Jūrā pie Liepājas gremdē milzu notekcauruli
Dabas plāns ieskalot jūrā Liepājas attīrīšanas iekārtas uz nezināmu laiku ir atlikts. Nopietnas vētras šoziem gājušas Latvijas piekrastei ar līkumu, tāpēc arī uzņēmuma Liepājas ūdens megaprojekts – jaunas attīrīto notekūdeņu izvadcaurules guldīšana jūrā – uz priekšu virzījies necerēti raiti. 1,2 kilometrus garā čūska jau ielikta.
Vēl atlicis piestiprināt tai galā difuzoru, proti, sešas mazākas caurules, kas izkliedēs no Liepājas izpumpētos un attīrītos ūdeņus jūrā. Pašlaik ūdenslīdējiem ir pauze, bet marta beigās būs atpakaļ lielais kuģis, kas nepieciešams darbos. Tad arī jūras posms tiks pabeigts, bet līdz tam turpinās darbi krastā. Uzņēmuma Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus prognozē, ka pārslēgšanās no vecās, avārijas stāvoklī esošās caurules uz jauno varētu notikt ap Jāņiem.
Šīs ziemas miermīlīgie laikapstākļi ļāvuši izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Ūdenslīdēji intensīvi strādāja, turklāt sarūpēja arī apstiprinājumu attīrīšanas iekārtu stratēģiskajam glābšanas plānam.
Neatkarīgā jau rakstīja – kopš 70. gadiem jūra iepretim attīrīšanas iekārtām paņēmusi 200 metrus sauszemes un līdz svarīgākajām būvēm – tvertnēm un baseiniem palikuši apmēram 40 metri. Ar drāšu sietos pildīto akmeņu gabioniem jūru apturēt nevar. Attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs stāsta, ka laukakmeņu krāvumi visu laiku jāatjauno. Tāpēc speciālisti ar lielām bažām atvēra spraugu akmeņu gabionu sienā, kad tas bija nepieciešams jaunā notekūdeņu izvada būvniecībai. Taču jūra viņus negaidīti pārsteidza. Šai vietā, kur iepretim no peldošajām bonām izveidota patvēruma osta tehnikai, smiltis šoziem nevis noskalotas, bet gan nākušas klāt.
Ja perpendikulāri krastam atrodas šķērslis, tad vienā pusē smilšu sanesumi uzkrājas, bet otrā – notiek kompensējoša krasta erozija. Šāds šķērslis ir Liepājas ostas moli, tāpēc arī pilsētas attīrīšanas iekārtas arvien slīd jūrā. Izmantojot šo pašu dabas likumību un uzbūvējot pie attīrīšanas iekārtām jūrā aizsargmolam līdzīgu speciālu konstrukciju – būnu, erozijas procesi tiktu aizbīdīti nostāk uz ziemeļiem, kur jūra varētu netraucēti izrēķināties ar Šķēdes mazdārziņiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/90592-jura-pie-liepajas-gremde-milzu-notekcauruli.htm
