Kā pietrūkst Klusajam centram?
Jevgēnija Markova, NIRA fonds valdes locekle
Kā pietrūkst Klusajam centram?
Divpadsmit Rīgas Klusā centra ekskluzīvos projektos šoruden pircējiem tika piedāvāti aptuveni 170 apartamenti. Spriežot pēc to cenām un iepriekšējās tirdzniecības statistikas, tie piedāvājumā būs ilgi. Tas, kas Klusajam centram pietrūkst, ir dzīvošanai sagatavotu dzīvokļu piedāvājums par 3500–4000 eiro/m².
Kurus Klusā centra projektus var uzskatīt par ekskluzīviem? Jaunās vai rekonstruētās ēkas ar lieliskām fasādēm, izsmalcinātām kāpņu telpām, liftiem, auto novietnēm, konsjerža pakalpojumiem un, iespējams, ar fitnesa zāli. Tas ir, ar tām konkurences priekšrocībām, kuru nav citām mājām. Kompānijas NIRA fonds speciālisti uzskata, ka tādas ir 12 ēkas (saskaitījām, ka tajās ir aptuveni 170 pārdošanai paredzēti dzīvokļi). To cenas sākas no 5000 eiro/m². Ņemot vērā, ka šādu mājokļu pircēju standarta pieprasījums ir saistīts ar 120–140 m² lielu dzīvokli, var teik, ka pirkuma kopējais budžets pārsniegs 600 000 eiro. Turklāt parasti tā ir cena dzīvoklim bez apdares. Minētajā skaitā nav iekļauti projekta Z-Tower pirmā gatavā torņa dzīvokļi (projekta tīmekļvietnē norādīts, ka abos torņos kopā būs 336 dzīvokļi), kuru tirdzniecība tiks uzsākta jau tuvākajā laikā. Lielākā daļa šo apartamentu ir dārgāka par norādīto cenu kategoriju. Piedāvājums ir liels, spēj tik tirgot. Varēsim to tirgot pat tad, ja tiek saglabāts tāds šā segmenta pircējiem bonusa produkts kā termiņuzturēšanās atļaujas (TUA).
Mums pieejamā Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu statistika liecina, ka jūlijā Rīgā tika reģistrēti aptuveni septiņi darījumi, kuru cena ir lielāka par 500 000 eiro. Saku "aptuveni", jo ceru, ka uzrādītās darījumu summas atspoguļo reālās cenas. Darījumu, kuru cena ir augstāka par 250 000 eiro, bija aptuveni 20; tikai divos no tiem pircēji bija vietējie iedzīvotāji. Augustā darījumi, kuru cena ir lielāka par 500 000 eiro, bija seši, un aptuveni 30 — vairāk par 250 000 eiro. Septembra rādītāji ir attiecīgi 1 un 10. Tas tad arī ļauj runāt par to, ka piedāvājums acīmredzami pārsniedz pieprasījumu. Secināms, ka palielināsies konkurence un „normāli” jutīsies tikai tās kompānijas, kuras attīsta arī superekskluzīvus projektus.
Savukārt pircējiem šodien ir visi dūži rokās un izvēles iespējas. Viņi aktīvi tirgosies. Cita lieta, ka tikai retais ekskluzīvais projekts ir kreditēts. Tos parasti būvē par investora līdzekļiem, un tādēļ uz tiem neizjūt lielu spiedienu. Pēdējā laikā sarunās esmu dzirdējusi apgalvojumu, ka elites projekta īpašnieks ir tik bagāts, ka viņam projekts Latvijā ir drīzāk papildu un aizraujošs hobijs. Tādēļ cenu krituma visdrīzāk nebūs. Jautājums ir tikai par to, cik liela ir investora vēlēšanās īstenot projektu un cik ilgam laikam viņam pietiks pacietības.
Manuprāt, Rīgā jau tagad ir pārāk liels 750–800 tūkstošu eiro vērtu piedāvājumu klāsts. Reklāmas teorijā teikts, ka reklāma visbiežāk tiek adresēta patērētājam, tādējādi piesaistot viņu uzmanību. Otra alternatīva — reklāma tiek adresēta pašam reklāmdevējam: viņš atver skaistu bukletu un izjūt tīksmi par savu projektu. Klusā centra tirgu es uztveru analoģski šiem diviem reklāmas teorijas postulātiem. Ir reālam tirgum un reālam patērētājam domāti projekti, un ir projekti pasūtītājam. Tie demonstrē augsto statusu.
Liels pieprasījums ir un būs pēc Klusā centra dzīvokļiem (ar pilno apdari) par 3500–4000 eiro/m², – bet tikai esot nosacījumam, ka Latvijā tiek turpināta TUA izsniegšana. Turklāt nav ne runas par to, ka līdz minētajam cenu līmenim vajadzētu "nolaisties” mājām, kuru dzīvokļu cenas ir 5000–8000 eiro/m². Runa ir par ko citu. Tagad visi skaita naudu, un cilvēki nevēlas pārmaksāt par pakalpojumiem. Mājokļu pārdošanas gaita projektā Futuris rāda, ka ne vienmēr ir vajadzīgas papildu ekstras. Futuris nepieder pie ekskluzīvajiem projektiem, bet ir ļoti kvalitatīvs projekts, turklāt labā vietā. Cilvēki priecājas par to, ka dzīvokļu apkalpošana viņiem izmaksā 0,5 eiro/m², viss ir optimāls un bez pārmērībām. Piemēram, ārzemniekam, ja viņš dzīvoklī uzturas labi ja pāris nedēļas gadā, konsjerža pakalpojumi maz interesē, turklāt ja par to ir jāmaksā visu gadu.
Vistuvāk tam, ko šodien gribētos redzēt Klusajā centrā cenu politikas, apdares līmeņa un piepildījuma ziņā, ir projekts Centrus. Tiesa gan, tā nodošana ekspluatācijā jāgaida vēl gadu.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2642
