Krievijas iedzīvotāji grib redzēt latviešus laimīgus esam
Krievijas iedzīvotāji grib redzēt latviešus laimīgus esam
Romāns Golubevs
14.12.2009
Krievijasiedzīvotājiem, kas Latvijā vēlas iegādāties nekustamos īpašumus, interesēŠengenas vīza un nevis mūsu valsts uzturēšanās atļauja. Rīgas dzīvokļus par 20000 eiro krievu investori pērk, pat netērējot laiku personīgai objekta apskatei.
Norvēģijas eksperti uzskata, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus kritīsies vēl par 10-15%. To visu katalogam „m2” pastāstīja kompānijas „Century21Latvija” vadītājs Valērijs Engels.
Mūsu miniintervijas ar Valēriju Engelu iemesls ir Latvijas kompānijas „Century21Latvija” piedalīšanās ārvalstu nekustamo īpašumu izstādē „Property Show”, kas novembrī notika Maskavas tirdzniecības centrā „Тишинka”. Jāpiebilst, ka minētajā pasākumā piedalījās tikai vēl viens Latvijas pārstāvis – SIA „Saliena”.
„m2”: Kā vērtējat brauciena rezultātu?
V.E.: Biju domājis, ka izstādes.„Property Show” apmeklētāju skaits būs mazāks. („m2” piebilde, ka pēc organizatoru ziņām izstādi apmeklēja 7 720 cilvēku.). Plosās krīze un šādos brīžos nekustamie īpašumi cilvēkus interesē visai maz. Taču iedzīvotāju optimisms izrādījās augstāks. Īpaši patīkami bija tas, ka daudzi apmeklētāji mērķtiecīgi interesējās par Latviju. Kāpēc? Vairāku iemeslu dēļ. Visi ir dzirdējuši, ka nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir nokritušās vairāk nekā par 70%, un tas ir pievilcīgs faktors uz to citu tirgu fona, kuri tradicionāli, tādi kā Melnkalnes vai Bulgārijas tirgus, interesē Krievijas iedzīvotājus. Arī tur, protams, cenas ir kritušās, bet ne tik ievērojami. Turklāt, visi saprot, ka Latviju tās klimatisko apstākļu dēļ nevar salīdzināt ar Eiropas siltajām valstīm. Tomēr pats fakts, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis šādu cenu samazināšanos, nevar neieinteresēt Krievijas spēlētājus.
m2”: Tieši spēlētājus?! Tas ir, krievi izvērtē iespēju iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā vai Jūrmalā, lai vairotu kapitālu, nevis lai tajos dzīvotu?
V.E.: Ir jāsaprot, kas ir ārvalstu nekustamo īpašumu pircējs no Krievijas. Jebkurā gadījumā viņš neiegādājas īpašumu visai atlikušai dzīvei. Tas ir investīciju pirkums uz noteiktu laiku. Nopirkto objektu viņš agrāk vai vēlāk pārdos. Tikai neliela daļa pircēju tiešām pārceļas dzīvot jaunajā ārzemju nekustamajā īpašumā uz visiem laikiem. Latvijas gadījumā tie var būt vienīgi pensionāri, kurus virza sentimentālas atmiņas par Jūrmalu un Rīgu vai kuriem šos nekustamos īpašumus dāvina bērni.
Runājot par līdzekļu investēšanu Latvijā, jāsaka, ka Krievijas iedzīvotājus daudz vairāk interesē zemās cenas un iespēja iegūt Šengenas vīzu. Daudzi pie mūsu stenda pienākušie „Property Show” apmeklētāji bija dzirdējuši, ka Latvijā tiek diskutēts par to, ka investoriem varētu piešķirt uzturēšanās atļauju. Taču, godīgi sakot, Krievijas iedzīvotāju pamatmasai tā vispār nav vajadzīga, jo uzturēšanās atļaujas saņēmējam ne mazāk kā pusgads ir jāpavada valstī, kas viņam šādu atļauju ir izsniegusi. Pircējam pilnīgi pietiek arī ar Latvijas izsniegtu Šengenas vīzu. Ar to varēs doties uz viņu vairāk interesējošo Franciju, Grieķiju, Itāliju vai Spāniju, bet savu Latvijas īpašumu izīrēs par nelielu naudu. Krievijas vidusslānim galvenais ieguvums, ko dod Rīgas vai Jūrmalas dzīvokļa iegāde, ir izdevīgs investīciju ieguldījums nākotnē un iespēja brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienības teritorijā.
m2: Ko jūs domājat, sacīdams „Krievijas vidusslānis”?
V.E.: Tie ir Krievijas iedzīvotāji, kuri var atļauties ieguldīt nekustamajos īpašumos ārzemēs pat līdz 100 tūkstošiem eiro. Augšējā robeža var sniegties arī līdz 150 tūkstošiem eiro.
m2: Vai izstādē bija daudz tādu, kas vēlējās kaut ko nopirkt Latvijā?
V.E.: Varu pateikt, ka aptuveni četrdesmit apmeklētāju bija atnākuši, lai runātu par konkrētām jautājumiem. Bija arī apmeklētāji, kas pienāca pie mūsu stenda un pēc stāstījuma par situāciju Latvijā atzinās, ka bija domājuši pirkt nekustamo īpašumu Bulgārijā, bet tagad ir gatavi izvērtēt arī citus variantus.
m2: Tas viss izklausās pārlieku ideāli. Latvija kā nekustamo īpašumu iegādes vieta visiem tik ļoti patīk…
V.E.: Jāsaka, ka Latvijā bez jau pieminētajām priekšrocībām ir arī citi apstākļi, kas Krievijas investorus ietekmē. Es gandrīz stundu runāju ar kādu Maskavas uzņēmēju, kam ir pat savs bizness Rīgas brīvostā. Šogad viņš pāris nedēļas atpūtās Latvijā un tomēr izlēma nepirkt nekustamo īpašumu Latvijā. „Valsts ir krīzē, un es nesaprotu, kā valsts no tās izies. Man gribas sev apkārt redzēt laimīgas, nevis drūmas sejas. Aizbraucu ar dalītām jūtām. Kamēr situācija nemainīsies, neesmu gatavs ieguldīt naudu Latvijas nekustamajos īpašumos,” viņš sacīja. Tik kategoriski noskaņots bija tikai viens cilvēks. Pārējie cer, ka, tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, oficiālā Brisele izdarīs visu, lai izvilktu Latviju no krīzes.
Otrs faktors, kas mazina vēlmi iegādāties Latvijas nekustamos īpašumus, ir zemās nomas likmes. Šodien dzīvokļa īres rentabilitāte ir ne lielāka par 7-10% gadā. Tādu pat naudu var dabūt no depozīta Krievijas bankā.
Trešais faktors ir Krievijas plašsaziņas līdzekļu gadiem ilgi kultivētais stereotips, ka Latvija ir fašistiska valsts un krievus tur necieš. Viens otrs pat apvaicājās, vai Latvijā krievvalodīgajiem dzīvot nav bīstami. Tā teikt, aiziešu uz frizētavu, bet tur ar mani neviens nerunās krieviski. Par laimi, pēdējos gados šis Krievijas plašsaziņas līdzekļu histērijas vilnis ir noplacis, taču atbalsis vēl ir palikušas. Šaubas par normālu attieksmi pret krieviem ir klīdinājusi arī Nila Ušakova ievēlēšana par Rīgas mēru.
m2: Spriežot pēc oficiāli publiskotās informācijas, starp ārvalstniekiem Latvijā visvairāk ir pircēju no Krievijas. Tomēr nevar teikt, ka Latvijas kompānijas nekustamo īpašumu izstādēs Krievijā būtu plaši pārstāvētas. Kāpēc tā?
V.E.: Piedalīšanās izstādē tomēr ir visai dārgs prieks, un pašreizējos ekonomikas apstākļos ne visi ir gatavi šādiem izdevumiem. Taču es nepiekrītu apgalvojumam, ka par Latvijas nekustamajiem īpašumiem interesējas tikai krievi. Zemo startu ir ieņēmuši norvēģi, visai daudz pieprasījumu pienāk arī no Lielbritānijas. Angļus attur jau pieminētās zemās īres likmes. Savā dzimtenē viņi ir pieraduši izīrēt nekustamo īpašumu, rēķinoties ar 18% gada rentabilitāti. Starp „Century21Latvija” interneta mājaslapas apmeklētājiem daudz lietotāju ir no ASV. Bet Krievijas iedzīvotāji... Mūsu kompānija saņem no viņiem apmēram 20 000 eiro vērtu dzīvokļu pirkšanas pasūtījumus. Un cilvēki pat nebrauc apskatīt objektu.
m2: Tik ļoti jums uzticas?
V.E.: No vienas puses saprot, ka mūsu kompānija viņu naudu nenozags, bet no otras –viņi nedomā dzīvot šajos dzīvokļos. Viņu mērķis ir dzīvokli izīrēt, bet pēc tam pārdot. Dzīvoklis ir vajadzīgs kā līdzekļu ieguldījums uz vairākiem gadiem, kā arī lai iegūtu jau pieminēto Šengenas vīzu.
m2: Jūs teicāt, ka norvēģi ir zemā starta pozīcijā. Kad viņi dosies uz priekšu?
V.E.: Nesen tikos ar vienu ļoti lielu Norvēģijas investoru. Viņš teica, ka gan viņš, gan viņa kolēģi uzskata, ka cenu lejupslīde Latvijas tirgū vēl nav beigusies. Dažādos tā segmentos vēl ir iespējama cenu pazemināšanās par 10-15%. Es pats pagaidām novēroju cenu celšanos. Tā gan nav galīga. To nosaka tirgus sarežģītība un investoru noskaņojums. Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija: nekustamos īpašumus pērk 3% iedzīvotāju. Vēl 11% domā, ka ir laiks sākt tos pirkt, jo var sākt celties cenas. Lūk, ja no šiem 11% kaut vai 1% izlems neatlikt pirkumu uz nākamo gadu,bet izlems nopirkt nekustamo īpašumu jau šogad, darījumu apjoms var uzreiz palielināties par 33%. Un otrādi. Ja kāds no 3% aktīvo pircēju nolems atlikt darījumus, tirgus var sabrukt. Taču, lai kā tas arī nebūtu, es piekrītu ekspertiem, kas uzskata, ka situācija nekustamo īpašumu tirgū ir tāda, ka sliktāk nu jau vairs nevar būt.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1346
