Kāpēc „Aizkraukles Banka” pārdod nekustamos īpašumus?
Kāpēc „Aizkraukles Banka” pārdod nekustamos īpašumus?
Romāns Golubevs
12.04.2010
Ja vienas bankas patur no nemaksātājiem pārņemtos nekustamo īpašumus, tad citas tos aktīvi pārdod. Tā, piemēram, „Aizkraukles Bankas” meitas uzņēmums pēdējos mēnešos ir pārdevis vairākus desmitus šādu aktīvu.
Kāpēc un par kādām cenām banka šķiras no nekustamiem īpašumiem? Par to katalogam „Kvadrātmetrs” un portālam varianti.lv pastāstīja kompānijas „AB.LV Transform Investments” izpilddirektora vietnieks Raits Kite.
Vēl pirms gada daudzi speciālisti prognozēja, ka stāvoklis Latvijas nekustamo īpašumu tirgū būs tieši atkarīgs no tā, ko bankas darīs ar objektiem, kuru saimnieki vairs nespēj tikt galā ar savām saistībām. Ja sāks izpārdot pārņemto fondu, cenas turpinās pazemināties. Ja paturēs tām „uzkritušo laimi” – dzīvokļus, mājas un gruntsgabalus – varbūt iestāsies stabilizācija. Rezultāts ir tāds, ka mēs tiešām piedzīvojām cenu stabilizāciju, kuru ievadīja pat neliels, pusgadu ilgs cenu kāpums. Tas apstiprina to, ka lielākā daļa banku neatbrīvojās no parādniekiem atņemtajiem nekustamajiem īpašumiem, bet pārcēla tos uz meitu uzņēmumu bilanci un iesaldēja līdz labākiem laikiem. Šādu pozīciju, pirmkārt, ieņēma skandināvu bankas. Tajā pat laikā Latvijā ir kredītiestādes, kas, lai arī bez skaļas reklāmas, šādus objektus pārdod. Viena no tādām ir „Aizkraukles Bankas” meitas uzņēmums – kompānija „AB.LV Transform Investments”.
- Kā pie mums nonāk objekti? Tradicionālajā veidā –, par dažiem sava darba profesionālajiem momentiem piekrita pastāstīt „AB.LV Transform Investments” izpilddirektora vietnieks Raits Kite.
– Pirms trim-četriem gadiem daudzi pirka nekustamos īpašumus, nedomājot par kredītsaistībām un ikmēneša maksājumu lielumu. Viņi spēlēja uz cenu celšanos un domāja, ka zaudēt nav iespējams. Un tie, kuri ņēma mājokļus, cerot tos pārdot tālāk, attapās pie sasistas siles. Tie ir tā sauktie spekulanti. Cieta arī neliela daļa mājsaimniecību. Cilvēki nebija rēķinājušies ar tik dziļu krīzi, zaudēja darbu un vairs nespēja pildīt savas saistības. Taču tādi gadījumi ir mazākā daļa. Vispār mūsu bankas pārņemto objektu skaits nav nemaz tik liels. Ko saka ekonomikas teorija? Kaut kas par preci var būt tikai tad, ja tas ir domāts pārdošanai. Ja cilvēki dzīvo dzīvoklī un netaisās no tā aiziet, tad viņiem pēc idejas ir vienalga, cik maksā nekustamais īpašums. Lielākā daļa aizņēmēju nekustamo īpašumu tomēr pirka pašu dzīvošanai un cenšas to noturēt līdz pēdējam. Ja vien finanšu iespējas ļauj dzēst aizdevumu, tad maksā. „AB.LV Transform Investments” īpašumā pāriet tikai tie objekti, ar kuru īpašniekiem „Aizkraukles Banka” tā arī nespēja atrast pieņemamu izeju no situācijas, kas bija izveidojusies ar hipotēkas maksājumiem.
Lielākā daļa „AB.LV Transform Investments” pārziņā nodotā nekustamo īpašumu portfeļa tika pārņemta tiesu izpildītāju izsolēs. Tajā pat laikā, kā pastāstīja mūsu sarunas biedrs, ar grūtībās nonākušām juridiskām personām – nepabeigtu komerciālo nekustamo īpašumu vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem – bankai dažreiz izdodas vienoties. Objekti pāriet bankas bilancē, neiesaistot tiesu instances, taču klientam saglabājas iespēja pabeigt biznesu. Viņš var saņemt papildu finansējumu, lai pabeigtu projektu, bet pēc tam to pārdot vai izīrēt.
- Kāpēc vajag, lai nekustamais īpašums šādos gadījumos juridiski piederētu mūsu bankai? Šāds lēmums ļauj mums pasargāt objektu no citu potenciālo prasītāju pretenzijām, ja tādas pēkšņi rastos –, paskaidro Raits Kite.
Viņš, starp citu, apgalvo, ka pēdējā laikā „AB.LV Transform Investments” pārziņā esošo objektu skaits praktiski nepalielinās. Jauni objekti, protams, parādās, taču to kopējo skaitu sekmīgi līdzsvaro sekmīga pārdošana. Pagājušajā ziemā un pavasara sākumā banka noslēdza vairāk nekā divus desmitus līgumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. To skaitā ir, piemēram, biroju ēka Mārupē. Arī uz tikšanos ar šo rindu autoru bankas pārstāvis, pēc viņa vārdiem, esot atnācis pēc līguma parakstīšanas par 280 kvadrātmetriem tirdzniecības platību pārdošanu tajā pat Mārupē. Jaunais īpašnieks ir nodomājis tur atvērt veikalu.
Tomēr „Aizkraukles Bankas” struktūru pārziņā esošā nekustamo īpašumu portfeļa lielumu Raits Kite katalogam „Kvadrātmetrs” un portālam varianti.lv neatklāja. Uzņēmuma „AB.LV Transform Investments” interneta vietnē potenciālajiem pircējiem marta beigās tika piedāvāti 35 dzīvokļi, 20 privātmājas, 9 gruntsgabali un 8 komerciāli objekti. Šeit ir vērts pievērst uzmanību tam, ka dzīvokļu pārdošanas sludinājumos bija arī veselas daudzdzīvokļu mājas. Kā investīciju projekti bija norādīti projekti: „Vecozolu nami”, „Saules rasa” un trīsstāvu māja Mārupes pagastā.
Kāpēc „Aizkraukles Banka” pārdod savu nekustamo īpašumu portfeli, lai gan skandināvu bankas uzskata par labāku to pieturēt?
- Mums ir mainījušās prioritātes. Jā, mēs aktīvi kreditējām nekustamā īpašuma pircējus, taču mēs esam arī vieni no pirmajiem, kas slēdz šo programmu. Stratēģiju mēs mainījām jau pirms diviem gadiem. Tagad mēs sekmīgi strādājam privāto bankas pakalpojumu sfērā un esam Latvijā lielākā neatkarīgā banka, – uz mūsu jautājumu atbildēja Raits Kite – bet hipotēkas kredītportfeli mēs plānveidīgi samazinām. Tikai pagājuša gadā vien par 15%.
Tomēr, tirgojot savus objektus, „Aizkraukles Banka” tos nepiedāvā par jebkādu cenu, tā teikt, lai tikai tiktu no tiem vaļā. Pircējiem par nožēlu tā nav tā sauktā ātrās pārdošanas cena. Piedāvājuma cenu nosaka iekšējā komisija, kas izmanto informāciju par tirgus stāvokli. Komisijas noteiktā cena ir mazliet augstāka par vidējo, un komisijas locekļi nesaskata nekā briesmīga apstāklī, ka objekts savu pircēju varētu gaidīt arī divus trīs mēnešus. Lielāko daļu sava Rīgas mikrorajonos esošā jaunā dzīvojamā fonda „AB.LV Transform Investments” piedāvā par 900–1 000 eiro kvadrātmetrā, taču ar balto apdari. Mārupē pēc uzņēmuma speciālistu domām pircējiem pievilcīga cena ir 700 eiro kvadrātmetrā.
Lielākā daļa klientu interesējas par dzīvokļiem, bet par gruntsgabaliem neinteresējas praktiski neviens. Parādījusies ir arī jauna tendence: ja agrāk pircēji nāca ar skaidru naudu, tad kopš ziemas beigām ir palielinājies to pircēju skaits, kuri pērk kredītā.
- Nekustamo īpašumu tirgus ir daļēji pašregulējošs organisms. Tas jau ir sācis mainīt virzienu uz pozitīvo pusi un pats sevi virza. Kas gaidīja pirkumam labāku laiku, tas to ir sagaidījis un iegādājas gribēto nekustamo īpašumu. Rezultātā piedāvājums ir nedaudz samazinājies, bet pieprasījums – mazliet palielinājies, un tirgus iet uz augšu. Tādēļ nākotnē mēs raugāmies ar cerību–, mūsu sarunu uz optimisma nots noslēdz „AB.LV Transform Investments” izpilddirektora vietnieks Raits Kite.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1565
