Ja varēs, tad palīdzēs
Ja varēs, tad palīdzēs
07.08.2009
Valdība beidzot ir izstrādājusi shēmu, pēc kuras tā gatavojas palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Tiesa, šī palīdzība netiks sniegta visiem, bet gan tikai tiem, kuri bija noformējuši kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei un kuru parādsaistību apjoms nepārsniedz 105000 latu.
Kaut gan arī tie, kuri atbilst šīm prasībām, uz palīdzību varētu cerēt tikai tad, kad valsts pratīs atrast naudu šim nolūkam. Tas ir, ne agrāk par 2010.gadu.
Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija – ar šādu informatīvo paziņojumu Finanšu ministrija augusta sākumā iepazīstināja Ministru kabinetu. Dokumentā norādīts, ka eksperti izpētījuši 4 variantus, kā būtu sniedzama palīdzība privātajiem aizņēmējiem. Trijos no šiem variantiem bija pat norādītas nepieciešamo līdzekļu aptuvenās summas. Cita starpā, ja valsts izlemtu garantēt visus paaugstināta riska kredītus, tad tās izdevumi svārstītos 67–336 miljonu latu robežās. Bet, ja valsts radītu neatkarīgu struktūru,, kas pārņemtu visu nekustamā īpašuma slikto portfeli, tad minētie izdevumi sastādītu no 89,7 līdz 314 miljoniem latu. Rezultātā izvēle tika izdarīta par labu vislētākajam variantam, pie kura izdevumi variētu 6,6 līdz 336 miljonu latu robežās.
Runa ir par banku veikto aizdevumu restrukturizāciju, kuru dzēšana, vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, tikusi pārtraukta vai notiek ar ievērojamo aizkavēšanos.Uz palīdzību varētu pretendēt tie kredīta saņēmēji, kuru aizņēmums mājokļa pirkumam vai remontam nepārsniedz 100000 latu un par šī kredīta nodrošinājumu kalpo ģimenes vienīgais mājoklis, bet personas citu kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.
Lūk, šādu personu hipotekāro kredītu restrukturizācijai no privātbanku puses valsts tad arī dotu savas garantijas. Bet, ja jau restrukturizētā kredīta maksātājs vēlāk atkal nevarēs pildīt savas saistības, tad viņa maksājumus sāks dzēst valsts. Vai nu līdz programmas beigām, vai tikmēr, kamēr neuzlabosies aizņēmēja finansiālais stāvoklis. Taču abos gadījumos nekas netiks dāvināts, jo līdzekļi, kurus valsts iztērēs garantētajām izmaksām, aizņēmējam būs tai jāatmaksā turpmāko 10 gadu laikā ar 1% likmi gadā.
Finanšu ministrija sava informatīvajā ziņojumā atklājusi arī dažus kredītu restrukturizācijas principus. Cita starpā, šī procesa gaitā 20% no aizdevuma tiks iesaldēti līdz programmas beigām. Tas ir, visi maksājumi, to skaitā arī kredītu procentu likmes, tiks aprēķināti no 80% reālās, parādniekam izsniegtās summas. Otrais faktors – pēc banku veiktās kredīta restrukturizācijas, aizņēmēja ikmēneša maksājums nedrīkstēs pārsniegt 40% no viņa ikmēneša ienākumiem.
Īpaši tiek atzīmēts, ka atsevišķos gadījumos uz palīdzību varēs pretendēt arī darbu zaudējušie kredīta saņēmēji, kuri, pēc pašu banku vērtējuma, tuvākajā laikā spēs atjaunot savu maksātspēju. Tad, uz jaunas peļņas meklējuma periodu, kreditoram būs tiesības iesaldēt 50% no visa aizdevuma.
Tagad pats galvenais ir sagaidīt privāto banku piekrišanu šādai notikumu attīstībai, turklāt arī atrast budžetā naudu programmas realizēšanai. Finanšu ministrs Einārs Repše jau ir atzinies, ka glābšanas riņķis tiks pasviests aizņēmējiem ne agrāk par nākamo gadu, jo pašlaik tam naudas nav.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1067
