Krievija brīdina Ukrainu par gandrīz miljardu lielu gāzes parādu
Jānis Rancāns, 2013. gada 29. oktobris
Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom pieprasījusi Ukrainai «nekavējoties» apmaksāt rēķinu par piegādāto gāzi, paužot bažas par izveidojušos parādu. Analītiķi norādījuši uz jauna «gāzes kara» iespējamību starp abām valstīm.
Gazprom savas prasības izteicis pirms novembrī gaidāmā samita Viļņā, kurā ar Eiropas Savienība ar Ukrainu varētu parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Krievija vēlas, lai Ukraina pievienotos tās veidotajai Muitas savienībai.
Krievijas enerģētikas kompānijas izpilddirektors Aleksejs Millers norādījis, ka Ukraina nav samaksājusi 882 miljonus ASV dolārus par gāzi, kas tai piegādāta augustā. «Mūs uztrauc situācija, kas ir izveidojusies saistībā ar Ukrainas nemaksāšanu par gāzes piegādēm,» A. Millera sacīto citē Interfax. Ukrainai ticis dots laiks līdz 1. oktobrim, lai norēķinātos par gāzi, tomēr valsts to neesot darījusi. Krievija piedraudējusi Ukrainai, ja tā nerīkosies, lai situāciju atrisinātu, gāzes piegādēm tikšot ieviestas priekšapmaksas.
Gazprom vadītāja izteikumi radījuši bažas par jaunu gāzes karu starp Ukrainu un Krieviju. «Pastāv jauna gāzes kara iespējamība ar Ukrainu, kuras ekonomika jau tā ir saskārusies ar problēmām,» aģentūrai Reuters sacījis Ankorinvest analītiķis Sergejs Vakhramjevs.
Tikmēr Ukrainas valdība radušos situāciju raksturo kā divu kompāniju (Gazprom un Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums Naftogaz) savstarpējās problēmas. «Ukrainas valdība seko notiekošajam, taču tas galvenokārt ir jautājums, kas attiecas uz divām kompānijām, kurām pašām ar to jātiek galā,» sacīja Ukrainas premjers Mikola Azarovs.
Ukraina par Krievijas gāzi maksā 400 ASV dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Iepriekš Maskava lika noprast, ka cena varētu samazināties, ja valsts pārtrauktu tuvināšanos Eiropas Savienībai.
Db.lv jau vēstīja, ka gadījumā, ja Ukraina parakstīs politisko un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), Maskavas vadītā Muitas savienība izskatīs iespēju veikt darbības sava tirgus aizsardzībai, iepriekš paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Ja mūsu kaimiņi virzās uz nozīmīgu muitas liberalizāciju ar ES, tad Ukrainas tirgus patiešām būs pārpludināts ar precēm, kuru kvalitāte un cena ir nebūs slikta, tomēr tādējādi Eiropas preces no Ukrainas izspiedīs pašu ražojumus,» uzskata V. Putins, skaidrojot, ka tādēļ arī Maskavas vadītajai Muitas savienībai jāsāk domāt par to, kā tā var aizsargāt savu tirgu no lētākajām Eiropas precēm.
Starp Ukrainu un Krieviju gāzes kari norisinājās jau 2006. un 2009. gadu ziemās, kad gāzes piegādes tika apturētas ne tikai Ukrainai bet arī daudzām citām Eiropas valstīm, kas tām lika meklēt alternatīvus piegādātājus. 2009. gadā gāzes piegādes tika pārtrauktas barga sala laikā, tādējadi izraisot plašu nosodījumu. Tuvu gāzes karam Krievija un Ukaina atradās arī 2013. gada sākumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/pasaule/krievija-bridina-ukrainu-par-gandriz-miljardu-lielu-gazes-paradu-404021
