Latvijas lielāko zemūdens platību īpašnieki – zivjaudzētavas
Latvijas lielāko zemūdens platību īpašnieki – zivjaudzētavas
Elīna Pankovska
Ūdenstilpes nav tik iekārota manta kā tūkstoši lauksaimniecības un meža zemes hektāru, tomēr Latvijā ir fiziskās un juridiskās personas, kam pieder pat daudzi simti hektāru ezeru un dīķu, raksta Latvijas Avīze.
Baltic Screen pirmoreiz apkopotie dati par valsts lielākajiem ūdeņu saimniekiem, kuri tiek uzskaitīti par zemūdens zemes īpašniekiem. Atšķirībā no lauku vai mežu zemes īpašniekiem šajā kategorijā nevar runāt tikai par vienu dominējošo īpašnieku slāni – piemēram, ārvalstu fermeriem vai meža nozares uzņēmumiem Sarakstā gan atrodami arī tie, tomēr lielākoties tāpēc, ka iegādātajos zemesgabalos noteiktas platības aizņem arī ezeri. Taču tikpat daudz sarakstā ir arī pašmāju uzņēmumu, tostarp zivaudzētavu, kā arī fizisko personu.
Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta juriskonsulte Natālija Sivko skaidro, ka ir starpība, vai ūdeņi atrodas viena vai vairāku zemes īpašnieku īpašuma robežās. Tikai tādā gadījumā, ja ūdeņi atrodas viena zemes īpašnieka robežās, tie viņam pieder ar tiesību lietot šos ūdeņus vienam pašam un pēc sava ieskata.
Pirmajā vietā zemūdens platību ziņā ir Latvijas lielākā privātā zivjaudzētava a/s Nagļi, kas atrodas Rēzeknes novadā. Tās zemūdens platība ir 1562,64 ha.
Otrajā vietā ierindojas valsts lielākajam zemes platību privātīpašnieks Zviedrijas SPP Livforsakring AB un Norvēģijas Storebrand Livsforsikring AS īpašumā esošajā Foran Real Estate. To nodrošina mežos esošās ūdenskrātuves dažādās valsts vietās. Kopējā uzņēmuma zemes zemūdens platība – 704,52 ha.
Bet trešajā vietā zemūdens platību vietā arī atrodas privātā zivjaudzētava SIA Sātiņi, kuras 15 īpašnieku vidū divi lielākie ir Anatolijs Grigorjevs un Ēriks Treinovskis. Sātiņu kopējā zemūdens platība ir 604,9 ha.
Aiz zivaudzētavas seko uzņēmējs Juris Baratinskis, kura lielākās zemūdens platības atrodas Rūjienas novadā. Viņš izteicis gatavību atvēlēt ievērojamas zemes platības budistu meditācijas centram. Bijušajā Rūjienas zivaudzētavas hidrobūvē telpas pussagruvušas, bet kādreizējo zivju dīķu vietā nu ir pļavas.
Pirmo piecinieku noslēdz SIA Rīgas meži. Lielākās zemūdens platības Rīgas mežiem pieder Ādažu, Babītes, Ķekavas, Ropažu un Mārupes novadā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/35776-aptauja-kreditsaistibas-godpratigi-turpina-pildit-44-latvijas-iedzivotaju.htm
