Kuriozi. Stiprais šņabis
21.11.2008
Franču kinoaktieris Žans Mare reiz devās ceļojumā uz Japānu. „Ziņkāres dzīts nolēmu nogaršot anīsu šņabi, - viņš vēlāk stāstīja. – Pēc pirmās glāzītes pamanīju, ka visa apkārtne pēkšņi sāk kustēties. Es tūlīt pat pavaicāju savam gidam, vai šņabis nav pārāk stiprs. Neuztraucieties, cienījamais kungs, - skanēja atbilde, - tā bija tikai parasta zemestrīce”.
Stāvi biznesam netraucē
Franču gleznotājs Žans Fransua Mille dzīvoja nabadzīgi un bija spiests gleznot portretus par ļoti zemu cenu. Viņa darbnīca atradās sestajā stāvā un pasūtītājiem negribējās kāpt tik augstu (lifti toreiz bija liels retums). Sapratis, ka šādi ilgi neizdzīvos, otas meistars ķērās pie reklāmas trika. Pie mājas ieejas durvīm viņš piekāra plāksnīti: „Portreti par 10 frankiem. Mākslinieka darbnīca atrodas trešajā stāvā”. Kad pasūtītājs bija uzkāpis līdz trešajam stāvam, viņu tur sagaidīja jauna plāksnīte: „Portreti par 10 frankiem. Mākslinieka darbnīca atrodas nākošajā stāvā”. Piektajā stāvā pie sienas karājās uzraksts „Sakarā ar remontu darbnīca ir pārcelta uz nākošo stāvu”. Tā klients tikai aizvests līdz vajadzīgajam galapunktam.
Vieni nevar, citi negrib
Kad amerikāņu žurnālists un rakstnieks Marks Tvens bija kļuvis slavens, viņš sāka saņemt desmitiem lūgumus pēc palīdzības. Viens no lūdzējiem bija kādas nelielas pilsētiņas maģistrāts, kuram nauda bija ievajadzējusies, lai uzceltu mūri ap pilsētas kapsētu. Marks Tvens uz lūgumu atbildēja šādi: „Uzskatu jūsu projektu par nevajadzīgu. Tie, kas jau atrodas kapsētā, to nepametīs, bet tie, kas būs aiz tās sienām, tur nokļūt nevēlas”.
Par banku politiku
Ir zināms, ka Markam Tvenam nepatika finansisti, augļotāji un visvisādi šeptmaņi. Tieši par tiem viņš mēdza teikt: „Tie ir cilvēki, kas iedos jums lietussargu, kad spīd saule, bet nekavējoties pieprasīs to atdot, kad sāksies lietus”.
Īpašs labums no elektrības
Vācu vēsturnieks Teodors Mommzens bija ļoti konservatīvs cilvēks. Viņš ilgi neļāva ievilkt viņa mājā elektrību un vienmēr strādāja petrolejas lampas gaismā. Reiz, kad viņa nebija mājās, elektroinstalācija tomēr tika ievilkta un ierīkots elektriskais apgaismojums. „Kam tas vajadzīgs? Es vienalga strādāšu pie savas lampas”, - neapmierināti burkšķēja Mommzens. „Bet tu taču vienmēr meklē sērkociņus, lai aizdegtu lampu un esi neapmierināts, kad to nav pie rokas. Tagad tu ieslēgsi gaismu un uzreiz tos ieraudzīsi”, - viņu mierināja sieva. „Pareizi, - piekrita Mommzens. – Lūk, tagad arī man ir skaidrs, ka elektrība var būt noderīga.”
Nežēlojot krāsas
Māju, kurā Valparaiso (Čīlē) dzīvoja dzejnieks Pablo Neruda jūrnieki varēja pamanīt, tiklīdz viņu kuģi ienāca ostā – tā bija nokrāsota tik spilgtās krāsās, ka izcēlās uz citu māju fona. Reiz kāds pateica Nerudam, ka viņa māja ar savām trakajām krāsām izskatās pēc papagaiļa, uz ko dzejnieks zobgalīgi atvaicāja: „Bet kāpēc gan dzejnieka mājai būtu jāizskatās kā vistai?\".
Amerikāņu parādi
Pagājušā gadsimta vidū kāds sarunas biedrs centās pārliecināt rakstnieku Ernestu Hemingveju, ka ASV ir milzums dolāru un tos nav grūti nopelnīt. „Tiešām, Amerika ir zeme, kur naudas ir papilnam, - piekrita rakstnieks. Un piemetināja, - Tikai visi ir visiem parādā”.
Veltas pūles
Pie angļu dramaturga Bernarda Šova mājās ieradās apdrošināšanas aģents. „Es vēlos apdrošināt jūsu dzīvību”, - paziņoja viesis. „Manu!? – neizpratnē pārvaicāja dramaturgs. – Veltas pūles! Vai tad jūs nezināt, ka es esmu nemirstīgs?”
Edisona gudrā māja
Slavenā elektriskās spuldzītes izgudrotāja Tomasa Alvas Edisona viesi ilgu laiku brīnījās, kāpēc viņa sētas vārtiņus ir tik grūti atvērt. Reiz kāds no viņiem aizrādīja: „Tāds ģēnijs kā jūs, Tomas, jau nu gan varējāt uzkonstruēt labākus vārtiņus\". \"Bet man liekas, ka vārtiņi ir uzkonstruēti ģeniāli, - atteica izgudrotājs. – Tie ir savienoti ar mājas ūdensvada sūkni. Katrs, kas ienāk sētā, iepumpē cisternā 20 litrus ūdens”.
Zibensnovedējs vajadzīgs visiem
Amerikāņu izgudrotājam Edisonam reiz vaicāja, vai uzstādīt zibensnovedēju ceļamajai baznīcai. „Noteikti. Dievs taču mēdz būt tik neuzmanīgs\", - atbildēja izgudrotājs.
Neuzbāzīgais viesnīcas serviss
Franču mākslinieks Pols Sezanns reiz nakšņoja kādā nelielā viesnīcā. No rīta viesnīcas saimnieks painteresējās: „Kā gulējāt? Man lieks, ne visai labi, jo matracis jūsu gultā ir visai ciets”. „Jā, jums taisnība. Es naktī vairākas reizes cēlos augšā, lai nedaudz atpūstos”, - viņam piekrita mākslinieks.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
