KNAB jauno telpu būvnieks paliek bez būvdarbu atļaujas
Par gadu aizkavējusies KNAB pārcelšanās uz jaunām telpām. Izrādās konkursā izraudzītā būvkompānija, kam bija jāpielāgo ēka biroja vajadzībām, zaudējusi pielaidi valsts noslēpumam un vairs nav bijusi tiesīga darbus turpināt, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
„Arčers“ nebūt nav vienīgais lielais spēlētājs būvniecības biznesā, kam Satversmes aizsardzības birojs pēdējā laikā vairs nav izsniedzis speciālo atļauju. Valsts nekustamie īpašumi ceļ trauksmi un uzskata, ka saraksts ar kompānijām, kam valsts vairs neļauj būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas, tagad ir nepietiekami īss. SAB priekšnieks Jānis Maizītis uzsver, ka prasības nav kļuvušas stingrākas, taču ir jautājums, cik godīgi būvnieki kārto savu biznesu.
Savā pēdējā darba dienā pagājušā gada novembrī KNAB priekšnieks Jaroslavs Steļčenoks novērtēja savu darbu, atvadījās un pauda gandarījumu, ka jau pavasarī birojs strādās jaunās telpās.
KNAB strādā ar valsts noslēpumu un tāpēc biroja ēkai jāatbilst drošības prasībām, skaidro raidījums. Lai būvnieks varētu strādāt šādos objektos, jāsaņem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izsniegts industriālās drošības sertifikāts. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Līga Ermane norāda - būvnieks apliecinājis, ka tam ir nepieciešamā kvalifikācija un sertifikāts būvniecības veikšanai.
"Arčers" pārstāve Vita Noriņa stāsta, ka valsts nav apzināti maldināta par kompānijas spējām strādāt ar valsts noslēpuma būvēm. Nekas neesot liecinājis, ka sertifikāts netiks pagarināts. Pret būvnieku nav sākti viņiem zināmi kriminālprocesi, arī valdes locekļi saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam. Uz SAB saukti vienīgi uzņēmuma līdzīpašnieki. Iemesli, kāpēc valsts viņiem vairs neuzticas, neesot tikuši nosaukti.
"Es noteikti negribētu piekrist, ka kaut kādā veidā ir mainījušās prasības pret industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Cits jautājums ir par to, kā dažādas uzņēmējsabiedrības kārto savu biznesu un kāda informācija nonāk tiesībsargājošo un drošības iestāžu rīcībā," raidījumam klāsta SAB priekšnieks Jānis Maizītis.
VNĪ februārī lauza līgumu ar "Arčeru" un darbi Citadeles ielas namā palika neuzsākti. "Tā ir jāatzīst - gads ir pazaudēts! Šis KNAB būves precedents liek mācīties. Bet nevaram paļauties, ka šie sertifikāti automātiski atjaunojās. Iepriekš šāda skaudra SAB pieeja nebija novērota. Tādas situācijas, ka sertifikātu nepagarina līdz šim bija reta. Šobrīd šāda prakse ir parādījusies," vērtē Ermane.
VNĪ nule izvēlējies jaunu būvnieku, kam ir industriālās drošības sertifikāts - SIA "Abora". Citadeles ielā trešo nedēļu notiek darbi ar cerību, ka nākampavasar KNAB jau strādās tur.
Tikmēr Brīvības ielā esošajai ēkai, kur KNAB strādā pašlaik, īpašnieks palielinājis nomas maksu. Šogad par īri KNAB samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus. VNĪ apgalvo, ka nomas maksa jaunajā ēkā visa gada laikā būs trīs reizes mazāka.
SAB 2013. gadā nepagarināja industriālās drošības sertifikātu kompānijai "Merks", pērn to zaudēja arī "Skonto būve", atgādina raidījums. "LNK Industries" atļauju nemaz neprasa, jo KNAB to tur aizdomās par korupciju. "Ostas celtnieks" nekvalificējas sertifikāta saņemšanai, bet "BMGS" atteicās raidījumam sniegt informāciju, kāpēc būvfirmai šīs atļaujas nav. No apgrozījuma ziņā lielākajām būvkompānijām valsts noslēpuma objektus patlaban var celt tikai divas - "UPB" un "Re&Re".
VNĪ valdes locekle Ermane satraucas, ka mazā konkurence starp būvniekiem sadārdzina valsts noslēpumu objektu būvniecību. "Šobrīd šo būvju skaits pret iespējamo būvnieku skaitu sāk kļūt problemātisks, mēs sākam just, ka šādu būvnieku ar sertifikātu sāk pietrūkt! Līdz ar to tā ir tāda problēma, kur nozarei vajadzētu skatīties līdzi un sākt diskusiju, ka būvnieku skaits sāk kļūt nepietiekams," pauž Ermane.
Likums paredz, ka iemesli, kāpēc kompānijas nevar saņemt šo valsts noslēpuma ēku celšanai nepieciešamo sertifikātu, drošības iestādēm nav jāpaskaidro. Nākamā reize, kad atteikumu saņēmušais uzņēmums var pretendēt šādas atļaujas saņemšanai ir tikai pēc pieciem gadiem. SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un tā lēmums ir galīgs.
Ar to mierā nav "Skonto būve" .Tā un vēl divas uzņēmēja Gunta Rāvja firmas vērsušās ar sūdzību Satversmes tiesā, kur lieta ir ierosināta.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/223387-knab-jauno-telpu-buvnieks-paliek-bez-buvdarbu-atlaujas.htm
