Juridiskais karš par Krājbanku
Rīgas apgabaltiesa tiesneša Gvido Ungura personā ir apņēmusies vienā paņēmienā izskatīt gan paša ieceltā bankas administratora pieteikumu atzīt par bankrotējušu Latvijas Krājbanku (LK), gan vairākas prasības atzīt par juridiski un morāli bankrotējušu šo administratoru.
Pēc vairāku lielu bankas kreditoru domām, vajag nomainīt tagadējo administratoru ar tādu, kura pirmais darbs ir LK kreditoru sapulces sasaukšana un bankas sanācijas priekšlikumu nodošana viņiem, lai viņi būtu pirmie, kas lemj par LK atjaunošanu vai bankrotu.
Bankas administrators ir neierasta konstrukcija no auditorfirmas KPMG Baltics un maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa. To radījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc tam, kad pārāk daudz pretenziju radās pret divām fiziskām personām – maksātnespējas administratoriem, kurus FKTK vienu pēc otra piedāvāja iecelt par LK administratoru. FKTK tad atcerējās, ka tās rīcībā ir Kredītiestāžu likums, kurā kopš seniem laikiem ir saglabājusies atļauja iecelt par maksātnespējas administratoru vai nu fizisku, vai juridisku personu. Gandrīz visos citos gadījumos administratori tiek iecelti pēc Maksātnespējas likuma, kas kandidātu loku sašaurina ne tikai līdz fiziskām personām, bet līdz noteiktam personu lokam, kuras, kā J. Ozoliņš, ir ieguvušas administratoru sertifikātus.
Jezga ap administratoru kandidātu personām ļāva ieilgt laikam, kad FKTK un Krājbanku vadīja viens un tas pats cilvēks. Proti, FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis vispirms piedalījās lēmuma pieņemšanā par LK darbības apturēšanu un sevis iecelšanu par bankas pārvaldnieku, bet pēc I. Krūmanes atkāpšanās no amata pārņēma viņas pienākumus un uzraudzīja pats savu darbošanos LK. Tādā statusā viņš pieņēma lēmumu pārdot valstij Satiksmes ministrijas personā gandrīz pusi aviosabiedrības airBaltic akciju par simboliskiem 224 453 latiem. No vienas puses, darījums šķiet pat izdevīgs, jo pārdotas tika tāda uzņēmuma akcijas, kas pēdējos gados pamanījies iedzīvoties ar simtiem miljonu latu izsakāmos zaudējumos. No otras puses, ķīlas realizācija nozīmēja atteikšanos no prasībām vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā. It kā jauki, ka valsts amatpersonas pamanījās tādējādi atbrīvot valsts uzņēmumu airBaltic no lielām saistībām, bet tas notika uz bankas noguldītāju rēķina. Par šādu cietēju zīmolu ir nācies kļūt komponistam Raimondam Paulam. Viņš u. c. cietušās personas ir dažādā veidā protestējušas, arī vērsušās tiesu instancēs. Citu tiesāšanās sēriju par airBaltic akcijām ir pieteikuši airBaltic bijušie akcionāri. Daudz naudas LK ir palicis (pazudis?) arī Rīgas domei.
Nākamais strīds attiecas uz beidzot tomēr ieceltā administratora KPMG Baltics vērtējumu par iesniegtajiem bankas sanācijas (atjaunošanas) priekšlikumiem. Administratora amatpersonu izklāstā tie bijuši nevis solījumi ieguldīt bankā naudu, bet solījumi atrast naudas ieguldītājus gadījumā, ja valsts praktiski norakstīs tos bankas parādus valstij, kas radušies, kad valsts izmaksāja kompensācijas bankas mazajiem noguldītājiem. FKTK pilnībā atbalstīja šādu versiju un šodien kopā ar administratoru aizstāvēs to tiesā, bet kreditori prasīs tiesības pašiem lemt par to, vai viņiem izdevīgāks bankas bankrots, vai atjaunošana.
Vadoties pēc Maksātnespējas likuma radītajiem priekšstatiem, neapmierinātība ar administratora darbību tika vēsta vispirms pret J. Ozoliņu. Atkārtojās tas pats, kas divas reizes iepriekš ar tiem kandidātiem, kuri tika diskvalificēti pirms iecelšanas par LK administratoru. Atradās desmitos izsakāmi J. Ozoliņa administrēti maksātnespējas procesi, kuros vai nu neesot laikā sasauktas kreditoru sapulces (tātad sameklēts cilvēks, kas ar kreditoriem nerēķinās?), vai arī laikā nav nodotas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam. Maksātnespējas administratorus uzraugošās valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktors Ervīna Ābele par to Neatkarīgajai teica, ka neviens par to nav sūdzējies – tātad kreditoru intereses nav aizskartas un J. Ozoliņš prot sadzīvot ar kreditoriem. Viņš pats toties atsaucās uz likuma tagadējo redakciju, kas ļauj sasaukt sapulces pēc vajadzības, nevis obligāti reizi gadā. Daudz atsaucīgāka uz sūdzībām izrādījās Maksātnespējas administratoru asociācija, no kuras J. Ozoliņš aizvakar izstājās ar paziņojumu, ka asociācija gribot viņu diskreditēt pirms šodienas tiesas sēdes. Tā solās būt smaga, jo daudzas ieinteresētās puses (visas te nebija iespējams uzskaitīt) ir mobilizējušas lielus resursus.
Aivars Jurcāns, KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors:
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/69057-juridiskais-kars-par-krajbanku.htm
