"Latvijas Krājbankas" slēgšana rada satraukumu nerezidentiem, kuri ieguldījuši bankas subordinētajā pamatkapitālā
AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšana radījusi milzīgu satraukumu nerezidentiem, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajā pamatkapitālā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja jurists, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņš skaidroja, ka vidēji trīs Latvijas nerezidenti katru nedēļu "Latvijas Krājbankas" subordinētajā pamatkapitālā ieguldīja vidēji 290 000 eiro (203 000 latu), lai saskaņā ar pagājušā gada vasarā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā. "Tikai caur mūsu juridisko biroju vien šādu iespēju izmantoja 15 klienti, kopumā šādu cilvēku skaits varētu būt daudzas reizes lielāks. Lielākā daļa no šiem klientiem dzīvo Londonā, patlaban mūsu birojā telefons ir karsts," sacīja jurists. Viņš piebilda, ka patlaban šie nerezidenti ir visneaizsargātākā "Latvijas Krājbankas" klientu daļa, jo tie nav vienkārši noguldītāji. "Likums neparedz, ka šie klienti saņem pat valsts garantētos 100 000 eiro jeb 70 000 latu no Noguldījumu garantiju fonda, jo viņu līdzekļi ir ieguldīti subordinētajā pamatkapitālā," skaidroja "Nozare.lv" avots. Tāpat "Latvijas Krājbankas" subordinētajā pamatkapitālā līdzekļus ieguldījušajiem nerezidentiem jau nākamgad var rasties problēmas ar uzturēšanās atļauju pagarināšanu. "Uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz pieciem gadiem, taču tā katru gadu ir jāpagarina. Lai atļauju pagarinātu, nerezidentam ir jāiesniedz "Latvijas Krājbankas" izsniegta izziņa, ka konkrētā summa atrodas bankas subordinētajā pamatkapitālā. Patlaban šādu izziņu saņemšana izskatās problemātiska," skaidroja jurists.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=23.11.2011
