Jūrmalas dome plāno paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku
LETA
Jūrmalas dome plāno paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku, palielinot minimālo ieņēmumu slieksni, ar kādu iedzīvotāji var pieteikties pašvaldības atbalstam, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC). Tādējādi pašvaldība vēlas palīdzēt jūrmalnieku ģimenēm, kuru ienākumu līmenis ir nedaudz augstāks nekā maznodrošinātajiem, bet pārāk zems, lai spētu pilnībā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.
Aptuveni 90% Jūrmalas iedzīvotāju ir pilnībā norēķinājušies par komunālajiem pakalpojumiem, tomēr jūrmalnieku apkures parādi ir ap 2,9 miljoniem latu. No parādniekiem aptuveni 1500 abonentu ir parādā vairāk nekā 300 latu. Tikpat liels ir arī trūcīgo jūrmalnieku skaits, kas saņem pašvaldības mājokļa pabalstu. Pabalsta apmērs ir vidēji 250 lati gadā uz vienu cilvēku un šī nauda tiek pārskaitīta uzreiz pakalpojuma sniedzējam, stāstīja Truksnis.
Tomēr cilvēku skaits, kam nepieciešams mājokļa pabalsts, varētu būt pat divreiz lielāks, uzskata Truksnis. Viņš norādīja, ka ir daudz ģimeņu, kuru ienākumi tikai nedaudz pārsniedz trūcīgo statusam atbilstošo līmeni. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu, tomēr ģimenē, kuras budžets nedaudz pārsniedz noteikto un ir, piemēram, divi bērni, ar šādiem ienākumiem izdzīvot ir grūti.
Ņemot vērā, ka valsts nākamā gada budžetā atkal gaidāmi konsolidēšanas pasākumi un iedzīvotāju finansiālā situācija varētu pasliktināties, Jūrmalas domē izveidota darba grupa, kas vērtēs iespējas palielināt minimālo ienākumu slieksni un tādējādi paplašināt pabalstu saņēmēju loku, lai palīdzētu jūrmalnieku ģimenēm. Truksnis gan norādīja, ka tas nebūs ilgtermiņa pasākums, - pašvaldība vēlas apzināt riska grupas un būt gatava situācijas pasliktinājumam, lai 2012.gada budžetā varētu rēķināties ar līdzekļiem, kas būs nepieciešami papildu mājokļa pabalstu izmaksāšanai. Atkarībā no pašvaldības budžeta iespējām tie varētu būt 50 līdz 180 latu.
«Visas partijas «piebrauc» pensionāriem un metas aizstāvēt, jo viņi ir politiski aktīva iedzīvotāju grupa, bet ģimenes ar bērniem, kurās ir zemi ienākumi, līdz šim ir nepiedodami aizmirstas,» uzskata Truksnis. Viņaprāt, vecākiem vajadzētu piešķirt papildu balsstiesības par katru bērnu, lai tādējādi valsts būtu spiesta vairāk ņemt vērā viņu intereses.
Savukārt, runājot par ilgstošiem ļaunprātīgiem nemaksātājiem, Truksnis atzina, ka pašvaldībām
trūkst motivācijas un intereses ar tiem cīnīties, jo tos aizstāv «pārprasti humāni likumi». Pašvaldība var gadiem tiesāties par nesamaksātiem apkures rēķiniem, bet parādnieku nevar ne, piemēram, publiski kaunināt, ne uzlikt tam kādus ierobežojumus. Viņaprāt, problēma ir jārisina valsts mērogā un jāveido parādnieku reģistrs.
Vienlaikus Jūrmalas mērs kategoriski uzsvēra, ka parādu norakstīšanas nebūs, jo tas nebūtu godīgi pret maksātājiem. «Kas ir patērēts, par to ir jāmaksā - tāpat kā veikalā par maizi vai pienu. Ja cilvēks ir mazturīgs un nevar to izdarīt, ir jāiet uz pašvaldību pēc pabalsta. Ir jābūt sistēmai,» teica Truksnis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/249015
