Kuprava: mazākais Latvijas pagasts izdziest
Spoku vieta – tā Kupravu dēvē vietējie ļaudis, jo no ciemata, kur savulaik mita ap 2000 iedzīvotāju, palikusi labi ja trešā daļa.
Lielākoties gados vecāki ļaudis. Darba te nav, tāpēc jaunie kopā ar bērniem devušies tā meklējumos uz citām Latvijas vietām vai ārzemēm. Par bijušo uzplaukumu liecina vien drenu cauruļu rūpnīcas, lielo dzīvojamo ēku un citu celtņu vraki.
Kupravas pagasts ir ne tikai vismazākā teritoriālā vienība Viļakas novadā, bet arī visā Latvijā. Tā labākie laiki bija pagājušā gadsimta 60.–80. gadi, kad te tika uzcelta viena no lielākajām drenu cauruļu rūpnīcām, jo šīs puses māls izrādījās ļoti piemērots ne tikai caurulēm, bet arī keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai. Strādnieku vajadzēja daudz, un tie te arī ieradās no visas plašās padomijas, radot visai raibu dažādu tautību musturu. Lai atbraukušajiem būtu kur dzīvot, tika uzceltas sešas piecstāvu paneļnīcas, un bija plānots būvēt vēl, jo dzīvojamās platības trūka. Tā kā vietējā skoliņa izrādījās par mazu jaunajai audzei, 1978. gadā durvis vēra arī iespaidīga mācību iestāde – plānota teju 600 skolēniem.
Taču līdz ar pārmaiņu vējiem nevienam nevajadzīga izrādījās rūpnīcas produkcija, turklāt, kā stāstīja vietējie, nelaimes gadījumā aizgājis bojā tās ilggadējais direktors, kas bija ļoti labs vadītājs, ar labiem sakariem un izsišanas spējām, un ražotne tika lemta nāvei. Gan 160 hektāru lielā mālu atradne, gan rūpnīca tika slēgta 1992. gadā. Ražošanas plāni sabrūk 2008. gadā gan bija vareni plāni tās teritorijā izveidot māla granulu rūpnīcu, ieguldot ražotnē gan privātā investora, uzņēmuma Lateast, gan Eiropas Savienības līdzekļus – kopumā vairāk nekā miljonu latu. Tika solīts saražot 24 000 tonnu gadā. Projektu uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Taču galu galā čiks vien iznāca – iekārtas atveda, testa režīmā padarbināja un tad atkal... aizveda. LIAA neko nepasāka, atrunājoties ar saudzēšanas režīmu.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs vien īsi norāda, ka notiek tiesvedība un ir uzsākti maksātnespējas procesi. Ja tie beigtos un būtu skaidrs, kas kam pieder, varētu lemt par rūpnīcas vraku nojaukšanu. Šobrīd nekas ražotnē nenotiek, taču pat tad, ja tā tiktu atvērta, šo vietu neizdotos glābt, ne arī uzlabot Kupravas demogrāfisko situāciju, jo skaidrs, ka uzņēmumā būtu nodarbināti vien pāris desmiti cilvēku. «Lai tur kaut ko darītu, ir vajadzīga gāze, kuras mums nav. Kamēr te tās nav, nekāda ražošana nenotiks,» strupi teic Viļakas novada mērs. Taču pašvaldība esot gatava atbalstīt idejas, tās gan šobrīd ir tikai iedīglī. Piemēram, par bruģa ražošanu, izmantojot «brutālu fizisku darbaspēku». Ir arī runāts ar Krievijas uzņēmējiem, bet tālāk par sarunām nav nonākts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/114144-kuprava-mazakais-latvijas-pagasts-izdziest.htm
