Izsoļu neredzamā puse
Izsoļu neredzamā pusetijas gumijas fabrikas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kernožickis.
Romāns Golubevs, 20.10.2010
Latvijas tiesu izpildītāju rīkotajās nekustamā īpašuma izsolēs atgadās arī solītāju vienošanās. Kā nekļūdīties, izvēloties objektu, un kādā stāvoklī izsoļu uzvarētāji saņem savu īpašumu? Par to intervijā žurnālam „m²” un portālam varianti.lv, iepriekš pieprasot anonimitātes garantijas, pastāstīja kādas izsoles uzvarētāja, kas aizvadītajā vasarā savas tiesības uz izsolē nopirkto objektu nostiprināja Zemesgrāmatā.
Latvijas Zvērināto tiesas izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis ļoti noteikti iesaka mūsu lasītājiem neielaisties itin nekādās vienošanās ar citiem izsoles dalībniekiem, jo ir ļoti liels risks zaudēt savu naudu.
Reklāmas ietekmē
Kopš vērtētāju firmas ir sākušas lietot jauno sākumcenas aprēķināšanas metodiku, pirkt nekustamo īpašumu izsolē ir kļuvis ļoti izdevīgi. Šī ideja presē tiek tiražēta nu jau vairāk nekā gadu. Un tā ir iesakņojusies cilvēku prātos. Nepieciešamība nopirkt dzīvokli meitai un vēlēšanās atrast cenas ziņā optimālu objektu pamudināja mūsu stāsta varoni pagājušajā ziemā sākt pētīt izsoļu procedūru.
- Uzzināju, ka Latvijas tiesu izpildītāju tīmekļa mājaslapā var meklēt informāciju par izsoļu objektiem. Bija vajadzīgs vienistabas vai divistabu dzīvoklis – un sākām pētīt mūs interesējošos piedāvājumus. Galvenais kritērijs bija cena. Vairākas reizes uz izsolēm aizgāju vienkārši tāpat, lai paskatītos, kā tas notiek, – stāsta mūsu sarunas biedre.
– Pirmajā izsolē, uz kuru aizgājām jau kā dalībnieki, tika izsolīts divistabu dzīvoklis Ziepniekkalnā. Tā sākumcena bija 9 000 latu. Uz izsoli ieradās teju vai divdesmit cilvēku, un rezultāts bija tāds, ka lote tika pārdota par 11 500 latiem. Pati toreiz solīšana nepiedalījos. Pavēroju un aizgāju. Nākamajā dienā saņēmu atpakaļ ķīlas naudu.
Pēc tam bija citas izsoles. Stāstītāja atklāj, ka divas reizes viņu nepielaida pie solīšanas tādēļ, ka bija aizkavējies ķīlas naudas pārskaitījums.
- Man rēķins ir vienā bankā, tiesu izpildītājam – citā. Sākoties izsolei, nauda vēl nebija tiesu izpildītāju kontā, – stāsta mūsu stāsta varone.
Kaķis maisā
Potenciālajiem pircējiem reti kad izdodas pirms izsoles iekļūt izsolei izliktajos dzīvokļos, lai tos apskatītu. Parasti tajos vēl dzīvo hipotēkas parādnieki, kas nevēlas nevienu laist iekšā, vai arī dzīvokļi ir tukši, bet atslēga nav pieejama.
- Tomēr vispārēju priekšstatu par māju un daļēji arī par dzīvokli iegūt var. Mūsu gadījumā pēc tam, kad internetā bijām izvēlējušies objektu un apskatījuši tur ievietotās fotogrāfijas, mēs vienmēr devāmies uz attiecīgo adresi, lai paši savām acīm apskatītu māju, un, ja iespējams, ielūkotos pa logu, aprunātos ar kaimiņiem par to, vai kāds tur dzīvo, kādā stāvoklī, viņuprāt, ir dzīvoklis. Tas ir, mēģinājām novērtēt situāciju, – ar savu praktisko pieredzi dalās mūsu stāsta varone.
– Tāpat mēs rīkojāmies arī šopavasar, kad nolēmām piedalīties izsolē, kurā tika pārdots vienistabas dzīvoklis Rīgā, netālu no Pētersalas.
No pirmā soļa
Pats interesantākais notika pirms izsoles. Sagadījās tā, ka uz izsoli atnāca maz cilvēku – tikai seši. Kamēr potenciālie izsoles dalībnieki gaitenī gaidīja tiesu izpildītāja ierašanos, pie mūsu stāsta varones pienāca kāds jauns cilvēks un painteresējās, vai viņa nevēlas nopirkt dzīvokli jau ar pirmo izsoles soli? Pilnīgi saprotama bija atbilde uz šo jautājumu bija - „Jā!”. Notikumu tālākā norise šīs izsoles dalībnieces atstāstījumā bija šāda.
- Sarunāsim tā, – sacīja jaunais cilvēks. – Ja jūs atdosiet mums pirmā soļa summu, neviens no mums nepiedalīsies solīšanā. Kāda jums starpība, kurš saņems naudu – mēs vai banka? Ja atteiksieties, tad mēs arī piedalīsimies solīšanā un pacelsim cenu”.
Abi vienojās par 500 latiem. Tad jaunais cilvēks vērsās pie visiem klātesošajiem: - Vai ir vēl kāds, kas gribētu nopirkt par sākumcenu?.
Tādu vēlēšanos pauda vēl kāda meitene. Blēdīgais jaunais cilvēks paziņoja par nepieciešamību noturēt neoficiālu izsoli starp abām pretendentēm. - Vai esat gatava dot 600 latus? – viņš pavaicāja. Meitene kādam piezvanīja, tomēr cilvēks līnijas otrajā galā viņu atrunāja un ieteica nepiekrist provokācijai. Pretendentu neoficiālajā „izsolē” uzvarēja mūsu stāsta varone, bet nu jau gan par 600 latiem.
- Vai meitene nebija iesaistīta blēdībā? – pavaicāja „m²” un varianti.lv korespondents.
-Nē! – ir pārliecināta stāstītāja. – Viņa pēc izsoles no sirds apraudājās un nožēloja, ka nebija piekritusi.
Pati izsole noritēja gludi. Tika nosaukta pirmā cena, neviens nesolīja vairāk, un tiesu izpildītājs, trīs reizes noklaudzinājis āmuru, nosauca izsoles uzvarētāju. Pēc izsoles tas pats jaunais cilvēks gaitenī paziņoja, ka izsoles uzvarētāja ir viņiem parādā nu jau 900 latus, ka viņi esot rēķinājušies ar to, ka dzīvoklis aizies par augstāku cenu. Kas ir šie „viņi”, vīrietis neprecizēja, taču piedraudēja, ka tad, ja viņa noteikumi netiks pieņemti, izsoles rezultāts tiks apstrīdēts. Ko darīt? Ieslēgt atpakaļgaitu vairs nebija jēgas, un vajadzēja piekrist. Skaidras naudas mūsu sievietei līdzi nebija, un abi devās uz banku. Viņiem līdzi devās arī visi solīšanas dalībnieki, to vidū arī saraudājusies meitene – kurš gan atteiksies no naudas, kas pati krīt rokās?! Sieviete norēķinājās, un visi šķīrās.
Mēdz būt arī trakāk
Izsoles apstiprināšanu tiesā vajadzēja gaidīt gandrīz mēnesi. Un arī dzīvoklī mūsu stāsta varone vel ilgi nevarēja iekļūt, jo iepriekšējie īpašnieki bija palikuši parādā bankai un dažādām iestādēm vairāk nekā 60 000 eiro un pametuši dzīvokli jau pirms vairākiem gadiem. Lietā atkal iesaistījās tiesu izpildītājs. Saskaņā ar likumu viņam bija jānosūta iepriekšējiem īpašniekiem divas oficiālas vēstules ar prasību atbrīvot izsolē pārdoto īpašumu. Tas izrādījās maksas pakalpojums, kas izmaksāja vēl 150 latus.
Tā kā bija jāievēro visas juridiskās procedūras, nopirktajā mājoklī cilvēkiem izdevās iekļūt tikai vasaras vidū, kad nekustamais īpašums Zemesgrāmatā bija noformēts uz jauno īpašnieku vārda. Un arī tad pirmo reizi dzīvoklī viņi iekļuva tikai, piedaloties diviem policistiem, tiesu izpildītājam un atslēdzniekam, kas uzlauza durvis. Saskaņā ar likumu, šādi iekļūstot dzīvokli, tiesu izpildītajam ir jāsastāda dzīvoklī esošās mantas apraksts, kas arī ir maksas pakalpojums. Mūsu gadījumā dzīvoklis bija tukšs – bija noņemti pat sienas kontakti, bet vannas istabā bija ne tikai nomontēts jaucējkrāns, bet pat noņemtas sienas un grīdas flīzes!
Tomēr dzīvokļa kopējo stāvokli mūsu stāsta varone novērtēja kā normālu.
- Tas vēl nekas, – viņa moži sacīja. – Daudzi banku parādnieki, saprotot, ka zaudēs visu savu īpašumu, to bezmaz vai izdemolē, sabojājot visu, ko vien var sabojāt. Daudzajās sarunās ar citiem izsoļu dalībniekiem ir bijis jādzird stāsti par to, kā cilvēki, nopirkuši izsolē māju, samaksājuši visu summu, bet, kamēr darījums tika apstiprināts tiesā, bijušie saimnieki to vienkārši nodedzināja.
Tiesu izpildītājs sastādīja aktu, piefiksēja skaitītāju radījumus un tādējādi jaunie īpašnieki par komunālajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanu sāka maksāt no nulles. Vajadzēja izsaukt elektriķi, kas atjaunoja elektroinstalāciju, pēc tam ieradās „Latvenergo” pārstāvis, kas pievienoja elektrību un noplombēja skaitītāju, santehniķis sakārtoja virtuvi un sanitārtehnisko mezglu. Pēc tam pienāca kārta dzīvokļa remontam.
- Tagad meita dzīvo šajā dzīvoklī. Protams, laiks no izsoles līdz šim brīdim bija grūts un prasīja ne mazums nervu, – atzīst sieviete. – Vienīgais ieguvums bija cena, jo kopā ar visiem pārējiem izdevumiem vienistabas dzīvoklis mums izmaksāja vienpadsmit ar pusi tūkstošus eiro. Analoģiski objekti tirgū maksā astoņpadsmit līdz divdesmit tūkstošus eiro. Nevaru apgalvot, ka situācijai, kurā mēs nonācām tajā izsolē, ir masveida raksturs. Tomēr ir skaidrs, ka izsolēs mēdz uzrasties tādas saliedētas viltus solītāju grupas.
Tā labāk nedarīt
- Šī atgadījuma dalībniece ļoti riskēja, – tā šo stāstu komentē Latvijas Zvērināto tiesas izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļņickis. – Ja es redzētu vai uzzinātu, ka starp manis vadītās izsoles dalībniekiem ir vienošanās, es darījumu neapstiprinātu un apstrīdētu tā labticīgumu. Šādas izsoles rezultātus anulētu tiesu izpildītājs, vai arī tiesa tos nevarētu apstiprināt. Kā tad šī sieviete atgūtu savus 900 latus? Tos viņai neviens neatdotu! Ja darījums tiktu atcelts, viņa uz šo problēmu raudzītos pavisam citādāk. Es neiesaku nevienam piedalīties šādās shēmās.
Kā nepieļaut vienošanās iespēju? Mūsu valsts galvenais tiesu izpildītājs apgalvo, ka paši tiesu izpildītāji cenšas darīt visu iespējamo, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu. Tomēr viņi nespēj kontrolēt to, kas notiek ārpus izsoles telpām. Vienošanās iespēju var samazināt banku, kurās izsoļu objekti ir ieķīlāti, struktūrvienību vai citu prasītāju piedalīšanās. Tie ir ieinteresēti, lai objekts tiktu pārdots par maksimāli augstu cenu, un tādēļ nedrīkst (vismaz teorētiski) pieļaut izsoles dalībnieku vienošanos.
Iespraudums
Latvijas Zvērināto tiesas izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļņickis: - Kopš augusta vidus manāmi ir pieaugusi interese par tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm. Tas īpaši attiecas uz izsolēm, kurās tiek izsolīti dzīvokļi. Situācija ir tāda, ka dzīvokļi otrajās izsolēs, kad sākumcena tiek samazināta par 25%, aiziet pat par augstāku cenu nekā bija sākotnējā cena. Piemēram, pavasarī tika izsolīts kāds dzīvoklis par 10 000 latu, un tas nevienam nebija vajadzīgs. Šoreiz izsole sākās ar 7 500 latiem, un pircēji galu galā tā cenu paaugstināja līdz 11 000 latu. Gribu atzīmēt, ka izsolēs aizvien biežāk par uzvarētājiem kļūst privātpersonas, nevis banku struktūrvienības, kurās attiecīgais nekustamais īpašums ir ieķīlāts. Tas parasti notiek tad, ja solītā cena ir tuva tirgus cenai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1754
