvas — 2014
Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem nosaka ne tikai cenu līmeni, bet arī citus indikatorus, tostarp arī valsts attīstības rādītājus. Ko Latvijai nesīs 2014.gads? Par šo tēmu žurnāls "Kvadrātmetrs" un portāls varianti.lv ir lūdzis izteikties Latvijas Bankas vadošo ekonomistu Igoru Kasjanovu.
— 2014.gada pirmajos mēnešos Latvijā pēc ilga pārtraukuma ir atgriezusies inflācija: cenas ir pakāpušās par 0,4%. Vai sāk izpausties efekts, ko radījusi iestāšanās eirovalūtas zonā? Kādu inflāciju 2014.gadam prognozē Latvijas Banka?
— Gada inflācija tuvākajos mēnešos joprojām būs zema. 0,4% nav augsts rādītājs. Gada griezumā inflācija patērētāju cenām var sasniegt 1,5%. Protams, ja ekonomika attīstās, arī cenu pārmaiņām būs pluss zīme. Tomēr ir daudz faktoru, kuru ietekmē var saglabāties zems inflācijas līmenis.
Pirmkārt, tā ir gāze un apkure. Janvārī dabasgāzes cena tika samazināta mājsaimniecībām, decembrī — rūpniecības uzņēmumiem. Un tas kopumā labvēlīgi ietekmēja siltuma enerģijas izmaksas. "Latvijas Gāze" janvārī publiskoja prognozi, ka gāze rūpniecības uzņēmumiem, tostarp arī siltuma ražotājiem, var samazināties vēl mazliet vairāk. Varu piemetināt arī, ka plaši apspriestā transporta reforma Rīgā varētu nodrošināt, ka līdz gada beigām sabiedriskā transporta cenas galvaspilsētā paliks tādas pašas, kādas tās ir bijušas, tas nozīmē, ka tās būs zemākas nekā 2013.gadā. Iespējams, ka gada laikā gaidāma arī mobilo sakaru operatoru starpsavienojumu tarifu samazināšanās, un tas savukārt samazinās sarunu izmaksas.
Un vēl nedaudz par janvāra inflāciju. Būtisku lomu tajā nospēlēja sezonālais faktors. Piemēram, gadalaika dēļ kļuva dārgāki kartupeļi un dārzeņi. Šis sadārdzinājums veidoja pusi no janvāra inflācijas kāpuma. Tika fiksēts arī neliels atsevišķu pakalpojumu cenu kāpums, kas, atkārtošu vēlreiz, ir raksturīgi augošai ekonomikai. Turklāt jāpiezīmē, ka 2014.gada sākumā cenu kāpums ir pat nedaudz mazāks nekā iepriekšējo desmit gadu pirmajos mēnešos.
— Pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai tika apgalvots, ka šis solis veicinās investīciju ieplūšanu mūsu valstī. Kurās nozarēs to var gaidīt? Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols saka, ka Latvijas rūpniecība ne uz ko īpašu cerēt nevar.
— Mūsu valsts apstrādes rūpniecības jaudas pašlaik ir visai noslogotas. Tālāka ražošanas apjomu kāpināšana ir iespējama tikai uz tādā gadījumā, ja ir investīcijas. Galvenais iemesls, kura dēļ līdz šim investīcijas ražošanas jaudās ir bijušas ierobežotas, ir bažas par tirgus konjuktūru un saražotās produkcijas noietu Eiropas Savienības valstīs. Tomēr Eiropas Savienības valstu ekonomiskie rādītāji pamazām uzlabojas, un šaubas mazinās. Tas ļauj domāt, ka vidēja termiņa periodā investori kļūs aktīvāki.
Jāpiebilst, ka 2014. un 2015.gadā vēl būs iespējams apgūt Eiropas fondu iepriekšējā plānošanas perioda līdzekļus. Piemēram, jau šā gada pirmajā pusgadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sāks piešķirt līdzekļus programmas "Investīcijas augstā pievienotā vērtībā" projektiem, kam vajadzētu būtiski ietekmēt kopējo investīciju līmeni šajā un nākamajā gadā.
Eiro ieviešana, protams, ir pozitīvi ietekmējusi Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tomēr investīciju piesaisti ietekmē arī citi faktori. Manuprāt, jāakcentē infrastruktūras pieejamība, darbaspēka kvalitāte un cena, enerģijas izmaksas, juridiskā bāzi un finansēšanas izmaksas. Šiem faktoriem gan nav tiešas saistības ar pāreju uz kopējo valūtu. Šķiet, investīciju struktūra tuvākajos gados kardināli nemainīsies — liela daļa naudas, ko novirza uz nefinanšu tirgiem, tiks ieguldīta elektroenerģijā (t.i., lielajos elektroenerģijas projektos, hidroelektrostaciju rekonstrukcijā un tamlīdzīgi), apstrādes rūpniecībā un valsts sektorā, tas ir valsts un pašvaldību infrastruktūras būvniecības darbos.
— Valdošā koalīcija, šķiet, ir vienojusies par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai nepieciešamā investīcijas sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka tas ir 250 000 eiro (iepriekš investīcijas slieksnis bija 150 000 eiro). Jūsuprāt, kādu lomu termiņuzturēšanās atļaujas pašlaik spēlē Latvijas ekonomikā?
— Tā ir daudzšķautņaina tēma, uz kuru Centrālā banka raugās no ekonomikas risku un cenu stabilitātes viedokļa. No vienas puses, – šīs investīcijas dod konkrētu labumu un līdz šim nav radījušas makroekonomiskus riskus. Turklāt eksistē jau arī cenu mehānisms, kas ļauj, ievērojot vajadzīgo, noteikt minimālā sliekšņa līmeni.
Esmu priecīgs, ka politiķi ir sadzirdējuši Latvijas Bankas ieteikumus un gatavojas šo investīciju slieksni paaugstināt. Tas ir labs pasākums — šajā jomā notiekošo var atsekot. Tiesa, ja pēc investīciju sliekšņa paaugstināšanas termiņuzturēšanās atļauju programmas attīstība nekādi nemainīsies, ja nesamazināsies vai pat palielināsies termiņuzturēšanās atļauju skaits, ja pieaugs riski vai parādīsies nekustamo īpašumu cenu burbuļa risks, tad, ja tas tiešām būs vajadzīgs, minēto investīciju slieksni vajadzēs paaugstināt vēl, protams, ņemot vērā makroekonomisko risku vispusīgu novērtējumu.
— Pagājušajā gadā valsts iekšzemes kopprodukts palielinājās par 4,1%. Tomēr gada pēdējais ceturksnis nebija tik labs. Vai Latvijas Bankai nav bažu, ka mūsu valsts ekonomika sākusi bremzēties?
— Jā, iekšzemes kopprodukta attīstība pēdējā ceturksnī nedaudz samazinājās. Turklāt tā nav vienīgā reize pagājušā gada laikā. Tomēr esošo pieaugumu es nekādā gadījumā nenosauktu par vāju. Ceturtajā ceturksnī pieauguma temps gada griezumā vienalga bija viens no augstākajiem, bet pats IKP gada pieaugums — otrs lielākais Eiropas Savienībā.
Turklāt pēdējā ceturkšņa tempu samazināšanas iemesli, teiksim tieši, ir objektīvi. Siltais decembris noteica mazāku apgrozījumu elektroenerģijas nozarē. Savukārt atsevišķu lielu projektu pabeigšana pagājušā gada trešajā ceturksnī vienlaikus izraisīja rādītāju samazināšanos būvniecībā.
Kas gaidāms šogad? Latvijas Bankas prognoze ir šāda: IKP turpinās augt apmēram tādos pašos tempos kā 2013. gadā, tas ir, 4,1% līmenī. Valsts attīstība, līdzīgi kā iepriekš, būs atkarīga no notikumiem, kas risināsies ārējos tirgos. Tautsaimniecības nozarēs izmaiņu nebūs.
Vislielāko ieguldījumu Latvijas ekonomikā turpina nodrošināt tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. "Liepājas Metalurga" problēmu dēļ pagājušais gads rūpniecībai kopumā nebija tas labākais. Mazāku, lai arī tomēr būtisku ieguldījumu IKP izaugsmē dos būvniecības, informācijas tehnoloģiju, tūrisma un arī profesionālo un sabiedrisko pakalpojumu nozares.
Riski pastāv. Tas, pirmkārt, attiecas uz tranzīta nozari. 2013.gads tranzīta nozarei bija mazāk veiksmīgs nekā iepriekšējais — kopējais pieprasījums pēc kravām reģionā tikpat kā nepalielinās. Turklāt Baltijas jūras reģionā notiek strukturālas izmaiņas. Atsevišķas kravu kategorijas — ogles, naftas produkti — aizvien vairāk tiek novirzītas uz Krievijai piederošajām Ustjlugas, Primorskas un Sanktpēterburgas ostām. Tas viss attiecīgi iespaido tranzītu.
— Kas gaidāms finanšu sektorā un banku sistēmā? Pavisam nesen baņķieri nāca klajā ar brīdinājumu, ka plānoto likumdošanas izmaiņu dēļ var apstāties kreditēšana. Kā zināms, daļa likumdevēju aicina ieviest hipotekārajā kreditēšanā "nolikto atslēgu" principu, tas ir, ja nevari samaksāt kredītu, atdod atslēgas un nevienam neko nebūsi parādā. Cik lielā mērā šie paziņojumi ir pamatoti?
— Šodien kreditēšanas attīstību vispirmām kārtām jau traucē lielais mājsaimniecību uzkrātais parādu apmērs. Tas daļēji izskaidro arī banku izsniegto kredītu portfeļa samazināšanos un ierobežoto pieprasījumu pēc jauniem aizdevumiem. Otrkārt, notiek banku sektora bilances restrukturizācija: pakāpeniski uzlabojas izsniegto kredītu un piesaistīto aizdevumu attiecība. No finanšu stabilitātes viedokļa tas ir vērtējams pozitīvi, tomēr īstermiņa perspektīvā tas traucē izsniegt jaunus kredītus. Un, lūk, šī neskaidrība ar likumdošanu, ar "nolikto atslēgu" principa ieviešanu vai neieviešanu ir viens no faktoriem, kas liek bankām būt piesardzīgām, risinot jautājumu par turpmāko kreditēšanu.
— Pēdējais jautājums. Būtībā Latvijas Banka ir kļuvusi par Eiropas Centrālās bankas struktūrdaļu, iekļāvusies eiro banku sistēmā. Kā tagad īstenosiet monetāro politiku Latvijā?
— Lats bija piesaistīts starptautiskajam valūtu grozam, un monetārās politikas lēmumu pamatā bija banku obligāto rezervju apmēra noteikšana. Tagad Latvijas Banka ir iekļauta eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanas procesā. Ir jāsaprot, ka Eiropas Centrālās bankas lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā situāciju visās eirozonas valstīs, nevis atsevišķu tās dalībvalstu makroekonomikas situāciju. Izsvērtie Eiropas Centrālās bankas lēmumi nāks par labu ne tikai reģionam kopumā, bet arī Latvijai. Tas, protams, tā būs, ja tiks ievērots viens nosacījums - mēs savā valstī turpināsim īstenot saprātīgu finanšu un ekonomikas politiku.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2556
