Ķemeru sanatorijas glābšanas misija iestrēgusi
Ķemeru sanatorija martā kārtējo reizi tiks izsolīta. Tikmēr ministrijas lauza galvu, ko ar to darīt vai nedarīt. Izskatās, ka valstij īsta risinājuma nav un arī Jūrmalas pašvaldība arvien vairāk meklē ieganstus, lai no kompleksa iegādes tomēr atteiktos.
Premjerministre Laimdota Straujuma pirms pāris nedēļām pieprasīja no Ekonomikas, Kultūras, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām priekšlikumus, ko darīt ar Ķemeru sanatoriju, nosakot 13. februāri par galīgo termiņu. Šobrīd ministrijas vilcinās atklāt, ko īsti ieteikušas un vai vispār saredz jelkādu risinājumu. Piemēram, KM atsaucās tikai uz starptautisko konvenciju par kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzību, taču, ko darīt, lai Ķemeru sanatorija tiešām nesagrūtu, atbildēt nemācēja. EM tikai norādīja, ka vajadzīgs laiks, lai apkopotu pārējo ministriju iesniegtos priekšlikumus, un to vienā dienā izdarīt nevarot.
Finanšu ministrija jau pērn pauda savu nostāju, ka par valsts līdzekļiem sanatorija nebūtu pērkama, un arī šobrīd cita uzstādījuma nav. FM pārstāvis Aleksis Jarockis teic, ka nostāja nav mainījusies arī attiecībā uz Jūrmalas domi, un ministrija nebūt neesot mēģinājusi likt spieķus riteņos vienai no bagātākajām Latvijas pašvaldībāmi, tikai norādījusi uz lietām, kas būtu jāsakārto, pirms tā mēģina ņemt aizņēmumu no Valsts kases. Šogad no Jūrmalas domes puses esot klusums, kas liekot domāt, ka «tās patiesās vēlmes ir ar jautājuma zīmi», piebilda A. Jarockis.
Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics nesen par sanatoriju esot runājis ar Jūrmalas mēru Gati Truksni un pārliecinājies, ka vēlēšanu laika karstā apņēmība glābt sanatoriju nu apdzisusi. «Izskatās, ka dome vilcinās un šis komplekss tai ir kā karsts kartupelis – ne izspļaut, ne norīt,» teic A. Kreics. Viņš pat novērsis šķērsli, uz ko pērnā gada nogalē dome norādījusi kā uz iespējamo traucēkli objekta apsaimniekošanā, – artēziskais urbums tikko iegādāts par 100 eiro no iepriekšējā īpašnieka un ierakstīts uz Ominasis vārda. Maksātnespējas administratoram gan domes iebildumi vairāk šķituši kā atruna, nevis nopietns iemesls, ņemot vērā, ka šis urbums patiesībā neesot vairs lietojams. No otras puses – esot jau saprotama šāda domes svārstīšanās, jo sanatorija šobrīd ir jaunbūves stadijā – tajā vēl jāiegulda liela nauda. Pērn aprēķināts, ka rekonstrukcijai vien vajadzētu ap 14 miljonu eiro.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/111392-kemeru-sanatorijas-glabsanas-misija-iestregusi.htm
