Latvijas Bankas ekonomiste: TUA programmas īstermiņa pienesums pozitīvs, bet nedrīkst aizmirst par riskiem
Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas kopējais īstermiņa pienesums Latvijas ekonomikai ir pozitīvs, taču nedrīkst aizmirst par vidēja un ilgāka termiņa riskiem, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Pēc Latvijas Bankas ekspertu novērtējuma, TUA programma Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) dod ap 1,5% jeb 350 miljonus eiro gadā, tostarp tiešā ietekme ir 0,4-0,5% no IKP. TUA programmas tiešā ietekme uz valsts budžetu ir ap 0,5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem. Faktiski samaksāto nodokļu un nodevu apjoms ir lielāks, jo ir arī netiešie ieņēmumi, piemēram, par juridiskajiem, finanšu un citiem pakalpojumiem.
Vienlaikus TUA programma rada vairākus vidēja un ilgāka termiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu nākotnē. Programmas rezultātā var pieaugt cenas nekustamo īpašumu nozarē kopumā un it sevišķi - atsevišķos tirgus segmentos, tādējādi apgrūtinot Latvijas iedzīvotāju iespēju tikt pie kvalitatīva mājokļa. Vēl būtiskāks ir risks, ilgstoši uzturot liberālus TUA programmas nosacījumus, ekonomisko aktivitāti un darbaspēku arvien vairāk novirzīt uz nekustamo īpašumu un to apkalpojošo sfēru, atņemot resursus ražojošajām un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošajām nozarēm, skaidro Rutkovska.
Viņa vērš uzmanību, ka nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atbalsts, mīkstinot TUA nosacījumus, ir tikai īstermiņa risinājums, kas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē. Šis pasākums nekādā ziņā nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi nodrošinošais stūrakmens. Rutkovska skaidro, ka tagad, kad Latvijas ekonomika strauji atdziest, būtu īstais laiks izmantot iepriekšējos gados uzkrātās rezerves, lai tādējādi sildītu ekonomiku. Taču diemžēl šādu rezervju uzkrājumu Latvijai nav. Nav veiktas arī strukturālās reformas izglītības nozarē, kas ļautu cerēt uz būtisku uz zināšanām balstītu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu tuvākajā nākotnē. Šādos apstākļos TUA nosacījumu mīkstināšana ir gandrīz vienīgais pašlaik pieejamais ekonomikas sildīšanas instruments, lai arī nebūt ne perfekts, skaidro ekonomiste. Vēl viens ekonomikas sildīšanas instruments ir Eiropas Savienības fondi.
Latvijas Banka uzsver, ka TUA programmas kontekstā nozīmīgākais uzdevums ir mainīt tās akcentus un veicināt investīcijas ražojošajā sfērā. Līdz ar to būtu nepieciešams paredzēt maksimāli labvēlīgus nosacījumus TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā un rosināt priekšlikumu izstrādi citiem veidiem, kas var sniegt ieguldījumu zinātnē, izgudrojumu patentēšanā un līdzīgās jomās, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju un kāpinātu eksportu. Nepieciešama arī diskusija par TUA programmas pielāgošanu ekonomiskā cikla attīstības fāzei, piemēram, ieviešot automātiskā stabilizatora principu, kas nozīmētu mainīt investīciju sliekšņus, ekonomikai sasniedzot noteiktus rādītājus, tai "karstot" vai "atdziestot".
Pašlaik vērojamas Latvijas tautsaimniecības atdzišanas pazīmes - IKP 2013.gadā pieauga par 4,8%, 2014.gadā - par 2,4%, bet 2015.gadā Latvijas Banka prognozē 2% kāpumu. Ģeopolitiskā fona dēļ investori ir piesardzīgi, tostarp bremzējas arī būvniecības rādītāji. Līdz šim TUA programmas ietekme uz būvniecības izmaksām nav bijusi nozīmīga. Dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas kopš 2010.gada augušas vien par 7,9%, un būvizmaksas vairāk ietekmējuši Eiropas fondi. Tas saistīts ar to, ka būvniecības aktivitāte palielinājās tikai ar laiku un sākotnēji TUA saņēmēji galvenokārt koncentrējās uz esošo dzīvojamo fondu, skaidro Latvijas Bankas ekonomisti. Dzīvojamā fonda platība kopš 2000.gada ir augusi par gandrīz 20 miljoniem kvadrātmetru, iedzīvotāju skaits demogrāfijas un emigrācijas dēļ šajā laikā sarucis par teju 400 000, tātad dzīvojamais fonds uz vienu iedzīvotāju ir krietni audzis.
Rutkovska secina, ka TUA programmas ietekme uz dzīvojamā fonda attīstību bijusi dažāda. No vienas puses, TUA programma samazinājusi iespējas pašmāju ģimenēm nopirkt kvalitatīvu dzīvokli. No otras puses, veicināta jaunu ēku būvniecība, kas bez nerezidentu pieprasījuma būtu zemā līmenī. TUA programma palīdzējusi uzturēt emigrācijas dēļ nepieprasītās platības, kā arī veicinājusi privātpersonu, uzņēmumu un banku finanšu stabilizāciju.
Latvijas Bankas ekonomiste vērš uzmanību, ka makroekonomiskie rādītāji ir bezkaislīgi un īstermiņā galvenokārt uzrādīs tikai pozitīvu ietekmi - kamēr būvizmaksas, mājokļu cenas nebūs "uzkarsušas", nebūs bažu par nerezidentu kreditēšanu. Tomēr TUA programmas ietekme vērtējama arī ārpus ekonomikas rāmja - jāskata arī drošības riski, sabiedrības integrācijas jautājumi un citi faktori.
Eksperte arī vērš uzmanību, ka Latvijā viesojas un kādu laiku uzturas ne tikai TUA saņēmēji. 2013.gadā tika pieteiktas 4500 TUA un 205 000 Šengenas vīzas. Šengenas vīzu var izsniegt uz pieciem gadiem ar iespēju uzturēties trīs mēnešus katrā no pusgadiem, TUA var izsniegt uz pieciem gadiem ar iespēju uzturēties bez ierobežojumiem. TUA priekšrocība salīdzinājumā ar vīzām ir tiesības strādāt un brīvāk pārvietoties Eiropas Savienībā. TUA saņemšana vienlaikus ir ar augstākām drošības pārbaudēm un piesaista vidēji vairāk naudas ekonomikai. Nedz vīzu, nedz TUA saņēmējiem nav tiesību uz sociālo atbalstu no valsts, un to saņēmēji nevar piedalīties vēlēšanās.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12868
