Labojumi rakstā «Šī nenovērtējamā maksātnespēja»
Labojumi rakstā «Šī nenovērtējamā maksātnespēja»
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultants
02.09.2009
Šodien portālā «Apollo» publicētajā Alekseja Vekšina rakstā «Šī nenovērtējamā maksātnespēja» ieviesušās neprecizitātes, uz kurām norādījis Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultants Jānis Āboliņš - pirmā fiziskā persona Latvijā, kas uzsākusi fiziskas personas maksātnespējas procesu. Publicējam viņa veiktos labojumus minētajā rakstā.
1. labojums: Izputējusī personā nepieņem darbā administratoru, bet gan maksā administratoram algu. Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, personai ir jāizstrādā «Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns». Tas ir plāns, kurā tiek paredzēta īpašumu pārdošanas secība, norēķinu kārtība ar kreditoriem, ikmēneša izmaksas un ieņēmumi. Plānā tiek iekļauti visi personas īpašumi (gan ieķīlātie gan neieķīlātie). Uzsākot procesu persona slēdz visus savus bankas kontus, atstājot tikai vienu, kas nepieciešams maskātnespējas procesa izmaksu veikšanai.
2. labojums: No 1. jūlija stājās spekā grozījumi Maksātnespējas likumā un process ilgst 5, nevis 7 gadus.
3. labojums: Neprecīzi aprēķinātas procesa izmaksas. Ja parādniekam ir tikai viens īpašums, tad process visticamāk neilgs 5 gadus, bet aptuveni 1,5 līdz 2 gadus. Tas nozīmē, ka arī alga administratoram būs jāmaksā krietni īsāku laika posmu. Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, nenomaksātajām saistībām ir jābūt 5000 Ls lielām (iekavētie maksājumi). Tie ir gan kredītmaksājumi, gan komunālo rēķinu parādi.
Kopš 1. jūlija administratora alga ir 540 Ls (3 minimālās algas) pirmajā mēnesi un pēc tam 180 (viena minimālā alga) Ls mēnesī.
4. labojums: Uzsākot procesu ir jāsamaksā valsts nodeva 100 Ls. Pēc tam jāmaksā valsts nodevas par katra īpašuma izsoles noteikumu apstiprināšanu - 100 Ls par katru noteikumu apstiprināšanu. Ja personai ir 3 īpašumi - 300 Ls par noteikumu apstiprināšanu. Jāsedz visi ar īpašuma uzturēšanu saistītie un ar izsoļu organizēšanu saistītie maksājumi.
5. labojums: Lai uzsāktu procesu, personas pierādāmajiem ienākumiem jābūt aptuveni 540 Ls (ja personas apgādībā nav bērni. Ja ir, tad par katru apgādājamo nepieciešami vēl 180 Ls). Pierādāmie ienākumi ir gan darba alga, gan, piemēram, no īpašumu izīrēšanas gūtie ienākumi.
6. Raksta teksts: «Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, jau pieminēto 43 000 cilvēku, kuriem radušās nopietnas problēmas ar parāda atmaksu bankām, parāda vidējais apmērs ir 24 000 latu» Tas ir, viņiem nebūtu ieteicams sākt maksātnespējas procesu. Tā vietā, lai ietaupītu uz izmaksām un galu galā izkļūtu no parādjūga bez saistībām un ar tīru sirdsapziņu, šie cilvēki samaksās ievērojami vairāk: tikai administratoram vien viņiem septiņu gadu laikā nāksies atdot gandrīz 65% no sava kredīta pamatsummas. Un diez vai cilvēki, kuri nevar nokārtot pat ikmēneša maksājumus 150–200 latu apmērā, spēs kaut kur atrast 180 latus administratora algas izmaksai.»
Labojums: Protams, maksātnespējas process ir nesamērīgi dargs, sarežģīts un ilgstošs. Tomēr teikt, ka kādam tas nebūtu ieteicams, nav korekti. Procesa mērķis nav ietaupīt uz izmaksām, bet nodrošināt cilvēkam iespēju vai nu atjaunot maksātspēju vai arī pārdot visu, kas viņam pieder, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotam no turpmākām parādsaistībām. Ja personas kredītsaistības ir 50 000, Ls viņa ienākumi samazinās, viņš vairs nespēj kārtot savas kredītsaistības, pret visiem viņa īpašumiem un oficiālajiem ienākumiem tiek vērsta piedziņa. Tāpat pret galvotāja īpašumiem un ienākumiem tiek vērsta piedziņa. Ņemot vērā to, ka kredīti tika izsniegti pat 105% apmērā no īpašuma vērtības un to, ka pašlaik nekustamo īpašumu cenas ir zemas, personas īpašums tiks pārdots izsolē, bet starpību starp izsoles cenu un kredīta summu, tiesu izpildītājs piedzīs no oficiālajiem ienākumiem. Tad veidosies situācija, ka cilvēks nonākot patiešām nopietnās finansiālās problēmās (pašreizējā ekonomiskā krīze droši vien tā arī būtu vērtējama) zaudēs īpašumu, bet turpinās maksāt kreditoram tik ilgi, kamēr ar soda procentiem apaugušais parāds būs dzēsts. Ja īpašums ir pirkts laikā, kad to cenas bija sasniegušas virsotni, tad var gadīties, ka viena cilvēka mūža būs par maz, lai dzēstu to starpību. Cilvēki, pret kuru jau tā samazinātajiem ienākumiem tiks vērsta piedziņa, nebūs ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus šai valstij un visticamāk, lai muktu no parādu piedzinējiem un tiesu izpildītājiem, izbrauks no valsts. Tas nav labi ne pašiem cilvēkiem, ne arī valstij kopumā. Maksātnespējai vismaz ir paredzams termiņš. Savukārt parādu piedziņa var notikt līdz pat cilvēka mūža beigām. Maksātnespējas process ir risinājums vismaz daļai kredītņēmēju, kuri nonākuši nepārvaramās finansiālās grūtībās.
Jau kopš gada sākuma Latvijas Kredītņēmēju apvienība aktīvi ir cīnijusies (piedalījusies darba grupās, sanāksmēs utml.) par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Pagaidām ir izdevies panākt tikai administratora atalgojuma samazināšanu, bet pašlaik norit darbs pie turpmākiem grozījumiem, lai procesu padarītu pēc iespējas vienkāršāku un pieejamu arī bezdarbniekiem un personām ar zemiem ienākumiem.
Tāpat vēlētos uzsvērt, nav precīzi aprēķini par to, cik izmaksās maksātnespējas process attiecībā pret kredīta summu. Ja personai ir 30 000 Ls liels kredīts un ikmēneša kredītmaksājums ir 230 Ls, tad aptuveni 80 Ls no tiem ir pamatsummas atmaksa, bet pārējie 150 % - maksājums. Persona ir aizņēmusies 30 000 Ls, bet 20 gados atmaksās 55 000 Ls. Starpība starp maksātnespējas procesa izmaksām un maksājumiem, ko persona veiks 20 gadus, ir diezgan ievērojama.
Savukārt, ja persona zaudē īpašumu un pret personas ienākumiem tiek vērsta piedziņa, tad tiesu izpildītājs drīkst ieturēt 30% (ja viens izpilddokuments) vai 50% (ja divi vai vairāk izpilddokumenti). Tas nozīmē - ja personas alga ir 400 Ls un ir viens izpilddokuments, tiesu izpildītājs drīkst ieturēt 30%, kas ir 120 Ls. Tos persona ievērojamu laikposmu maksās par īpašumu, kas tai vairs nepieder. Daļa no 120 Ls tiks novirzīta tiesu izpildītāja amata atlīdzībai, bet personai ar 280 Ls atlikušo ienākumu mēnesī būs jāīrē sev dzīvesvieta.
7. Raksta teksts: «Visa šā termiņa laikā bankrota pasludinātājam tiek aizliegts iegādāties dārgas lietas (tādas, kuru vērtība pārsniedz iztikas minimuma summu) bez kreditoru un administratora atļaujas. Ja persona nav pārkāpusi līguma noteikumus, tad pēc septiņu gadu ilgā termiņa notecēšanas banka noraksta tās atlikušo kredīta daļu — līdz pat 30% saistību»
Labojums: Likums nenosaka, cik procenti no parādsaistībām ir obligāti janosedz, procesa laikā pārdodot īpašumus. Visa no mantas pārdošanas iegūtā summa tek novirzīta kreditoriem, bet atlikušās saistības, ja tādas paliek, ar tiesas lēmumu tiek dzēstas.
8.Raksta teksts: «Fiziskās personas maksātnespējai būtu jākļūst par galēju, ārkārtēju un pēdējo problēmas risinājuma variantu. To drīkstētu izmantot vienīgi tad, kad citu mehānismu un instrumentu vairs nav,» šādu viedokli kataloga «m2» redakcijai izteica Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons.»
Labojums: Fiziskas personas maskātnespēja patiešām ir galējais risinājums, jo procesa laikā persona zaudē visus īpašumus (gan ieķīlātos, gan neieķīlātos, piemēram, mantotus), lai norēķinātos ar kreditoriem. Personām tas ir smags un nopietns lēmums. Tomēr iespējai legāli risināt nopietnas finansiālas problēmas ir jābūt, jo tad cilvēki, kas būs zaudējuši īpašumus, vismaz pēc 5 gadiem atkal varēs kļūt ekonomiski aktīvi un ar savu pienesumu sildīt Latvijas ekonomiku. Ja maksātnespēja kļūtu ikvienam pieejama, tas mainītu arī kredītņēmēju un devēju spēka pozīcijas. Pašlaik kredītiestādēm ir visi instrumenti -zināšanas, finansiālie resursi un labvēlīga likumdošana, lai runātu ar kredītņēmēju no spēka pozīcijām, kamēr kredītņēmējam atliek vai nu pakļauties, vai arī tiesāties. Valsts nodevas mantiskos strīdos ir tik nesamērīgi augstas, ka pašlaik lielai daļai cilvēku nav finanšu ne tikai advokāta algošanai, bet pat valsts nodevu apmaksai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/178041
