Latgales programma paredz mazo novadu beigas
Latgales glābšanas plāns, ar kā palīdzību pašlaik tiek sadalīti nepilni 18 miljoni latu, paredz tikai lielāku pašvaldību glābšanu. Tikmēr mazajiem miestiem atvēlēts glābties pašiem vai attiecīgi turpināt grimt arvien dziļākā trūkumā, gaidot, kad projām aizbrauks pēdējais iedzīvotājs darbspējīgajā vecumā.
Bešā palikušie novadi gatavojas dumpim, jo vairākas pazīmes liecina, ka varas partijas iecerējušas tos priekšlaikus apbērēt: nauda dota netiek, pašnoteikšanās tiesības, kas pašvaldībām ļautu aktīvāk iesaistīties darba vietu radīšanā, palielinātas netiek, un vienlaikus – valsts apsver iespēju maksāt iedzīvotājiem pārcelšanās pabalstus bezcerīgo reģionu pamešanai.
Prasa savu kvotu
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka ir izmisusi par tādu attieksmi: «Ja eksistē tāda programma, kas paredz Latvijā atstāt tikai Rīgu un vēl dažas pilsētas, bet visur citur audzēt mežus, kur kungiem no vecās Eiropas pamedīt, tad vismaz atklāti to pasakiet!» Pēdējā «dāvana no centra» Kārsavai ir atņemtais sabiedriskā autobusa reiss, kas iedzīvotājiem liedz nokļūt uz vilcienu. Pārvietosies jau kaut kā ar privāto autotransportu, taču ceļi ir tādā stāvoklī, ka tos vairs nevar nogreiderēt. Uz tiem vienkārši nav grants. Arī citu bez naudas neārstējamu ķibeļu novadā pietiek – nu kaut vai izglītības iestāžu caurie jumti, kas par sevi atgādina vai pēc katras lietusgāzes.
Kad vēl bija dzīva Latvijas Krājbanka, Valsts kontrole brauca un bārās, kāpēc novads neliek tajā naudu uz lieliem procentiem. Nu ielika un ar vienu vēzienu pazaudēja milzīgu naudu – 170 tūkstošus. Varbūt lielās pilsētas par šādu ciparu var pasmīkņāt, taču Kārsavai tie ir 56% no budžeta.
Vēl šonedēļ vairāku mazo Latgales novadu vadītāji iecerējuši nākt kopā, lai sacerētu vēstuli institūcijām, kas atbild par naudas dalīšanu, – valdībai, ministrijām, prezidentam. Prasītas tiks atbalsta naudas kvotas. «Mēs pieprasām Latgales rīcības plānā iekļaut atsevišķu aktivitāti tieši mazajiem novadiem,» skaidro I. Silicka. Ja šī prasība netiks apmierināta, pašvaldības gatavas vērsties tiesā, apsūdzot valdību diskriminācijā.
Latgale – diskriminējošs parametrs
Kā informē atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pašlaik aktivitātē Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai programmai Iespēju Latgale papildus atvēlēti 17,87 miljoni latu. Šī nauda speciāli iezīmēta sešām Latgales pašvaldībām: Krāslavai, Rēzeknei, Preiļiem, Balviem, Ludzai un Daugavpilij. Tērēt plānots ceļu remontiem, izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības kontaktpunktu izveidei.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/76694-latgales-programma-paredz-mazo-novadu-beigas.htm
