Gruzija aicina ārzemju kapitālu
Gruzija aicina ārzemju kapitālu
Romāns Golubevs
Gruzija, mēģinot piesaistīt investīcijas no ārienes, piedāvā bezprecedenta atvieglojumus investoriem, kas ieguldīs līdzekļus valsts ekonomikā, tostarp nekustamajos īpašumos. Oktobra pirmajā pusē šīs Kaukāza republikas parlaments apstiprināja likumprojektu par brīvās tūrisma zonas izveidi Kobuleti.
Ārzemju uzņēmējiem, kas piekritīs investēt līdzekļus šīs pilsētas piekrastes viesnīcu būvniecībā, tiek piedāvāti gruntsgabali bez maksas un nodokļu atvieglojumi uz piecpadsmit gadiem.
Miljardieris Donalds Tramps „silda ekonomiku”
Pēdējos divus gadus Gruzija nevar palielīties, ka Latvijas uzņēmēji pievērstu tai īpašu uzmanību. Mūsu uzņēmēji paši lielākoties cenšas tikai izdzīvot. Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam, kad Latvijas iedzīvotāji bija aizrāvušies ar ārzemju investīciju projektiem, Gruzija bija viens no septiņiem populārākajiem investīciju virzieniem. Taču pasaules finanšu un ekonomikas krīzes un 2008. gada Gruzijas Krievijas militārā konflikta dēļ interese krasi samazinājās. „Pamatīgi iekritām,” tā šo situāciju raksturo žurnāla „m²” un portāla „Varianti.lv” aptaujātie Latvijas un Igaunijas uzņēmēji, kas nekustamo īpašumu cenu pīķa periodā bija investējuši līdzekļus Gruzijas nekustamajos īpašumos.
Pēc zaudētā kara, kurā Gruzija zaudēja Abhāziju un Dienvidosetiju, ir pagājuši divi gadi, un Gruzija atkal tiek minēta saistībā ar jautājumu par investīcijām. Rudens sākumā vislielāko un patiesi globālu reklāmu Gruzijai nodrošināja viens no pasaulē vispazīstamākajiem nekustamo īpašumu investoriem – amerikāņu miljardieris Donalds Tramps. 22. septembrī viņš un Gruzijas kompānija „Silk Road Group” parakstīja nodomu protokolu par Sakanela ielas un Rožu laukuma rekonstrukciju un augstceltnes būvniecību.
Debesskrāpja būvniecības projekta sagatavošana jau rit pilnā sparā. Būvniecības darbus uzsāks 2011. gada pavasarī. Trampa pārstāvji apgalvo, ka debesskrāpis „Sakanela”, kas gruzīnu valodā nozīmē „Šūpoles”, pēc saviem kvalitātes un vizuālajiem risinājumiem būs identisks miljardiera Ņujorkas pieczvaigžņu viesnīcai. Debesskrāpī būs dzīvojamie apartamenti. Augstceltnē būs medicīnas centrs, baseins, pasaules klases restorāns... Spriežot pēc paziņotajām cenām, nopirkt dzīvokli Gruzijas pirmajā debesskrāpī varēs tikai šīs valsts visbagātākie iedzīvotāji, jo plānots, ka lētāk par miljonu ASV dolāru nekas šeit pārdots netiks. Dārgākos dzīvokļus piedāvās par 20 miljoniem ASV dolāru. Visai iespaidīga summa, ja ņem vērā, ka vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju nesasniedz pat piecus tūkstošus (!) dolāru gadā. „Gruzijā, līdzīgi kā jebkurā citā demokrātiskā valstī, ir cilvēki, kas saprot, ka statuss ir svarīgs,” šādu atbildi uz žurnālistu jautājumiem par cenu un iedzīvotāju labklājības nesamērojamību sniedza „Tramp Organization” viceprezidents Maiks Koens. Jāsaka, ka Gruzijas projekts Donaldam Trampam ir pirmais mēģinājums bijušās PSRS teritorijā.
Lai tikai investētu
Saskaņā ar Pasaules Bankas apskatā „Doing Business 2010” sniegto informāciju, Gruzija pēc biznesa iespējām ieņem augsto 11. vietu. Valdība veic pasākumus, lai uzlabotu investīciju vidi. Viens no tiem ir oktobra sākumā ir brīvās tūrisma zonas izveide Kobuleti pilsētā. Saskaņā ar valdības lēmumu, šajā Adžārijas kūrortā Melnās jūras piekrastē ir iedalīti trīs gruntsgabali, kuru kopplatība ir 11,3 hektāru, kuros atļauts uzbūvēt 27 viesnīcas.
„Investoriem, kas piedalīsies šajā projektā un investēs vairāk nekā miljonu ASV dolāru, tiks radīti ļoti izdevīgi apstākļi. Pirmkārt, 2 000 kvadrātmetri zemes viņiem tiks atdoti par simbolisku cenu – par vienu dolāru (aptuveni 0,5 lati). Komunikācijas šiem gruntsgabaliem pievadīs uz valsts rēķina. Otrkārt, pēc viesnīcu uzbūvēšanas investori 15 gadus būs atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa un peļņas nodokļa,” žurnāla „m²” un portāla „Varianti.lv” korespondentam paskaidroja Gruzijas auditoru kompānijas „Tbiladiti” vadītāja Zakarija Nišnianidze. Uz šādiem ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem varēs cerēt tikai tie investori, kas lēmumu pieņems operatīvi. Gruzijas valdība pirmās viesnīcas Kobuleti vēlas ieraudzīt jau 2011. gada 11. augustā. Pieteikumi līdzdalībai projektā ir jāiesniedz līdz 2010. gada 30. oktobrim. Tomēr Gruzijas valdībai tuvu stāvoši ziņu avoti neizslēdz iespēju, ka termiņu varētu nedaudz pagarināt.
Tūrisma nozari Gruzijas valdība uzskata par vienu no valsts ekonomikas lokomotīvēm, kas varētu valsti „izvest no krīzes”. 2010. gada pirmajos astoņos mēnešos Gruziju apmeklēja 783 000 tūristu, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Valdības stratēģijā plānots, ka ārzemju tūristu plūsmu vēl vairāk palielinās Kaukāza reģionā lielākās lidostas būvniecība Poti pilsētā. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili apgalvo, ka lidosta pirmos pasažierus uzņems 2013. gada sākumā.
Ja vērtē investīcijas Gruzijas ekonomika kopumā, tajās dominē ASV, arābu valstu, Izraēlas, Eiropas Savienības un Ķīnas kapitāls. Pieminēšanas vērta ir brīvās industriālās zonas atklāšana Kutaisi. Šajā pilsētā strādājošie uzņēmumi ir atbrīvoti no peļņas nodokļa un darbinieku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (darbiniekiem ienākumi jādeklarē pašiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju). Savukārt brīvajā industriālajā zonā ievestās preces netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli.
„Nevaru teikt, ka mūsu attīstība noritētu septiņjūdžu soļiem, taču fakts paliek fakts: valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums 2010. gadā ir pārsniedzis visas cerības. Atsevišķi politiķi jau nāk klajā ar paziņojumiem, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, jo saskaņā ar oficiālās statistikas datiem IKP pieaugums 2010. gada pirmajā pusgadā bija 6,5%. Plānojam, ka gaidāmais kāpums, noslēdzot gadu, būs 5,5%,” savu stāstu turpina Zakarija Nišnianidze. „Atdzīvošanās ir jūtama daudzos sektoros, tostarp arī nekustamo īpašumu sektorā. Pagaidām, protams, dominē valsts pasūtījumi. Tiek īstenota liela Abhāzijas un Dienvidosetijas bēgļu izmitināšanas programma. Lielu uzmanību pievērš kvalitatīvu ceļu būvniecībai, jo laba infrastruktūra ir sekmīgas ekonomikas attīstības pamats. Šo to būvēt sāk arī privātpersonas. Nesen Tbilisi pirmo reizi pēdējo gadu laikā atklāja jaunu tirdzniecības kompleksu „AXIS Shopping”, tā platība ir 5 000 kvadrātmetru. Prese raksta, ka uzņēmums „Arhi Gruppa” ir nodomājis sākt būvēt nelielu elites klases pilsētiņu netālu Tbilisi. Šo projektu finansēs Izraēlas kapitāls. Projekta pieteiktais investīciju apmērs ir gandrīz puse miljarda ASV dolāru. Ir dzirdamas runas par to, ka izraēlieši domā pirkt lielus Gruzijas būvniecības uzņēmumus. Ārzemju uzņēmēji diez vai to darītu, ja nesaskatītu Gruzijā perspektīvas.”
Cena ir nozīmīgs faktors
Kad šo rindu autors 2008. gada septembrī apmeklēja Tbilisi, lielāka daļa vietējo attīstītāju un nekustamo īpašumu pārdevēju izteica cerību, ka karš cenas pārāk stipri neietekmēs. Viņu cerības nav piepildījušās. Tomēr cenu kritums Tbilisi nebija tik dramatisks kā, piemēram, Rīgā, kur cena nokrita pat par 70%. Ja pirms diviem gadiem dzīvokļu cenas padomju perioda mājās bija 600–1000 ASV/m² (pīķa punkts bija 820 ASV/m²), tad tagad cenas ir pieticīgākas – 450–600 ASV/m². Tas atbilst 2006. gada cenām. Būtiski – ka tās pamazām kāpj.
Jaunie privātie projekti Tbilisi mikrorajonos, kurus pirms kara piedāvāja par 1 305 ASV/m² (ar balto apdari), tagad ir pieejami par 600–800 ASV/m². „Tbilisi prestižākajos rajonos, tādos kā Vake vai Saburtalo, tagad ir liels skaits piedāvājumu par 1 200 – 1 300 ASV/m². Pirms diviem gadiem tur mēģināja tirgot par 2 000 – 2 500 USD/m². No katastrofālas nekustamo īpašumu cenu lejupslīdes lielā mērā paglāba tas apstāklis, ka šodien gandrīz vai visa valsts tiecas pārcelties uz dzīvi Tbilisi. Ja neņem vērā tūrisma reģionus, par citiem valsts reģioniem interese ir maza,” atzina auditoru kompānijas „Tbiladiti” vadītājs.
Stāvokli Gruzijas nekustamo īpašumu tirgū kopumā mūsu sarunas biedrs novērtēja kā stabilu un perspektīvu: „Mums kā valstij ir vajadzīga stabilitāte. Cilvēkiem ir jānotic, ka rīt viņi dzīvos labāk nekā šodien. Un šī iekšējā stabilitāte jau ir jūtama. Cilvēki ir noskaņojušies uz smagu darbu valsts labā, lai jauna kara iespēja izzustu pilnīgi.”
Mūsu telefona sarunas beigās šo rindu autors nevarēja nepavaicāt, cik asa Gruzijai ir situācija ar pašpasludināto Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. „Tā ir mūsu sāpe. Taču vairs nekādu asiņu. Mēs ticam, ka, ja mēs Gruzijā dzīvosim labāk, tad ar laiku tie paši abhāzi vēlēsies atgriezties. Gruzīni un abhāzi pēc būtības ir brāļu tautas,” Gruzijas sabiedrības jauno izpratni par Abhāzijas problēmu raksturoja Zakarija Nišnianidze.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1766
