Izsoles griežas tukšgaitā
Romāns Golubevs, 15.09.2008
Latvijā pieaug piespiedu pārdošanai izlikto nekustamo īpašumu skaits. Ja augusta sākumā Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes datu bāzē figurēja 281 izsoles sludinājums par dzīvokļu, zemes un atsevišķu ēku pārdošanu, tad 1. septembrī tādu bija jau 332.
Turklāt, kā sarunā ar „m2” atzina Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes vadītājs Ginters Hmeļevskis, rezultatīvas nekustamo īpašumu izsoles joprojām ir liels retums.
Kopējā izsoļu piedāvājumu statistika rudens pirmajā dienā bija šāda: 175 dzīvokļi, 84 zemes un meža gabali, 43 ēkas un 30 citi nekustamā īpašuma objekti. Ja salīdzinām ar iepriekšējā mēneša rādītājiem, tad redzam, ka izsolei izlikto objektu skaita palielinājumu ir nodrošinājuši dzīvokļi: +42%. Šķiet, tieši dzīvokļu īpašniekiem ir vislielākās problēmas ar hipotēkas saistību izpildi. Savukārt tirgus pārējo segmentu izsoļu statistika tik pat kā neatšķīrās no augusta statistikas.
Caurskatot informāciju par dzīvokļu piespiedu pārdošanu izsolēs, „m2” pievērsa uzmanību tam, ka ir pieaudzis to objektu skaits, kas ieķīlāti par labu ārpusbanku sektora kredītiestādēm. Runājot konkrētāk, sešos gadījumos piespiedu pārdošanai ir jānotiek par labu kompānijai „Sandlers”, pa četriem gadījumiem ir kompānijām „FinInvest” un „GE Money”. Var teikt, ka šīs kompānijas plūc to riskantās politikas augļus, jo pie tiem, kas sola ātrus kredītus, tiesa – uz visai drakoniskiem noteikumiem, griežas tie, kam bankas reiz jau ir atteikušas.
Ja runājam par klasiskajām finanšu struktūrām, tad septembra sākumā Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes datu bāzē figurēja 19 dzīvokļi, kas piederēja personām, kas aizņēmumu bija noformējušas Hansabankā. Pa 18 izsoļu pieteikumiem ir Rietumu Bankai un Parex bankai, 17 objekti ir bijuši ieķīlāti par labu SEB bankai.
„Vasarā pircēju aktivitāte izsolēs bija ļoti maza, - sarunā ar „m2” atzīmēja Ginters Hmeļevskis. – Ceram, ka rudenī situācija mainīsies uz labo pusi”. Tas tā varētu būt, jo pieaug to objektu skaits, kas izsolē tiek izlikti otro reizi (par 25% samazināta sākumcena) un trešo reizi (par 40% samazināta sākumcena). Kataloga „m2” žurnālists 1. septembrī saskaitīja attiecīgi 38 un 9 šādus objektus.
Lai izprastu cenas mehānismu, minēsim dažus piemērus. Tā 24. septembrī divistabu dzīvoklis Rīgā, Aglonas ielā 4 tiks izlikts izsolei par sākuma cenu 25 950 lati. Pārrēķinot kvadrātmetra cenā tie ir 514 lati. Cits interesants variants ir 1. oktobrī paredzētā izsole, kurā tiks izsolīts dzīvoklis Babītē, Rožu ielā. Tā kvadrātmetra cena ir 537 Ls/m2. Un tas ir jau trešais mēģinājums pārdot šo dzīvokli izsolē.
Jāsaka, ka stāvoklis ar objektiem, kas izsolei tiek izlikti trešo reizi, uzvedina uz skumjām pārdomām – pircēju interesi nerosina pat cenas, kas ir par 20-30% zemākas nekā tirgus cenas. To apstiprina arī valsts galvenais tiesu izpildītājs: „Lai gan precīzas statistikas mums nav, tomēr parasti prasītājs pēc trešās izsoles objektu atstāj sev”. Tas ir, nespējot realizēt nekustamo īpašumu pat ar 40% atlaidi, bankām nākas to ņemt savā bilancē. Tajā pat laikā jāatzīst, ka šāda rīcība tomēr pasargā tirgu no vēl lielākas sagrūšanas.
Jāsaka, ka ēkas potenciālos pircējus interesē vēl mazāk. Šā materiāla tapšanas izpētes brīdī no 43 tiesu izpildītāju datubāzē atrodamajām ēkām gandrīz puse – divdesmit – izsolītas tiek otro vai trešo reizi. Šajā sadaļā pieminēšanas vērta ir 114,3 kvadrātmetrus plaša māja ar 600 kvadrātmetriem zemes Ogrē. Tās izsolīšanas sākumcena ir 49 200 lati.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
