Igaunijas tirgus – perspektīvāks
Igaunijas tirgus – perspektīvāks
Romāns Golubevs
17.02.2010
Latvijas nekustamo īpašumu uzņēmums „Realia” ir nopircis no Igaunijas uzņēmuma „Pindi Kinnisvara” sešas tās filiāles. „Realia” vadītājs Guntis Jaunzems uzskata, ka situācija mūsu ziemeļu kaimiņa nekustamo īpašumu tirgū normalizēsies gadu vai pusotru gadu agrāk nekā Latvijā.
Kāpēc kaimiņiem klājas labāk?
Jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā jau pagūts pierast pie paziņojumiem par kārtējā Lietuvas vai Igaunijas uzņēmuma ienākšanu Latvijas tirgū. Turklāt šī invāzija bija vērojama praktiski visās ekonomikas nozarēs. Tādēļ jo negaidītāka bija Igaunijas presē izskanējusī informācija par to, ka šīs valsts nekustamo īpašumu tirgus lielākais spēlētājs – uzņēmums „Pindi Kinnisvara” – ir pārdevis savu meitas uzņēmumu „VT Kinnisvara” Latvijas uzņēmējam Guntim Jaunzemam, kas Latvijā ir pazīstams kā „Realia” vadītājs un tagad jau arī kā tās vienīgais akcionārs.
Igaunijas plašsaziņas līdzekļi atzīmē, ka, veicot darījumu, uzņēmums „Pindi Kinnisvara” ir atdevis aptuveni 5% sava biznesa. Pats darījums tika noslēgts rudenī, taču Igaunijas Komercreģistrā to oficiāli reģistrēja tikai 2010. gada sākumā.
„Uzņēmums „Realia” ir nopircis sešus mākleru birojus: pa vienam Latvijā un Lietuvā, un četrus Igaunijā,” paskaidro Guntis Jaunzems, taču darījuma finansiālo pusi neatklāj.
Pēc viņa vārdiem, lai gan oficiālais pircējs ir uzņēmums „Realia”, aiz tā stāv Krievijas un Vācijas investori. Viņus ir ieinteresējušas lētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meži tieši tajos Igaunijas reģionos, kuros atradās uzņēmuma „VT Kinnisvara” filiāles, tas ir, Rākverē, Paidē, Pērnavā un Kuresārē. Šo platību vienu daļu investori ir nodomājuši iznomāt, bet otru apstrādāt paši. Ja zemes cenas celsies, ir iespējams, ka tiks veikta šo platību spekulatīva pārdošana.
„Bet kāpēc jūsu ārzemju investori uzpērk zemi Igaunijā? Vai Latvijas zeme un meži ir sliktāki?” „m2” pavaicā uzņēmuma „Realia” vadītājam.
„Pirmkārt, ārzemju investori jau darbojas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, un viņiem šeit jau pieder zināms „portfelis”. Un, otrkārt, Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus mums visiem šobrīd šķiet perspektīvāks nekā Latvijas tirgus. Varbūt zemes segmentā mūsu kaimiņiem viss ir tikpat bezcerīgs kā pie mums, toties dzīvokļu tirgus pie viņiem ir manāmi aktivizējies un, tātad, pakāpeniski pieaugs arī interese par zemi.”
2004. – 2006. gadā daudzi Latvijas eksperti apgalvoja, ka Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus savā attīstībā apsteidz mūsējo par pusotru diviem gadiem. Guntis Jaunzems ir pārliecināts, ka šis atrāviens saglabāsies, lai kā mēs sevi mierinātu ar cerībām uz ko labāku.
„Viņiem gan banku kredīti ir pieejamāki nekā pie mums, lai arī bez zināmas „skrūvju pievilkšanas” tāpat neiztika, gan ekonomika viņiem ir spēcīgāka. Galu galā nevis mēs viņiem, bet gan viņi mums piešķīra 100 miljonus eiro lielu finansiālu palīdzību. Pēdējos mēnešos man daudz jābraukā un Igauniju, un, salīdzinot redzēto, kļūst skumji par Latviju,” atzīst uzņēmējs.
Skumjā īstenība
2010. gadu Guntis Jaunzems definē kā izdzīvošanas gadu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum un tā spēlētājiem. Būtisku cenu celšanos un pircēju aktivitātes uzplūdus viņš negaida. Pēdējos mēnešos vērojamo tipālo dzīvokļu cenu celšanos Guntis Jaunzems, līdzīgi kā viņa kolēģi, saista ar pārdošanā esošā dzīvokļu daudzuma samazināšanos. Potenciālo pircēju ir pietiekami daudz, bet labu objektu demonstrēšanai ir maz. To īpašnieki, jūtot paaugstinātu interesi, atsakās piekāpties.
„Tajā pašā laikā ir parādījies jauna tipa pircējs. Atnāk cilvēks ar 20 000 eiro kabatā un saka: „Lūk, nauda, palīdziet atrast divistabu dzīvokli.” Iespēja, ka tāds objekts atradīsies, ir visai maza.
Pircējs grib dabūt pārāk zemu cenu. Bet pārdevējs nepiekritīs. To mēs zinām no savas pieredzes. Mums ir māja Ģertrūdes ielā 103. Pēdējo mēnešu laikā pie mums ir vērsušies ne mazāk kā desmit klientu ar piedāvājumiem nopirkt dzīvokļus par 360-380 eiro kvadrātmetrā. Ģertrūdes iela 103, protams, nav nedz prestižais centrs, nedz arī Antonijas vai Elizabetes iela. Tomēr tā ir centra perifērija, un tajā tāda cena vienkārši nevar būt. Zemākā robeža, kad mēs slēgtu darījumus šajā mājā, ir 550-600 eiro kvadrātmetrā atkarībā no dzīvokļa. Tādēļ ar šādiem pircējiem -spekulantiem mēs arī neatrodam kompromisu. Visam ir savas saprātīgas robežas, turklāt mūsu finanšu stāvokli nevar nosaukt par katastrofālu," par saviem novērojumiem stāsta uzņēmuma „Realia" īpašnieks.
Interesanti ir tas, ka, neraugoties uz visai atturīgām cerībām uz 2010. gadu, pats uzņēmums „Realia" jau gatavojas likt pamatu tālākai nākotnei – attīstīt zīmolu. Šī raksta tapšanas laikā uzņēmums „Realia" ir pieņēmis darbā trīs jaunus brokerus un nolēmis iemēģināt roku lēto dzīvokļu īres starpniecības pakalpojumu jomā. Šis segments nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ir visdzīvākais.
„Mūs nevar ierindot pie Latvijas nekustamo īpašumu tirgus lielajiem spēlētājiem, un tādēļ ir grūti runāt par kādām globālām tendencēm. Tomēr esam jau saņēmuši vairākus pieteikumus no investoriem. Viens vēlas izveidot dzīvokļu kopumu, šos dzīvokļus viņš ir nodomājis sākumā izīrēt, kāds cits ir vērsies pie mums ar pieteikumu pirkt par līdz 20 miljoniem vērtu komerciālu objektu ar stabilu naudas plūsmu.
Tāpēc nevajag steigties apglabāt vietējo nekustamo īpašumu tirgu, lai arī situācijas normalizēšanās tajā vēl jāgaida,” smaidot nobeidz sarunu Guntis Jaunzems.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1470
