Komisijas maksa nekustamā īpašuma aģentam – samaksa par profesionāli padarītu darbu
Profesionāli nekustamā īpašuma aģenti, par atbilstoši Eiropas profesijas standartiem paveiktu darbu – veiksmīgi noslēgtu nekustamā īpašuma (NI) darījumu - līgumā ar klientu vienmēr paredz komisijas maksas saņemšanu. Jautājums par komisijas maksām tirgus dalībniekiem vienmēr ir bijis “sāpīgs” temats, arī klientiem, kuru izpratne par nekustamā īpašuma jomu nav liela, šis jautājums nav līdz galam skaidrs. Pēdējā laikā Latvijas Nekustamo īpašuma darījumu asociācija aizvien biežāk saņem informāciju, ka daži aģenti mēģina izvairīties no dalīšanās ar komisijas maksu ar otras darījuma puses starpnieku, kas bremzē konkrētu darījumu veiksmīgu noslēgšanu. Savukārt klients vēlas zināt, kāds ir komisijas maksas apmērs un kurai no pusēm tā būtu jāmaksā.
Kā skaidro Olga Zenčika, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) biedre un aģente ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi, šobrīd NI tirgū ir šāda prakse: īpašuma pārdevējs, jūtot, ka pats saviem spēkiem nespēj to pārdot, piesaista profesionāli: aģentu, kurš pārdevēja vārdā veic šo darbu. Par paveiktu darbu – veiksmīgi noslēgtu darījumu – aģents saņem komisijas maksu, kas tiek atrunāta iepriekš noslēgtā līgumā ar īpašuma pārdevēju. Komisijas maksa variē atkarībā no darījuma objekta: tie parasti ir 3-5% no darījuma summas. Ja pie objekta pārdevēja (ar aģentu) ierodas pircējs ar savu aģentu un notiek darījums, tad starpnieki parasti dalās ar komisijas maksu: pārdevēja aģents samaksā kolēģim 50% no komisijas. Ja pārdevējam nav aģenta, tad notiek sarunas: vai īpašuma pārdevējs ir gatavs maksāt pircēja aģentam, ja ne, tad komisiju par atrasto objektu savam aģentam maksā pircējs. Komisijas summa tiek atņemta no kopējās darījuma summas un tādējādi objekts komisijas maksu dēļ netiek sadārdzināts.
Kāpēc komisiju ierasti maksā pārdevēja puse? „NI tirgū šobrīd daudz un dažādi īpašumi. Lielāko tiesu tie ir līdzīgas kvalitātes un līdzīgās summās, bet pircēju, īpaši – maksātspējīgu nav daudz. Šobrīd ir pircēja laiks: tieši viņš diktē savus noteikumus un izvēlas objektu. Tāpēc komisiju maksā objekta pārdevējs. Ja situācija tirgū izveidotos citāda: ik dienu kāptu cenas īpašumiem un objektu par pievilcīgām cenām tirgū būtu maz, tad būtu pārdevēja laiks un komisiju maksātu pircējs,” situāciju tirgū iezīmē eksperte.
Komisijas maksa aģentam ir samaksa par viņa darbu: pirmkārt, par viņa zināšanām un profesionalitāti - viņš pārzina tirgus specifiku, orientējas piedāvājumā/pieprasījumā un zina, kur meklēt pircējus/pārdevējus. Otra lieta, ir klientam neredzamais darbs: aģentam daudz laika paiet, izzinot dažādas datu bāzes, veicot objekta reklamēšanu, piesaistot īsto pircēju. Trešais, ne mazāk svarīgs aspekts, ir darījuma drošība: šī ir ar līgumu nostiprināta sadarbība, kas garantē, ka tiks izdarīts viss, lai darījums notiktu veiksmīgi: t.sk. sakārtota visa dokumentācija, nomaksāti nodokļi.
O. Zenčika norāda, ka šodien jautājums par aģentu komisijām kļuvis īpaši aktuāls, jo „atgriežamies situācijā, kāda tā bija pirms aptuveni astoņiem gadiem: noskaņojums nekustamo īpašumu tirgū ir saspringts, tiek jaukta komisijas maksu būtība, aģenti objekta īpašniekiem nevar paskaidrot, kāpēc un kam ir jāmaksā tieši šāda komisija... Tirgū ienākuši daudzi jauni aģenti, kuri ir gatavi veikt jebkuru darījumu, kaut arī profesionālu iemaņu un prakses viņiem trūkst. Viņi nevēlas dalīties ar savu komisiju ar otras darījumu puses starpnieku - bieži vien darījumi izjūk vai arī tiek veikti neprofesionāli. Tādējādi tiek ne tikai grauta amata cunftes reputācija, bet arī bremzēta kopējā darījumu aktivitāte tirgū.
Līdzšinējo veiksmīgo kārtību tirgū bojā arī t.s. melnie mākleri, kuri strādā, vairojot ēnu ekonomiku: bez līgumiem ar klientu, bez jebkādām garantijām un ar neizprotamām komisijas maksām. Tāpēc situāciju uzlabotu aģentu sertifikācija, kas pašlaik ir idejas līmenī, piebilst eksperte.
Tas ir standarts un norma - maksāt komisiju partneriem par veikto darījumu, pieredzē dalās divu nekustamo uzņēmumu pārstāvji: Baltic Expert valdes loceklis Mareks Zaikovskis un Nira Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova.
„Mēs, pārstāvot pircēju, esam ieinteresēti, lai darījums notiktu, turklāt – iespējami ātri, tāpēc dalāmies ar komisijām. Mūsu kompānijā ir noteikta 5% komisijas maksa no darījuma summas, no kuras pusi - 2.5% atdodam otrai pusei. Tas ļauj paātrināt darījuma procesu un tādējādi mūsu aģenti gadā iegūst 20-30% papildu ienākumu, kuru nebūtu, ja nesadarbotos ar citiem kolēģiem,” stāsta M. Zaikovskis. „Latvijas tirgus ir mazs un tieši tāpēc tas ir pateicīgs sadarbībai, jo uzskatām, ka tikai sadarbojoties, turklāt – ar LANĪDA biedriem, un kopīgi strādājot, nevis konkurējot, mēs varam paveikt vairāk. Profesionālu aģentu tirgus Latvijā nav liels un redzam tajā lielu potenciālu. Nesenie pētījumi liecina, ka mūsu valstī tikai 30% darījumu tiek slēgti ar profesionālu aģentu palīdzību (ASV, piemēram, 90% darījumu notiek ar aģentu starpniecību un komisijās tiek iekasēti pat 10 % - asociācijas piebilde). NI aģentiem jākļūst profesionālākiem, lai augtu arī tirgus un klientiem nebūtu jautājumu, kam, cik lielas komisijas maksas jāmaksā. Mūsu uzņēmumā komisijas maksa variē no 3 līdz 5%. Zinot, ka vidējā darījumu summa Latvijā ir 50 tūkstoši eiro, tas nozīmē, ka komisijā iekasē ap 2 tūkstošiem eiro, kas, protams, ir krietni virs Latvijas iedzīvotāju vidējā pirkuma vai ienākuma līmeņa. Tāpēc var teikt, ka profesionāla aģenta pakalpojums ir ekskluzīvs un tam ir jābūt atbilstoši augstā līmenī, lai nedz pārdevējam, nedz pircējam nebūtu šaubu, par ko tiek maksāta šāda komisija. Ar komisijas maksu dalāmies, jo mums ir svarīgi, lai darījumi notiktu un būtu apgrozījums, un aģenti tādējādi spētu pelnīt sev iztiku, nevis sēdētu un gaidītu kādu „mega” darījumu, kurš nekad nenotiks, ja ar kolēģiem pat nemēģina sadarboties. Tikai tad, ja ir aktīva darījumu vide, mēs virzāmies uz priekšu, saka J. Markova.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/13117
