Latvijas kliņģeris ārzemju investoriem
Latvijas kliņģeris ārzemju investoriem
Romāns Golubevs
01.07.2010
Kopš 1. jūlija Latvijā ir stājušies spēkā Imigrācijas likuma labojumi, kuru mērķis ir piesaistīt valstij investīciju plūsmas. Ārzemju investoriem tiek piedāvāts "kliņģeris" – iespēja saņemt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.
Tiem, kuri, iegādājoties Latvija nekustamo īpašumu, vēlēsies saņemt uzturēšanās atļauju, tas izmaksās vismaz 50 000 latu, ja objekti atrodas lauku rajonos, vai 100 000 latu, ja objekti atrodas Rīgā, tas apkaimē un valsts nozīmes pilsētās.
Pavasarī par Imigrācijas likuma labojumiem notika skaļas diskusijas. Tika paustas bažas, ka šādi labojumi var izraisīt nevēlamu "elementu" pieplūdumu valstī un ka mūsu austrumu kaimiņi uzpirks Latvijas nekustamos īpašumus. Tajā pat laikā daudzi Krievijas iedzīvotāji, ar kuriem satikās šo rindu autoram, neslēpa savu skepsi par to, vai oficiālā Brisele (t.i., Eiropas Savienība) atļaus Latvijai pieņemt šādus Imigrācijas likuma labojumus. Un tas, ka Latvijas prezidents Valdis Zatlers nosūtīja likumprojektu Saeimai atkārtotai izskatīšanai, šķita, apstiprina šādas skepses pamatotību. Tomēr, kad parlaments apmierināja prezidenta vēlmi padarīt stingrāku potenciālo uzturēšanās atļauju saņemšanas pretendentu uzticamību un ieviesa dažus papildu labojumus, prezidentam iebildumu vairs nebija, un viņš parakstīja Imigrācijas likuma jauno redakciju.
Ārzemniekiem visspilgtākās un interesantākās Imigrācijas likuma izmaiņas ir saistītas ar sadaļām, kas reglamentē uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Saskaņā ar likuma IV sadaļas "Uzturēšanās atļauja" 23. panta 28., 29. un 30. daļu ārzemnieks ir tiesīgs lūgt izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem, ja viņš:
- uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, - ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;
- Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder: 1) viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu; 2) viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu; 3) ir cilvēks, kuram nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu un darījumu summas samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;
- ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Atzīmēsim, ka no iepriekš minētajām "investoru vīzas" saņemšanas iespējām firmas atvēršanas variants ir vislaikietilpīgākais, jo iesniegt lūgumu varēs tikai tad, ja jaunais uzņēmums būs veselu gadu sekmīgi darbojies. Ja runājam par finanšu investīcijām, tad aprīļa beigās daudzas Latvijas bankas, pie kurām mēs vērsāmies ar lūgumu paskaidrot mehānismus, kā ārzemnieks var īstenot finanšu investīcijas viņu iestāžu subordinētajos kapitālā, atzīmēja, ka detaļas vēl ir jāpāpārdomā. Jauna investora paradīšanās subordinētājā kapitālā nozīmē, ka ir jāsaņem bankas pašreizējo akcionāru piekrišana un ka šādam investoram rodas noteiktas saistības.
Tādēļ - savas specifikas vadīti- katalogs "Kvadrātmetrs" un portāls www.varianti.lv nolēma koncentrēt savu uzmanību uz jautājumiem, kas ir saistīti tieši ar nekustamo īpašumu iegādi. Atzīmēsim, ka, lai iegādātos māju ar zemi, ārzemniekiem ir vispirms jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja. Savukārt lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārdošana ārzemniekiem – fiziskām personām, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, nav atļauta. Taču šo aizliegumu gan apiet, atverot Latvijā uzņēmumu.
Pirmais solis ārzemju investoriem, lai iegādātos nekustamo īpašumu, būs ierašanās Latvijā un piemērotu objektu meklēšana. Un, lai gan pirmajā brīdī varētu likties, ka izdevīgāk ir iegādāties nekustamos īpašumus laukos (tur pietiek ar 50 000 latu investēšanu), tas tomēr ir saistīts ar zināmu risku. Tirgus pašlaik ir un, jādomā, arī pēc pieciem gadiem būs tāds, ka vieglāk būs pārdot nekustamo īpašumu, kas atrodas Rīgā vai Jūrmalā. Latvijas reģionu centros ir vērojama masveida iedzīvotāju aizplūšana un veidojas liels brīvu mājokļu fonds. Bez tam, ja vien nekustamā īpašuma pircējs ir nodomājis periodiski atpūsties Latvija un nav sevī noslēdzies vientuļnieks, ir jāatceras, Latvijas kultūras dzīves centrs ir Rīga, bet vasarā – Jūrmala.
Nekustama īpašuma darījumu notariāla noformēšana Latvijā nav obligāta, taču tikai retais pircējs riskēs iztikt kaut vai bez jau gatava līguma apstiprināšanas pie notāra. Tas izmaksās 7,7 latus. Ir arī citi tiesiskā ziņā drošāki darījumu noslēgšanas varianti. Pirmais – notārs pats sastāda līgumu un apstiprina to, paskaidrojot visas tiesiskās sekas (aptuveni 80 latu). Otrais – notariāls akts, saskaņā ar kuru notārs uzņemas visu atbildību par darījumu un, rodoties strīdiem, piedalās tiesas procesā kā trešā persona. Šādā gadījumā notāra atalgojums tiek noteikts procentuālā izteiksmē no darījuma summas. Konkrēta summa ir jāprecizē pie notāra, taču 100 001 latu vērtam darījumam notāra pakalpojumi nepārsniegs 500 latu.
Pēc līguma noslēgšanas pircējam ir jāsamaksā valsts nodeva 2% apmērā no līgumā norādītās darījuma summas (100 001 vērtam objektam tā būs 2 000,02 lati), kā arī jāsamaksā par īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā (9 lati). Maksājuma kvīts un visi nepieciešamie dokumenti jāiesniedz Zemesgrāmatas nodaļā un maksimums pēc divām nedēļām pircējs saņems dokumentu, kas apstiprina viņa tiesības uz Latvijas nekustamo īpašumu.
Ārzemniekam ir skaidri jāsaprot, ka nekustamā īpašuma iegāde par likumā atrunāto summu nedod simtprocentīgu garantiju, ka viņam tiks izsniegta uzturēšanās atļauja. Tā ir tikai iespēja pretendēt uz to. Saskaņa ar Latvijas tiesību aktiem ārzemnieki ir tiesīgi iesniegt lūgumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārpus Šengenas līguma valstu robežām. Tas ir, Krievijas pilsoņiem jāvēršas Latvijas vēstniecībā Maskavā vai ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā, bet Baltkrievijas pilsoņiem – Latvijas vēstniecībā Minskā.
Bez nekustama īpašuma darījumu apstiprinošiem dokumentiem un bankas maksājumu kopijām pretendentam uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir jāiesniedz visai iespaidīgs skaits citu dokumentu, tostarp uzziņa par sodāmības neesamību dzimtenē, uzziņa, ka pretendents neslimo ar tuberkulozi un daudzi citi dokumenti… Dokumentus pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja valsts, no kuras ieradies ārzemnieks, ir tā saucamajā paaugstināta riska valstu sarakstā, dokumentu izskatīšana var ieilgt līdz 90 dienām. Taču Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu mums tuvāko kaimiņvalstu šajā sarakstā nav, un tādēļ dokumentu izskatīšana aizņems līdz 30 dienām. Pēc visām pārbaudēm Latvijas valsts kompetentām iestādēm ir jāsniedz savs pozitīvais vai negatīvais slēdziens par pagaidu uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.
Pēc saskares ar potenciālajiem investoriem no Krievijas katalogs "Kvadrātmetrs" un portāls variantli.lv atlasīja viņus satraucošos jautājumus, kas skar uzturēšanās atļaujas saņemšanu, un palūdza uz tiem atbildēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāru Andreju Rjabcevu.
m2: Ja pēc diviem trim gadiem ārzemnieks pārdos nekustamo īpašumu, vai tas nozīmē, ka viņš zaudēs arī pagaidu uzturēšanās atļauju?
– Saskaņā ar Imigrācijas likumu uzturēšanās atļauja ir spēkā tikām, kamēr ārzemniekam ir juridisks pamats uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Pagaidu uzturēšanās atļauja ārzemniekam investoram tiek izsniegta uz laiku līdz pieciem gadiem. Turklāt - saskaņā ar spēkā esošo kārtību nekustamā īpašuma īpašniekam katru gadu ir jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai atļauju pagarinātu. Tas nozīmē, ka uzturēšanās atļauja būs spēkā tikai tajā gadījumā, ja pretendents katru gadu, pakļaujoties spēkā esošajai kārtībai, ieradīsies pārreģistrēt savu uzturēšanās atļauju un varēs uzrādīt dokumentu, kas apstiprina, ka viņš joprojām ir tā īpašuma īpašnieks, uz kura iegādes pamata viņam izsniegta uzturēšanās atļauja.
Tādējādi, ja izveidosies situācija, ka ārzemnieks pēc diviem trim gadiem savu nekustamo īpašumu būs pārdevis, - viņa uzturēšanās atļauja, to nākamreiz vēloties pārreģistrēt, tiks anulēta. Uzturēšanās atļauju var anulēt arī pirms īpašuma pārreģistrācijas. Tas notiek, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks ir zaudējis pamatu uzturēšanās atļaujai Latvijā (piemēram, ir saņemta informācija, ka viņš ir pārdevis nekustamo īpašumu).
m2: Kā tiek risināts jautājums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu Latvijā nekustamo īpašumu nopirkuša ārzemju uzņēmēja ģimenes locekļiem?
– Šāda ārzemnieka investora ģimenes locekļi arī var saņemt uzturēšanās atļauju. Tādējādi, ja viens ģimenes loceklis ir nopircis Latvijā nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju kopā ar viņu var lūgt arī viņa laulāta draudzene un nepilngadīgie vai aizgādība esošie bērni.
m2: Vai uzturēšanās atļaujas izsniegšana noteikumi paredz, ka tās saņēmējam ir jāuzturas Latvijā vismaz 180 dienas gadā?
– Nē, šāda prasība netiek izvirzīta. Vienīgā prasība - ārzemniekam reizi gadā ir personīgi jāierodas Latvijā un jāpārreģistrē uzturēšanās atļauja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.
m2: Vai, beidzoties piecu gadu termiņam, ārzemnieks pagaidu uzturēšanās atļauju?
– Varēs, ja būs juridisks pamats. Pagaidu uzturēšanās atļauju varēs pagarināt atkal uz laiku līdz pieciem gadiem. Pastāvīgo uzturēšanās atļauju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par imigrāciju" var lūgt tikai tāds ārzemnieks, kas vismaz piecus gadus pirms pēdējās viņam izsniegtās pagaidu uzturēšanās atļaujas termiņa ir pastāvīgi uzturējies Latvijā, un šo pēdējo piecu gadu laika viņš nevar būt bijis ārpus valsts vairāk par vienu gadu, savukārt visilgākā uzturēšanās ārpus Latvijas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
Statistika*
Pēc situācijas 2010. gada 1. janvārī:
Latvijā bija 2 254 653 iedzīvotāji;
ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijā dzīvoja 50 785 ārzemnieki. To lielākā daļa bija Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi.
*Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=01.07.2010
