Kāpēc spēlēt loteriju?
Romāns Golubevs, 12.09.2008
Augusta beigās biznesa informācijas centrs „New Projects” organizēja apaļo galdu par tēmu „Vai pienācis laiks pirkt jaunos dzīvokļus?”. Piedalīties tajā bija aicināti Latvijas attīstītāji, mākleri un banku pārstāvji. Tiesa, ierasties un runāt par visai slideno tēmu sadūšojās ne būt ne visi uzaicinātie. Taču tie, kas ieradās, izteica vairākus visnotaļ interesantus viedokļus.
Tos tad arī aplūkosim šodienas materiālā. Pie tam, lai gan pasākums noritēja jautājumu un atbilžu formā, katra runātāja pozīciju katalogs „m2” pacentās pasniegt atsevišķi.
Sāksim ar kompānijas „Marno J” projektu vadītāju Lauru Freibergu, kura uzskata, ka nav jēgas ilgāk sēdēt un gaidīt tālāku cenu lejupslīdi, jo Latvijas nekustamo īpašumu tirgus krīze ilgst jau vairāk nekā pusotru gadu. Protams, pārdošanu procents krītas un nu jau vairs nevar rēķināties ar dzīvokļu ātru realizēšanu. Taču „Marno J” ir pārliecināti, ka negatīvā tirgus situācijai nevajadzētu ilgt vēl vairākus gadus. „Pie mums nāk klienti, kas vaicā: varbūt ir vērts pagaidīt un tad nopirkt lētāk pie jums? Atbildu: mēs no savas puses cenas vairāk nepazemināsim. Mēs līdz šim tās nedaudz pazeminājām, bet vairāk to neplānojam. Vēl vairāk, dažos savos projektos, ko pabeigsim pēc 2-3 mēnešiem, cenas varam pat nedaudz paaugstināt”, - stāsta Laura Freiberga.
Savukārt Vestards Rozenbergs no kompānijas „Immostate” izteica viedokli, ka krasas cenu svārstības ir ļoti sāpīgas vispirms jau spekulējošiem tirgus spēlētājiem. Tajā pat laikā tiem, kas dzīvokli ir iegādājušies dzīvošanai, par to galva sāp mazāk. Speciālists ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem būs vienmēr. Jautājums ir tikai par to, vai attīstītāji spēs nodrošināt sava produkta kvalitāti un cik elastīgas būs bankas. Es nevaru viennozīmīgi teikt: ejiet un pērciet, jo tagad cenas ir viszemākās, un zemāk tās nekritīsies. Latvijas ekonomika ir atkarīga no globālām tendencēm. Diemžēl starptautisko ekspertu prognozes ir atšķirīgas. Nevaru pateikt, cik ilgi ilgs krīze, taču viennozīmīgi ir tas, ka pirmais šoks jau ir aiz muguras. Tagad notiek tirgus korekcija un dažādos segmentos tā noris dažādi. Paraugieties uz sērijveida māju dzīvokļiem. To vēsturiskā pašizmaksa bija ļoti zema. Šos dzīvokļus vai nu privatizēja, vai arī 90. gados pirka par 5 000 dolāriem. Un pēc tam sekoja fenomenāls kāpums līdz 2 000 eiro/m2. Šajā segmentā korekcija ir iespējama. Tomēr tipālos projektus nedrīkst salīdzināt ar jaunceltnēm, kur tiek izmantoti dārgi un kvalitatīvi materiāli un banku finansējums. Ir jārēķinās, ka pārāk zemu cenu jaunajiem dzīvokļiem nebūs…
„Protams, var atrast projektu, kas uzcelts neprestižā vietā, ne ar to labāko arhitektūras risinājumu un ar neveiksmīgu dzīvokļu plānojumu. Attīstītāji to pozicionēja kā ekskluzīvu projektu un noteica augstas cenas. Tas ir, cenas jau no paša sākuma bija paaugstinātas. Šādā gadījumā korekcija ir neizbēgama. Taču tie ir atsevišķi gadījumi, bet ne kopēja tendence”, - savu domu izvērsa Vestards Rozenbergs.
Kompānijas „Saules Dzīve” valdes loceklis Vladimirs Tomsons uzskata, ka šodien dzīvokļus jaunajos projektos pērk tie, kam tie ir tiešām vajadzīgi. Pēc viņa vārdiem pieprasījums pēc dzīvokļiem ir. Pie tam, ja no janvāra līdz maijam projekta „Dzimtā Sēta” dzīvokļu pārdošanas birojā bija klusums, tad tagad potenciālie klienti ir aktivizējušies. „Plašsaziņas līdzekļi, protams, uzkurina ažiotāžu. Taču ir viedoklis, ka, ja sešus mēnešus nepārtraukti cilvēkus baida ar krīzi vai terorismu, tad cilvēki par to pamazām sāk aizmirst”, - kompānijas pozitīvo dinamiku komentēja uzņēmējs.
„Vai pienācis laiks pirkt? Atbildēt, protams, ir grūti. Šodien jauno dzīvokļu cena ir tuvu pašizmaksai. Notikumu tālākā attīstība ir atkarīga no tā, cik ilgam laikam attīstītājiem pietiks līdzekļu, lai ciestu zaudējumus. Arī no tā, cik lielā mērā viņi ir gatavi nolaist cenu. Mēs – „Saules Dzīve” – savos projektos to darīt nedomājam”, - apgalvoja „Saules Dzīve” pārstāvis. Uz teorētiski ievirzīto jautājumu, kas tomēr varētu piespiest attīstītājus pazemināt cenu, viņš atbildēja šādi: „Šāds variants ir iespējams tikai vienā situācijā – ja bankas sāks atņemt apbūvētājiem īpašumus. Visu, ko bija iespējams, attīstītāji jau ir pazeminājuši, un šodien lielākā daļa no viņiem cīnās nevis par peļņas iegūšanu, bet par zaudējumu samazināšanu. Sevišķi grūti ir tiem, kas ielēca aizejošā vilciena pēdējā vagonā – pirka zemi par maksimālo cenu un piekrita tāmēm ar lielām celtniecības darbu izmaksām. Augošā tirgū tam nebija īpašas nozīmes. Taču tagad realizēt šādus projektus ir faktiski neiespējami. Tādēļ, ja banka pieprasīs atdot paņemto naudu, tad bez cenu pazemināšanas šādā situācijā neiztikt”.
Ilona Sedleniece, Nordea Banka pārdošanas centra vadītāja: „Pašreiz ir pirkumiem ļoti izdevīga situācija tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nekustamo īpašumu piedāvājums ir lielāks kā jebkad. Ja kādam ir akūta nepieciešamība pēc jauna mājokļa, tas var iet un pirkt, var izvēlēties sev pievilcīgāku dzīvokļus vai pat mājas ar kvalitatīvu vidi. Kāpēc neizmantot šo iespēju?! Ja runājam par cenām, tad Nordea Banka pozīcija ir šāda: tirgū pašlaik dominē nogaidoša pozīcija gan no attīstītāju, gan arī no pircēju puses. Jautājums ir: kurš kuru? Vai nu pircējs sapratīs, ka viņam ir vajadzīgs jauns dzīvoklis, vai arī apbūvētājs vēl mazliet pazeminās cenu. Pašlaik runa ir par izturību. Taču es neieteiktu pārbaudīt savu izturību: labāk iet un pirkt. Kādēļ gan spēlēt loteriju: neviens taču nezina par 100%, kad īsti būs viszemākais cenu līmenis”.
Iespraudums
Pēc apaļā galda dalībnieku domām gatavo celtniecības objektu kvalitāte Latvijā paaugstinās. To sekmē asā konkurence starp projektiem. Pašreizējos tirgus apstākļos riskēt ar savu vārdu un reputāciju, nododot ekspluatācijā nekvalitatīvus objektus diez vai riskēs kaut viens apbūvētājs, kas nodomājis palikt šajā biznesā ilgus gadus
Iespraudums
Vladimirs Tomsons par gruntsgabalu pirkšanu:
Mums praktiski katru dienu piedāvā jaunus gruntsgabalus objektu celtniecībai. Taču mēs neko nepērkam: mums ir savs liels portfelis. Cenu līmenis? Ir zeme, ko tagad piedāvā pat astoņas reizes lētāk, nekā cenu pīķa laikā.
Vel raksti
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
