Latvijas nekustamo īpašumu tirgū prognozē jaunu bumu
Romāns Golubevs 10.2006
Sadzīves apstākļus uzlabot var ne tikai pārdodot veco dzīvokli un nopērkot jaunu. Daudz lētāks veids ir vecā mājokļa renovēšana. Pēc speciālistu aprēķiniem ēkas siltināšanā un iekšējo komunikāciju nomainīšanā nepieciešams ieguldīt aptuveni 40-50 latus uz vienu kvadrātmetru platības. Turklāt pēc darbu pabeigšanas dzīvokļa tirgus vērtība var paaugstināties par 5-10%.
To, ka vecā dzīvojama fonda renovācijas jautājums ar katru gadu kļūst aizvien aktuālāks, apstiprināja arī oktobra vidū notikusī konference „Mājokļu energoefektivitātes projektu plānošana un realizācija”. Tās laikā Rīgas Starptautiskā Tirdzniecības centra konferenču zālē nebija kur ābolam nokrist – daļa apmeklētāju pat stāvēja ejās. Lielo interesi nav grūti izskaidrot – jaunie dzīvokļi kļūst par neiedomājamu greznību lielākajai daļai valsts iedzīvotāju. Taču cilvēki nebeidz sapņot par savu dzīves apstākļu uzlabošanu. Un, jo augstākas ir jaunbūvju cenas, jo lielāki kļūst rēķini par siltumu un elektroenerģiju. Tādējādi aiz vien uzmanīgāk privatizēto sērijveida dzīvokļu īpašnieki sāk pētīt daudzdzīvokļu māju siltināšanas un fasādes uzlabošanas variantus.
SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnidere ir pārliecināta, ka pēc pašlaik novērojamā jauno daudzdzīvokļu māju celtniecības buma Latvijai pāri velsies jauns vilnis – padomju laikos celtā dzīvojamā fonda masveida renovācijas bums. Paredzams, ka tā iniciatori būs paši privatizēto māju iedzīvotāji. Pēc Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska vārdiem neviens cits viņu objektus kārtība nesavedīs.
602. – viscaurumainākā sērija
Konferencē galvenā uzmanība tika veltīta veco ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Kā teikts Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra veiktajā pētījumā, pašreizējā situācija neiztur nekādu kritiku. Latvijas energoefektivitātes standarts mājas pēc patērētās enerģijas daudzuma iedala 14 klasēs, kuras apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem no A līdz N (jo vairāk tiek patērēts siltuma dzīvokļu apsildei, jo tālāk no A).
Tad, lūk, mērījumi, kas tika veikti 103. sērijas mājam, parādīja, ka lielākā daļa mūsu sērijveida māju ir pieskaitāmas klasei H līdz L. Mājokļu aģentūras konsultants Andrejs Nikolājevs sarunā ar „m2” atzīmēja, ka vissliktāk siltumu saglabā 602. sērijas mājas. Tūlīt aiz tām, bet visai ievērojamā attālumā ir 318. sērijas mājas (ar ķieģeļu nesošajām sienam) un specprojektu mājas. Tām seko 104. un 467. sērijas mājas. Savukārt, vismazākais siltumenerģijas patēriņš (no pētījuma iekļuvušajam padomju ēras mājam) ir 103. un 316. sērijas mājam. Tiesa gan, jāpatur prātā, ka Latvijas energoefektivitātes klasifikācijā tās tik un tā ir ierindojušās otrajā pusē.
Trīs varianti
Cīnoties par enerģijas taupīšanas pasākumu veikšanu, aģentūras Mājokļu aģentūra speciālisti veicamos pasākumus ir iedalījuši trīs grupās. Pirmajā grupā ir tie, kas atdevi dod visātrāk – logu un durvju bloku mainīšana vai aiļu siltināšana un paneļu šuvju aizdarīšana. Šie pasākumi izmaksā aptuveni 6 latus uz platības kvadrātmetru. Otrajā grupā ir darbi, kas jāveic tuvāko 1-3 gadu laikā. Tie maksā jau dārgāk (aptuveni 12 latus uz platības kvadrātmetru) un ietver, piemēram, siltummezgla mainīšanu. Trešais variants – pilna pasākumu kompleksa veikšana, ieskaitot bēniņu, pagrabu un ārsienu siltināšanu. Šajā gadījumā par ieguldījumu atmaksāšanos var runāt tikai pēc 6,5-10 gadiem.
Taču pat pirmās grupas pasākumi var samazināt ar siltumenerģiju saistītos izdevumus par 15-20%. Tajā pat laikā visaptveroša pieeja šim jautājumam var samazināt ar siltumapgādi saistītos izdevumus līdz 45-50%. Naudas izteiksmē 45 dzīvokļu mājai tas dod ekonomiju vidēji 4500 latus katru gadu.
Ar savu maciņu
Vairāk nekā 85% daudzdzīvokļu sērijveida māju Latvijā ir privāto īpašnieku rokās, tas ir, tos privatizējuši iedzīvotāji. Tie no viņiem, kas vēlas realizēt mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, pagaidām var cerēt tikai uz minimālu palīdzību no valsts puses. Būtiskākais no valsts palīdzības pasākumiem ir Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra rīkotais konkurss par dzīvojamo māju energoefektivitātes pārbaudi. Ka „m2” pastāstīja Mājokļu aģentūras Mājokļu attīstības departamenta direktore Iveta Puķīte, šā konkursa uzvarētājiem tiek segti 60-70% izdevumu, kas saistīti ar energoaudita veikšanu (kopējie izdevumi ir apmēram 250-300 latu).
Tomēr, iespējams, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies. Valsts sekretāru apspriedē jau ir izskatīts daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšanas programmas projekts. Tas paredz segt līdz 20% izdevumu (bet ne vairāk kā 40 latus uz kvadrātmetru) no valsts budžeta, kas saistīti ar privatizēto dzīvojamo māju atjaunošanu. Pretendentiem ir jāatbilst trim nosacījumiem: mājai jābūt celtai laikā no 1945. līdz 1991. gadam, tai jābūt iedzīvotāju īpašumā, un ir pieļaujams tikai minimāls komunālo maksājumu parāds. Pašreiz projektu pēta ministrijas, taču iespējams, ka programma sāks darboties jau nākamā gada sākumā.
Bez tam, domāts, ka līdzekļus tipālo māju renovēšanai un ieilgušās celtniecības pabeigšanai laikam no 2007. līdz 2013. gadam varēs saņemt no Eiropas fondiem. Katrā ziņā oficiālā Brisele šādu iespēju neizslēdz. Iespraudums Laikā no 1997. līdz 2000. gadam renovēšanas bumu piedzīvoja Austrumberlīnes sērijveida mājas. Pilns pasākumu komplekss, ieskaitot iekšējo komunikāciju nomaiņu un kosmētisko remontu, izmaksāja 20 000 eiro uz katru dzīvokli.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
