Joki ir kā atpūta, jo tie samazina spriedzi /Aristotelis/
30.12.2008
Reiz kāds vācu komponista Johannesa Brāmsa draugs, izejot no mūziķa mājas godbijīgi izsaucās: „Varu iedomāties, kas pēc jūsu nāves tiks uzrakstīts uz šīs mājas piemiņas plāksnes!”. „Iespējams: „Izīrē dzīvokli””, - ironiski atteica Brāms.
Miljons komplimentu
Leģendārā franču aktrise Sāra Bernāra reiz uzrakstīja viņas koncertu apmeklējušajam baņķierim baronam Rotšildam, ka ir nokļuvusi ļoti grūtos finansiālos apstākļos un burtiski dzīvo trūkumā. Baņķieris atbildēja ar sajūsminātu vēstuli, kas beidzās ar vārdiem: „Sūtu jums tūkstoš frankus un miljons komplimentu”. „Labāk būtu bijis otrādi”, - uz vēstuli reaģēja aktrise.
Duelis ar cīsiņiem
Reiz Vācijas impērijas kanclers Otto fon Bismarks izaicināja uz dueli kādu zinātnieku. Tas bija pārliecināts, ka kanclers lieliski cīnās ar dažādiem ieročiem, un, tā kā viņam bija ieroča izvēles tiesības, pieprasīja dueli… ar cīsiņiem, argumentējot ar to, ka ļoti godā vācu nacionālo ēdienu. Dueļa noteikumi bija šādi: uz šķīvja tiktu pasniegti divi cīsiņi, vienā no kuriem būtu nāvējoša inde. Bismarkam cīsiņš būtu jāizvēlas un jāapēd pirmajam, bet atlikušo apēstu zinātnieks. Uzzinājis dueļa noteikumus, Bismarks atteicās no dueļa. „Varoņi pirms nāves nepieēdas”, - viņš paziņoja.
Dienā ar uguni nesameklēsi
Reiz slavenā franču rakstnieka Onore de Balzaka dzīvoklī ielauzās zaglis un sāka rakņāties pa rakstāmgalda atvilktnēm. Negaidot istabā atskanēja skaļi smiekli un zaglis ieraudzīja pašu rakstnieku, kas tieši tobrīd bija mājās. Neraugoties uz izbīli, ļaunprātis tomēr pavaicāja: „Kāpēc jūs smejaties?”. „Jūs tumsā cenšaties atrast to, ko es nevaru atrast pat dienā”, - aizrautīgi smējās de Balzaks.
Par darba lietderīgumu
Pie ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona mājās reiz ieradās kādas valsts sūtnis un atrada valsts galvu cērtam malku kamīnam. „Kāds labums prezidentam no šādas vienkāršo ļaužu nodarbes!?”, - neizpratnē vaicāja diplomāts. „Labums ir divkāršs, - atteica Vašingtons. – Pirmo reizi es sasildos šeit, bet otro – jau sēžot pie kamīna”.
Nauda nesmird
Viens no Senās Romas enerģiskākajiem valdniekiem Tits Flāvijs Vespasiāns aplika ar nodevām sabiedriskās tualetes. Tas lika sašust pat viņa dēlam Tīram. Tad imperators lika viņam paostīt monētas un pavaicāja: „Vai tās pēc kaut kā smird?”. Atbilde bija noliedzoša. „Nu, redzi, nauda nesmird”, - daudznozīmīgi sacīja Vespasiāns.
Brīnišķajam nav vajadzīgi pierādījumi
Reiz franču filozofam, dzejniekam un rakstniekam Voltēram vaicāja: „Kāda ir starpība starp labo un brīnišķo?”. „Liela, - tūlīt pat atbildēja Voltērs. – Labajam ir vajadzīgi pierādījumi, bet brīnišķajam - nē\".
Neraizējieties par mājokli
Jaunībā Voltērs par Orleānas hercogam veltītu sarkastisku epigrammu tika uz neilgu laiku ieslodzīts Bastīlijā. Pēc atbrīvošanas hercogs satikās ar filosofu un pauda savu nemainīgo labvēlību pret viņu. „Vienīgais, ko vēlos lūgt no jūsu gaišības, ir vairs neraizēties par manu mājokli”, - atbildēja Voltērs.
Atsūti vēl
Galileo Galilejs savus paša izgudrotos termometrus pildīja nevis ar dzīvsudrabu vai spirtu, bet gan ar vīnu. Vienu no savām ierīcēm viņš nolēma aizsūtīt savam draugam un Lielbritāniju. Taču pa ceļam sūtījumam pievienotā zīmīte, kurā bija izskaidrota Galileja izgudrojuma būtība, pazuda. Pēc kāda laikā Galilejs no sava drauga saņēma šādu vēstuli: „Vīns bija tiešām lielisks. Lūdzu, atsūtu vēl vienu šādu ierīci”.
Iela pārsaukšanai
Viens no slavenākajiem XX gadsimta otrās puses padomju dzejniekiem Rasuls Hamzatovs pasūdzējās kādam savam augstu stāvošam paziņam, ka nekādi nevar dabūt dzīvokli Maskavā. Paziņa personīgi devās pie Maskavas Padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja Promislova un sāka tam pārmest: kā tad tā – tādam slavenam cilvēkam dzīvokli nevarat piešķirt. Promislovs atmeta ar roku: „Ko tikai mēs viņam nepiedāvājām – visprestižākajos rajonos un dzīvokļus Čaikovska, Gorkija, Alekseja Tolstoja ielas mājās… Bet viņš visu laiku atsakās”. Paziņa piezvanīja Hamzatovam: „Ko tu mani maldini? Par tādiem piedāvājumiem var taču tikai sapņot!”. „Gorkija iela, Čaikovska iela… Bet tu padomāji, vai tad, kad es nomiršu, tās nosauks manā vārdā?!” - noburkšķēja dzejnieks.
Baņķieru godīgums
Parīzes augstākās sabiedrības salonā kāds baņķieris gari un plaši spriedelēja par godīgumu. Šo apnicīgo monologu bija spiests noklausīties arī franču aktieris Saša Girtri. Aktieris galu galā neizturēja un pārtrauca runātāju: „Jūs mani pārliecinājāt! Ja jūs nebūtu baņķieris, es uzticētu jums savu bagātību”.
Dzīvojiet ar baudu
Reiz sengrieķu filosofam Diogēnam apvaicājās par kādu cilvēku, vai tas esot bagāts. „Nezinu gan. Man ir zināms tikai, ka viņam ir daudz naudas”, - atbildēja filosofs. „Tātad, viņš ir bagāts”, - uzstāja vaicātājs. „Bagātība un liels daudzums naudas nav viens un tas pats, - dziļdomīgi atteica Diogēns, - Patiesi bagāts ir tikai tas, kas ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Taču tas, kas cenšas iegūt vairāk par to, kas viņam jau pieder, ir nabags, salīdzinot ar to, kam nav nekā, bet kurš ir apmierināts ar savu likteni”.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
