Latvijā lielveikalu jumtus vajā nelaimes
Traģiskā nelaime Zolitūdē, iebrūkot tirdzniecības centra jumtam, nav vienīgais gadījums Latvijā, kad lielveikalā iegrūst jumts. Par laimi, iepriekšējās reizēs cilvēku upuru nebija. Taču izskatās, ka mācības arī ne.
Būvinženieris Sergejs Meierovics sestdienas vakarā LTV diskusijā par traģēdiju uzsvēra, ka uzmanība jāpievērš arī citām būvēm, kurās atrodas lielveikali, piemēram, apsekojot Prisma lielveikalu Grostonas ielā Rīgā, konstatēts nekvalitatīvs darbs, ēkā ir iesēdumi.
«Tas, kas tagad notiek būvniecībā, ir galīgs absurds, jo būvnieku nevar izvēlēties pēc principa – labi, lēti, ātri. Vienai no šīm komponentēm jāizkrīt. Konkursu izsludinot, sākotnēji eksperti nosaka vienu summu, par kādu plānots ēku būvēt. Ja konkursā uzvar pretendents, kurš piedāvā ievērojami zemāku summu nekā sākotnēji lēstā, tad būvnieka tāmei vajadzētu veikt ekspertīzi un pārliecināties, kurš blefo – konkursa izsludinātāja eksperti vai pretendents,» sašutumu valdot, sacīja S. Meierovics.
Pirms trim gadiem pavasarī iebruka Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, esošā veikala Maxima jumts. Nelaime notika naktī, tāpēc neviens cilvēks necieta. Piecstāvu nama īpašnieki Pulkveža Brieža ielā 7 nebija notīrījuši sniegu no ēkas jumta, tas naktī nokrita uz pirmajā stāvā esošā Maxima X veikala jumta stikla konstrukcijas. Veikalu uz laiku slēdza. Šajā ēkā 2000. gada decembrī neizturēja ēkas starpstāvu pārsegumi, tās pirmajā stāvā esošā veikala telpās iebruka būvgruži no augšējiem stāviem, nogalinot divas sievietes un ievainojot vēl trīs. Tad ēkas pirmajā stāvā atradās veikals Essa.
Pirms gada Liepājā, Zemnieku ielā, desmit minūtes pirms veikala slēgšanas zem sniega segas iebruka veikala Depo nojume. Sākotnējā informācija liecināja, ka zem sabrukušās nojumes varētu būt palikuši divi cilvēki – veikala darbinieki. Par laimi, šī informācija neapstiprinājās, visi veikala darbinieki izrādījās sveiki un veseli.
Veikala nojume, visticamāk, iebrukusi nenotīrītā sniega dēļ. Šī paša veikala jumts virs daļēji atklātas noliktavas teritorijas iebruka arī 2011. gadā, un arī to bija izraisījusi smagā sega. Tobrīd neviens no veikala darbiniekiem neatradās šajā nojumē, jo, paredzot iespējamos nogruvuma draudus, veikala vadība jau bija norobežojusi šo teritoriju. Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris Romāns Andrijauskas medijus informēja, ka jumta iebrukšanu jau varēja paredzēt, jo bija konstatētas izmaiņas būves jumta konstrukcijā. Jumts sabrucis R. Andrijauska acu priekšā, brīdī, kad viņš veica reidu, lai pārbaudītu, kā no jumtiem tiek tīrīts sniegs.
S. Meierovics LTV diskusijā Liepājas Depo veikala projektētājiem veltīja skarbus vārdus, jo jumta konstrukcija esot bijusi projektēta tādām slodzēm, it kā Liepājā sniegs būtu rets viesis.
2011. gadā sniega segas biezumu neizturēja arī jumts veikalam kafejnīcai Juro Jelgavā. 2005. gada 25. oktobrī dienas vidū lielveikala Alfa japāņuķīniešu restorānā GanBei apmeklētāju klātbūtnē iegruva griesti, pareizāk sakot, piekārto griestu dekoratīvā konstrukcija. Par laimi, arī šajos negadījumos cietušo nebija. Līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai, kad Zolitūdes traģēdija paņēma vairāk nekā pussimt cilvēku dzīvības.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/106637-latvija-lielveikalu-jumtus-vaja-nelaimes.htm
