Kaimiņi priecājas par Latviju
Salīdzinot Rīgas un Jūrmalas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti dažādos segmentos, ir vērojams, ka vislielākais darījumu skaita pieaugums (procentos) ir dārgo mājokļu segmentā. Tikai pirms pusotra gada šis nekustamo īpašumu tirgus segments bija pa pusei letarģiskā stāvoklī.
Pamodināt to izdevās Imigrācijas likuma labojumiem, kas deva ārzemniekiem tiesības pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, ja iegādāts nekustamais īpašums. Cik lielā mērā šāda prakse interesē Krievijas iedzīvotājus, un vai mūs apskauž kaimiņvalstu mākleru biznesa pārstāvji? Žurnāls m2 un interneta portāls varianti.lv lūdza Krievijas, Lietuvas un Igaunijas nekustamo īpašumu sfēras augstākā līmeņa pārstāvjus izteikt savu viedokli par šo tematu.
Aleksandrs Romaņenko, Krievijas kompānijas ADVECS Real Estate Corporation īpašnieks un starptautiskās nekustamo īpašumu asociācijas FIABCI International prezidents:
- Valstij ir jāmotivē investori. Raugoties no ekonomikas viedokļa, tas ir pareizi, ka pie jums ir pieņemti Imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj saņemt uzturēšanās atļauju uz nekustamā īpašuma iegādes pamata. Tas attiecas arī uz Krievijas pilsoņiem. Neapstrīdams ir fakts, ka Krievijas klients ir kļuvis par vienu no visaktīvākajiem un interesējas par nekustamiem īpašumiem visā pasaulē. Uzturēšanās atļauja ir papildus bonuss, lai piesaistītu uzmanību. Taču jums, tas ir, Latvijai, ir vairāk jāreklamē šī iespēja. Manuprāt, informācija par to ir nepietiekama.
Pašā Sanktpēterburgā dārgo nekustamo īpašumu tirgus - šo tirgu es pārzinu daudz labāk nekā Maskavas tirgu - ar īpašu aktivitāti palielīties nevar. Tie dzīvokļi, kurus vēl pirms diviem trim gadiem piedāvāja par 20 000 - 30 000 tūkstošiem ASV dolāru kvadrātmetrā, šodien ir pieejami par 10 000 dolāriem kvadrātmetrā. Un šādi objekti «nekustas» - tos nepērk. Pērk tikai patiešām unikālus objektus.
Jūs jautājat, vai pircējus no Sanktpēterburgas nenobiedēs Rīgas un Jūrmalas elites klases dzīvokļu augošās cenas, kas nupat jau aizsniegušas 4 000 - 5 000 eiro kvadrātmetrā? Domāju, ka nē. Šīs cenas pēc Sanktpēterburgas mērogiem ir pavisam parastas cenas. Cita lieta, vai cilvēki, kam ir nauda, vērtēs piedāvājumu cenas un kvalitātes rādītāja pievilcības ziņā un izlems, vai ir gatavi īpašumu pirkt. Man šķiet, ka Rīga un Jūrmala vairāk interesē maskaviešus. Viņi šeit ir aktīvāki. Mums, pēterburgiešiem, ir alternatīva - nav tālu ne līdz Somijai, ne līdz Igaunijai, un klimats arī ir visai līdzīgs.
Mindaugs Statuļevičus, Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstības asociācijas direktors:
- Arī Viļņas nekustamo īpašumu tirgū mēs jūtam pircēju pieplūdumu no Krievijas un Baltkrievijas. Īpaši ir palielinājies bagāto pircēju skaits no Baltkrievijas. Tas ir saistīts ar šīs valsts valūtas problēmām. Lielākā daļa mūsu kaimiņu investīciju tiek ieguldītas prestižo nekustamo īpašumu segmentā: vecpilsētā, privātmājās Viļņas piepilsētās un augstākās klases mājās. Tomēr prestižo mājokļu daudzums Lietuvas galvaspilsētā nav salīdzināms ar piedāvājumu Rīgā un Jūrmalā, jo jums šādu mājokļu ir vairāk. Pie mums dārgo mājokļu segments dzīvo visai līdzsvarotu dzīvi. Paši lietuvieši tos nepērk. Mūsu pieprasījums koncentrējas uz ekonomiskajiem mājokļiem. Tirgus augstākajā punktā cenas Viļņas vecpilsētā un prestižākajos jaunajos projektos Viļņas centrā sasniedza 4 000 - 5 000 eiro kvadrātmetrā. Tagad tas pats maksā turpat divas reizes lētāk.
Mēs neesam analizējuši, cik daudz Viļņā ir pircēju no NVS valstīm. Vai mēs viņus vēlētos piesaistīt tāpat kā Latvija ar termiņuzturēšanās atļauju? Nē, šādu variantu neesam izskatījuši, un par to nav pat runāts. Tie ārzemnieki, kuri pērk nekustamos īpašumus Lietuvā, izpērk dzīvojamo fondu, un, spriežot pēc visa, tas viņus apmierina. Saskaņā ar likumu, ja ārzemnieks Lietuvā ir kļuvis par īpašnieku mājoklim, kura platība ir lielāka par 14 kvadrātmetriem, viņam ir tiesības saņemt daudzkārtēju vīzu. Ja ir šī vīza, var ceļot arī pa Eiropu. Jāpiebilst gan, ka arī paši lietuvieši visai labi pirka un pērk nekustamos īpašumus, lai gan Lietuvas iedzīvotāju aizplūšana uz Rietumiem uztrauc arī mūs.
Ardi Rosimā, Igaunijas Nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas valdes loceklis:
- Pirms eiro ieviešanas Igaunijas prestižo nekustamo īpašumu tirgū aktivizējās paši igauņi. Lielākā daļa ārzemju klientu ir somi. Viņi vēsturiski šajā ziņā ir «pirmais numurs». Tomēr somu īpatsvars pamazām samazinās, un tirgū ienāk zviedri un krievi. Krievi aktīvāki ir Igaunijas austrumu daļā. Mums nav tāda motivējoša instrumenta kā uzturēšanās atļauja nekustamā īpašuma iegādes kontekstā. Un tādēļ uzskatu, ka ārzemniekiem galvenais nekustamā īpašuma iegādes iemesls Igaunijā ir Eiropas Savienības dalībvalsts statuss un arī zināma nostaļģija. Tajā pat laikā Igaunijā nu jau vairākus gadus spēkā ir nolikums, saskaņā ar kuru investors (privātpersona vai firma), kas ir ieguldījuši vairāk nekā 60 000 eiro jebkurā Igaunijas uzņēmumā vai nekustamā īpašuma iegādē, ir tiesīgs pretendēt uz uzturēšanās atļauju. Iesākumā to izsniedz uz vienu gadu, pēc tam, ja pamats uzturēšanās atļaujas izsniegšanai saglabājas, to pagarina. Tomēr Igaunija šo iespēju aktīvi reklamēt nedomā.
Kopš 2011. gada Igaunijas investīciju pievilcību veicina arī eiro ieviešana. Kādus nekustamos īpašumus Krievijas pircēji iegādājas mūsu valstī? Grūti izveidot kādu noteiktu profilu. Viņi pērk absolūti jebkurā Igaunijas vietā. Labs dzīvoklis Tallinas vecpilsētas prestižo dzīvojamo fondā maksā 3 000 eiro kvadrātmetrā. Taču pēdējā gada laikā ir bijuši darījumi arī par 4 000 un arī 5 000 eiro kvadrātmetrā. Tallinas centra dzīvojamais fonds ir pārāk mazs, un ārzemju pircējam tur nav īpaši, no kā izvēlēties - atrast labu objektu tur ir grūti. Paši igauņi pērk to, kas ir lētāks. Pieticīgākās mājās gan vietas, gan arī remonta kvalitātes dēļ cena ir 1 200 - 1 300 eiro kvadrātmetrā. Taču 2011. gadā šādu objektu cenas pacēlās līdz 1 500 - 1 600 eiro kvadrātmetrā. Tomēr joprojām var apgalvot, ka sadārdzināšanās potenciāls ir ļoti liels.
Jūsu imigrācijas likumu, kas ļauj Krievijas iedzīvotājiem, pērkot nekustamos īpašumus, saņemt uzturēšanās atļauju, mēs uztveram mierīgi. Nedomāju, ka jūs mums atņemtu pircējus. Igaunijā šajā kontekstā nav gadījies dzirdēt nevienu komentāru. Starp ārzemniekiem, kas pērk mūsu nekustamos īpašumus, pircēji no Krievijas nekad nav bijuši «pirmajās rindās». Taču, ja šis likums jums ir palīdzējis, mēs par to tikai priecājamies.
Grigorijs Kuļikovs, holdinga MIEL direktoru padomes priekšsēdētājs:
- Imigrācijas likuma labojumu pieņemšana ir palielinājusi Krievijas iedzīvotāju interesi par Latvijas nekustamajiem īpašumiem. Ievērojot mūsu kompānijas rīcībā esošos statistikas datus, 2009. gadā Latvijai pienācās 3 procenti no visiem tiem nekustamā īpašuma pirkumiem, kurus mūsu Krievijas klienti kārtoja aiz robežām. 2010. gadā tie jau ir 6 procenti, un 2011. gadā šī intensitāte būs lielāka. Turklāt tiek gaidīti grozījumi, kas ļautu ārzemniekiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret kapitāla investēšanu Latvijas attīstītāju firmās, tas ir, uzņēmumos, kas būvē mājokļus. Šādu grozījumu pieņemšana ļaus vēl vairāk aktivizēt nekustamo īpašumu tirgu tā plašākā izpratnē. Manuprāt, Latvijas Imigrācijas likuma labojumu mērķis bija ne tikai palielināt tirdzniecības apjomu sekundārajā tirgū, bet, izmantojot to kā otro un trešo atvasinājumu, aktivizēt mājokļu tirgu kopumā. Šis uzdevums pagaidām nav izpildīts
Krievi pēc savas mentalitātes labprātāk izvēlas pirkt viņiem saprotamus un pietiekami komfortablus jaunus mājokļus. Tieši jaunus mājokļus. Turklāt viņi turpina ieiet jaunos projektos agrīnajā stadijā - neņemot vērā un par spīti tam, ka Krievijā oficiāli ir 74 000 piekrāptu daļu īpašnieku (pēc mana vērtējuma - trīs reizes vairāk). Tāds ir krievu šodienas raksturojums. Un Latvijai ir iespēja izmantot šīs mūsu rakstura īpatnības un labi attīstīt savu nekustamo īpašumu tirgu.
Privātmājas vai dzīvokļi? Daudzos gados uzkrātā pieredze rāda, ka projekts ir pareizi «jāiesaiņo». Manuprāt, no termiņuzturēšanās atļaujas ieguves skatpunkta privātmājas uz atsevišķiem gruntsgabaliem pircējiem no Krievijas ir mazāk interesantas. Privātmājas ir grūtāk izīrēt, un pašreizējos apstākļos tas ir neizdevīgi no normālas rentabilitātes nodrošināšanas viedokļa. Privātmājas ir jāpārvalda, bet šāda veida objektu pārvaldības pakalpojumu Latvijā pagaidām nav. Un tuvākajā laikā diez vai tādi attīstīsies, jo ir pārāk neizdevīgi. Tādēļ uzskatu, ka vidēja lieluma dzīvokļiem Jūrmalā ir daudz lielākas perspektīvas. Svarīgi, lai tiem būtu pilna apdare un lai tie, pēc Latvijā nedzīvojošo cilvēku uzskatiem, būtu labi pārvaldīti. Ja tiks attīstīts šāds produkts, tam būs vislielākās iespējas gūt sekmes.
Valērijs Engeļs, kompānijas Century 21 BaltWest priekšsēdētājs:
- Līdz 2011. gada martam investori Latvijas nekustamajos īpašumos bija ieguldījuši 12,5 miljonus latu. Bija noslēgti 128 darījumi. Šāds darījumu skaits ir neticami mazs normālam Eiropas un Krievijas tirgum. Tomēr tā ir laba nauda Latvijai. Ja šīs investīcijas būtu novirzītas uz sērijveida mājokļu tirgu, mēs redzētu nopietnu cenu celšanos šajā segmentā. Tomēr šī nauda tika investēta Rīgas centra un Jūrmalas jaunceltņu un prestižo projektu segmentā. Es gan biju domājis, ka, stājoties spēkā Imigrācijas likuma grozījumiem, pircēji no Krievijas dos priekšroku sekundārā tirgus dzīvokļiem, jo tie ir likvīdāki un tos bez grūtībām var izīrēt.
Kas ir tie, kuri vēlās pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā? Tie ir vai nu pensionāri, kas nekustamo īpašumu ir nopirkuši paši, vai viņu vietā to ir izdarījuši viņu bērni, vai arī uzņēmēji, kas vēlas dzīvot valstī, kur viņiem nebūs problēmas ar valodu. Daudziem uzņēmējiem Latvija ir sava veida rezerve - kā rezerves lidlauks. Uzskatu, ka pircēji no Krievijas ir labi klienti. Viņi ne tikai pērk mājas un dzīvokļus. Daļa no viņiem, iegādājoties dzīvojamo nekustamo īpašumu, apsver iespēju atvērt Latvijā nelielu biznesu. Man ir kāds klients, kas sev vēlējās nopirkt restorānu un savai sievai fitnesa centru. Tādejādi tas rosina arī komerciālo nekustamo īpašumu tirgus aktivizēšanos.
Tendence ir šāda: palielinās to ārzemnieku skaits, kuri vēlas saņemt Latvijas uzturēšanās atļauju. Un mēs jau redzam, ka viņus interesējošu objektu nepietiek. It īpaši, ja runa ir par augstas klases mājokļiem Jūrmalā vai Rīgas centrā par normālām cenām. Es runāju par reāliem priekšlikumiem un nevis par 6 000 eiro kvadrātmetrā kā Franču Rivjerā. Tādēļ 2011. gada beigās es gaidu būvniecības nozares atdzīvošanos. Jaunceltņu skaits Latvijā palielināsies, ja, protams, valdība necentīsies ieviest stingrākus noteikumus vai paaugstināt investoru ienākšanas latiņu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1969
