Harkovas perspektīvas
Romāns Golubevs 06.07
Neskatoties uz to, ka dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus Kijevā patlaban pārdzīvo stabilizācijas stadiju, lielākajos Ukrainas reģionālajos centros tomēr jūtams optimisms attiecībā uz šejienes objektu cenu celšanos. \"Harkovas nekustamo īpašumu aģentūras” īpašniece Svetlana Jakimova ir pārliecināta: 30-40% cenu pieaugums Harkovas dzīvokļiem turpināsies vēl divus, trīs gadus.
Ukrainā investori vislielāko interesi izrāda tieši par Kijevu. Tas arī nav nekāds brīnums: galvaspilsēta un kūrorti - tās tradicionāli ir vietas, kurās uzņēmēji līdzekļus iegulda vispirms, cerot nopelnīt uz nekustamo īpašumu sadārdzināšanās rēķina. Taču Ukrainā ir arī citi investīcijām ne mazāk pievilcīgi reģioni - pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz miljons cilvēku. Tādas šajā valstī, izņemot Kijevu, ir vēl četras: Harkova, Doņecka, Odesa un Dņepropetrovska. Lielākā no tām ir Harkova – tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,5 miljonu. „Tikai pagājušajā gadā vien mājokļu cenas mūsu pilsētā pieauga par vairāk kā 50%,” Katalogam „m2” pastāstīja Svetlana Jakimova, ar kuru mēs iepazināmies Rīgā, CIPS - starptautiskā līmeņa sertificēto nekustamā īpašuma speciālistu sertificēšanas semināra laikā. „Tomēr mājokļa vidējā cena Harkovā šobrīd ir divas reizes mazāka par Kijevas rādītājiem. Galvaspilsētā tā ir 2 460 dolāri par kvadrātmetru, Harkovā -1 140,” salīdzina S.Jakimova.
Tik nopietna un šķietami nepamatota atšķirība arī ļauj demonstrēt optimismu par Harkovas tirgus nākotni. Pēc mūsu sarunu biedres domām, cenu kāpums vismaz 30-40% gadā var saglabāties vēl divus līdz trīs gadus. Šādas cerības balstītas pieaugošā ārvalstu investoru aktivitātē Harkovā. Starp mūsu sarunu biedres klientiem ir gan krievi, gan austriešu investīciju fondi, gan Izraēlas privātie investori, gan vācu biznesmeņi un pat privātie investori no Tuvo Austrumu zemēm. Pēdējie, galvenokārt, ir vietējo augstskolu studenti, ar kuriem šī pilsēta ir bagāta.
Kopumā, Ukrainas nekustamo īpašumu tirgus un, tātad, arī Harkovas tirgus ir visai liberāls. Piemēram, tur joprojām nav nekustamā īpašuma pārdošanas nodoklis. Tas tiks ieviests tikai no 2008. gada 1. janvāra, un arī tad tas būs diezgan mazs. Atskaites gadā vienreizēja dzīvojamās mājas, dzīvokļa, istabas vai dārza mājiņas pārdošana netiks aplikta ar nodokli ar nosacījumu, ka konkrētā objekta kopējā platība nepārsniegs 100 kvadrātmetru. Pretējā gadījumā, būs jāmaksā nodoklis 1% apmērā no objekta vērtības. Taču, ja objekts, kas iepriekšējā saimnieka īpašumā ir bijis mazāk kā gadu, mainīs īpašnieku, tad nodokļa likme būs jau 5%. Starp citu, uz šo pašu skaitli pārdošanas darījumos vajadzētu orientēties arī visiem Latvijas iedzīvotajiem – tāds ir nerezidentu nodokļa apmērs.
Īpaši jāatzīmē, ka Ukrainā ārzemnieki ir tiesīgi iegādāties mājokļus (šīs tiesības tiek nostiprinātas objekta inventarizācijas lietā), taču zemi īpašumā var iegūt tikai tad, ja esat ēkas, kas uz tās atrodas, īpašnieks. Iegūt savā īpašumā lauksaimniecības zemes vai privatizēt tās ārzemju biznesmeņiem gan neizdosies. Ja tomēr vēlēsieties nopirkt kādu objektu, kuru pārdošanai izlikušas Ukrainas pilsētu pašvaldības, tad būs jāgriežas fiskālajās institūcijās, lai saņemtu savu nodokļu maksātāja numuru. Vispār, zinoši cilvēki neiesaka vest uz Ukrainu naudu „čemodānos,” bet gan pārskaitīt to civilizēti – caur banku. Tad būs vieglāk pierādīt kapitāla izcelsmes likumību un arī vieglāk izvest nopelnīto naudu no valsts.
Gribētāji, protams, darījuma realizēšanai var izmantot arī hipotekāro aizdevumu iespējas, kuras ārzemniekiem piedāvā Ukrainas bankas. Taču diez vai 15-18% procentu gada likme ieinteresēs Latvijas uzņēmējus.
Kādos Harkovas objektos Jūs ieteiktu ieguldīt līdzekļus Latvijas iedzīvotājiem? Ar šādu jautājumu mēs griezāmies pie „Harkovas nekustamo īpašumu aģentūras” vadītājas. Ar pirmo numuru viņas piedāvātajā sarakstā bija tikai vēl ceļamas ēkas pievilcīgās vietās - tuvu metropolitēna stacijām. Tirgū trāpās arī piedāvājumi par 650-850 dolāriem kvadrātmetrā (tiesa, bez apdares). Tajā pat laikā vidējā dzīvokļu cena sekundārajā tirgū ir 1140 dolāri kvadrātmetrā. Otrs ienesīgākais sektors ir biroju platības A klases kompleksos un loģistikas centri 10 kilometru rādiusā ap pilsētu. Biroju platību pirkšanas cena Harkovā ir par 40% augstāka, nekā dzīvojamām platībām. Savukārt, biroju noma jaunā kompleksā maksā aptuveni 20-25 dolārus kvadrātmetrā, noliktavu platības – sākot ar 7 dolāriem kvadrātmetrā. Ja runājam par visdārgākajiem komercplatību variantiem, tad Vecpilsētas tuvumā pārdošanas cena var sasniegt 3 000 dolārus kvadrātmetrā, bet tajā pat laikā galvenajā tirdzniecības ielā – Sumskas ielā – par veikaliem ar lielām vitrīnām prasa, sākot ar 5 000 dolāriem kvadrātmetrā.
Iespraudums
Komercplatību pirkšanas cenas
Tirdzniecības telpas – no 900 līdz 5 500 dolāriem kvadrātmetrā
Biroju telpas – no 600 līdz 3 800 dolāriem kvadrātmetrā
Rūpniecības un noliktavu telpas – no 180 līdz 550 dolāriem kvadrātmetrā.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
