Izpārdošanas nebūs!
Kompānijas Ektornet nekustamo īpašumu portfeļa samazināšanās tempi ir vieni no vislielākajiem starp banku struktūrām, kas nodarbojas ar hipotēkas parādniekiem atsavināto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Kā atzīst Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, ir iespējams, ka viņa vadītais uzņēmums būs viens no pirmajiem šāda veida uzņēmumiem, kas aizies no tirgus.
Tomēr potenciālajiem pircējiem cerēt uz lielu izpārdošanu nevajadzētu. Darījumi tiks kārtoti tirgus cenu diapazonā.
– 2013.gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū kompānija Ektornet sasniedza rekordlielu īpašumu pārdošanas skaitu – vairāk nekā 1350 kadastra vienību. Cik sekmīgi noritēja tirdzniecība šā gada pirmajā pusgadā?
– Diemžēl Swedbank Group spēkā esošie finanšu informācijas publiskošanas noteikumi neļauj man pašlaik sniegt jums precīzu informāciju. To uzzināsit jau rudenī. Varu tikai pateikt, ka tie ir simtiem darījumu. Skaidrs, ka tirdzniecība norit lēnāk nekā pagājušajā gadā, tomēr tas nekādi nav saistīts ar tirgus pieprasījumu. Tas ir saistīts ar mūsu piedāvājumu: samazinās to objektu skaits, kuru platības ir pārdomātas. Pietiks, ja pateikšu, ka jūnijā Ektornet piedāvāja tikai 14 sērijveida dzīvokļus. Mūsu portfelis izsolēs praktiski nepapildinās.
– Tas nozīmē, ka ir iespēja, ka jūs būsit pirmā ar bankām saistītā struktūra, kas izpārdos visu portfeli un aizies no tirgus? Ja esmu nopratis pareizi, jums ir palicis mazāk par 1 000 objektiem, kaut gan pirms trim gadiem jūsu portfelī bija turpat 4 500 kadastra vienību?
– Swedbank Group nav noteikusi pašmērķi būt pirmajai, slēdzot struktūru, kas nodarbojas ar hipotēkas parādniekiem atsavināto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Kaut gan viss ir iespējams. Ektornet portfeļa samazināšanās tempi ir visaugstākie. Tālāk daudz kas būs atkarīgs no tā, cik pieprasīti tirgū būs mūsu portfelī palikušie nekustamie īpašumi. Piemēram, Rīgas sērijveida dzīvokļu, kā jau teicu, mums ir maz, bet galvaspilsētas tirgū starp pārdodamajiem īpašumiem dominē tieši sērijveida dzīvokļi. Tā ir likvīda un saprotama prece. Sērijveida dzīvokļi ir standarta produkts, kas tiek tirgots par 30 000–40 000 eiro, gada cenu kāpuma tendence 1–2% apmērā šajā segmentā saglabāsies arī turpmāk. Šis scenārijs ir viegli saredzams un izskatās saprātīgs, ņemot vērā Latvijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes.
– Lielāko daļu Ektornet tirdzniecības apjoma nodrošināja jaunie dzīvokļi?
– Ar tiem tirgū tagad viss ir labi. Tomēr šajā ziņā Ektornet piedāvājums ir mazs. Piemēram, mums tikpat kā nav trīs-istabu un četristabu dzīvokļu Rīgas jaunajos projektos, bet pieprasījums pēc tiem ir visai liels gan no vietējo pircēju, gan ārzemnieku puses. Jāpiezīmē, ka ārzemnieki veic ne vairāk par 10% no visu darījumu skaita, kas nodrošina apmēram tādu pašu daļu Ektornet Latvijas nodaļas apgrozījuma. Tajā pašā laikā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ārzemnieku 10% darījumu nodrošina turpat 25–30% apgrozījuma.
Mums darījumi notiek ar absolūti visiem mūsu portfelī esošajiem objektiem. Ja vēlamies pārdot, tad pārdodam. Noslēpums slēpjas pieejā: potenciālo pircēju pieprasītam nekustamajam īpašumam ir jānosaka tirgus cena.
Mēs strādājam ar tādu tirgu, kāds nu tas ir, un necenšamies virzīties kaut kur nezin kur un kādam kaut ko pierādīt.
– Jūsu kompānijas pamata apgrozījumu nodrošina Rīga?
– Reģionos tirdzniecība norit mazliet lēnāk. Un tomēr es neteiktu, ka mums ir drauds palikt ar reģionos esošu māju, dzīvokļu vai gruntsgabalu portfeli. Jā, 70% mūsu darījumu notiek Rīgā. Jāpiebilst, ka Rīgā ir tikpat liela daļa mūsu objektu. Reģionos un galvaspilsētā mēs pārdodam proporcionāli visai vienādu nekustamo īpašumu skaitu. Piemēram, Lielvārdē izlikām pārdošanai jaunu daudzdzīvokļu māju, un jau pirmajā mēnesī tur notika pieci darījumi. Pieprasījums reģionos ir. Svarīgi, lai cenu kategorija atbilstu vietējam ienākumu līmenim, lai cilvēki spētu to samaksāt. Tad viss notiek.
– Vai 20104.gadā Latvijā esat novērojuši kādas jaunas tendences?
– Mani iepriecina tas, ka lielu summu gadījumā ir parādījusies lielāka pircēju dažādība. Pirms diviem gadiem īpašumu par miljonu un vairāk eiro galvenokārt pirka pircēji no Krievijas. Tagad parādās arī vietējie cilvēki. Un tie nav pircēji, kas nāk ar Austrumu investora naudu. Tie ir vietējie, kam ir pašiem sava nauda. Latvijas uzņēmēju dienaskārtībā atgriežas nekustamo īpašumu iegāde. Daudzi mūsu valsts uzņēmumi pēdējos piecus septiņus gadus ir sekmīgi strādājuši dažādās ekonomikas nozarēs un centušies netērēt savu peļņu. Un tagad viņi daļu uzkrātās peļņas investē komerciālos nekustamajos īpašumos, un tas var ģenerēt caurskatāmu un saprotamu peļņu.
– Mūsu pēdējā tikšanās reizē jūs paudāt cerību, ka 2014.gadā Latvijā parādīsies investīciju pircēji no Ziemeļeiropas valstīm.
– Joprojām ceru (pasmaida – aut.). Runājot nopietni, man šķiet, ka tam ir kaitējuši Krievijas Ukrainas notikumi. Vairākas Rietumu kompānijas ir atcerējušās par politiskajiem riskiem un uz nenoteiktu laiku atlikušas ienākšanu mūsu tirgū. Ceru, ka ne uz ilgu laiku.
– Bet vai jums ir ko piedāvāt lielajiem investoriem?
– Gatavu Panorama Rezidence vai Krustkalni mēroga objektu, kurus pārdevām pagājušajā gadā un kuros vienuviet bija vairāk nekā simts dzīvokļu, Ektornet piedāvājumā nav. Tajā pašā laikā ir citi ne mazāk interesanti objekti. Piemēram, divus hektārus plašs gruntsgabals prestižā vietā – Rīgā, Rūpniecības ielā. Ir rekonstruējamas ēkas Antonijas ielā 13 un Tērbatas ielā 4. Attiecībā uz pēdējo ir saņemta atļauja mainīt tās statusu no biroja uz dzīvojamo ēku. Šobrīd mēs esam gatavi pārdot ēku Tērbatas ielā 4. Palūkosimies, kā uz to reaģēs tirgus. Ja netiks nosaukta mūs apmierinoša cena, izskatīsim iespēju pašiem sākt tās remontu un pārdot dzīvokļus. Īpaši jāuzsver, ka atšķirībā no mūsu Pillar (ABLV. bankas struktūra – aut.) kolēģiem mums ir cita motivācija. Viņi transformējas par pilnvērtīgu projektu attīstītāju kompāniju, savukārt Ektornet projektus pabeidz tikai tādēļ, lai panāktu objektu maksimālu likviditāti. Mūsu galvenais mērķis ir pārdošana.
Kā īpašus mūsu portfelī esošos investīciju objektus varu nosaukt namīpašumus Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 6, Krišjāņa Barona ielā 30, kā arī vienu no Latvijā lielākajiem objektiem Brīvības ielā 88, tā platība ir 12 000 m². Vēl var minēt astoņus hektārus lielu zemes gabalu Jūrmalā, Vaivaros. Visu laiku notiek sarunas. Reizēm tās mēdz būt ļoti ilgas. Tomēr pircējiem ir jāsaprot, ka mēs nedomājam izpārdot visu, teiksim, līdz Ziemassvētkiem. Ektornet ir ar pieredzi, tai ir skaidri definēti un saprotami spēles noteikumi. Mēs lieliski jūtam, kad sarunas tiek vilktas garumā vai tiek mēģināts izdarīt spiedienu uz cenu. Daži potenciālie pircēji mēģina šādus paņēmienus lietot. Mūs uzvarēt šādi nevar! Ja redzam godīgu, saprotamu un tirgum atbilstošu saprātīgu piedāvājumu – tādu, kas ņem vērā abu pušu intereses, pārdodam. Ja nē, – piedodiet! Izpārdošanas nebūs!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2593
