Gordons Brauns pareģo vērienīgu eirovalūtas krīzi
Patiesības brīdis Eiropas valūtai pienāks nākamā gada sākumā. Šādu viedokli, kā ziņo BBC, ir paudis Lielbritānijas ekspremjers Gordons Brauns, kas desmit gadu ieņēma šīs valsts finanšu ministra portfeli.
„Manuprāt, 2011. gada pirmajos mēnešos eiro zonā sāksies vērienīga krīze”, – viņš paziņoja intervijā BBC biznesa nodaļas redaktoram Robertam Pestonam. Eiro problēmas pēc Brauna domām ir ievērojami lielākas, nekā to valstu parādi, kurās tiek izmantota vienotā valūta. Bez tam, brīdina ekspremjers, Eiropai ir jāatbrīvo sava valūta no pārmērīgas strukturālas stingrības, bet Eiropas bankas – no to uzkrātajiem gigantiskajiem parādiem. Eiropas un tostarp arī Lielbritānijas bankām ir milzīgs skaits zaudējumus nesošu aktīvu savukārt kapitāla izdevumu segšanai nepietiek un tas, piebilda Brauns, rada Eiropas banku vispārējas krīzes draudus.
Šie brīdinājumi skan unisonā ar Īrijas opozīcijas paziņojumiem, kas žēlojas par to, ka Brisele, baidoties no Paneiropas krīzes, ir ievilkusi viņu valsti dārgā Īrijas banku glābšanas kampaņā.
Vai dzīves līmeņa pazemināšana?
Gordons Brauns atzīmēja arī, ka strukturālā reforma, kas nepieciešama eiro, lai kļūtu par patiesu Eiropas vienoto valūtu, ne tikai netiek veikta, bet nav nemaz pat saskaņota. Brauna paziņojumi ir ļoti interesanti. Daļēji tādēļ, ka viņš uztur sakarus ar citu Eiropas valstu līderiem, un daļēji arī tādēļ, ka saka to, ko Lielbritānijas valdības pārstāvji domā, bet neuzdrošinās skaļi pateikt.
Daudzi ekonomisti jau eiro parādīšanās laikā brīdināja, ka valstīm ar mazāk attīstītu ekonomiku nāksies veidot daudz elastīgāku darba tirgu, lai samazinātu izdevumus darba algai un uzturētu konkurētspēju, jo, iestājoties eirozonā, tās sev atņem iespēju turpmāk devalvēt savas nacionālās valūtas.
Un tagad, uzskata Lielbritānijas ekspremjers, Eiropas politiķi ir saskārušies ar to, ka finanšu tirgi var „noēst” viņu valstis citu pēc citas. Lai tas nenotiktu, Brauns aicina pārtvert iniciatīvu no tirgiem, sagatavot visaptverošu vienotās valūtas zonas finanšu un ekonomikas problēmu risināšanas programmu. Nespēja vienlaikus risināt šīs problēmas, viņaprāt, novedīs pie tā, ka Eiropā iestāsies zemas izaugsmes, liela bezdarba un dzīves līmeņa pazemināšanās periods, no kur bija iespējams izvairīties.
Ekonomikas ortodoksi
Intervijā Gordons Brauns apsprieda ne tikai Eiropas, bet arī globālas ekonomikas un finanšu problēmas. Viņš paziņoja, ka viņa nopelns ir arī tas, ka ir izdevies izvairīties no atkārtotas depresijas – pateicoties stingriem un operatīviem pasākumiem, kas tika veikti krīzes augstākā punkta periodā 2008.–2009. gadā. Pasaules līderi nav atzinuši tā nepieciešamību, ko viņš sauc par otro un trešo reakcijas fāzi, konkrētāk, starptautiskās finansu sistēmas atjaunošanu un globālās izaugsmes stratēģijas saskaņošanu.
Globālā finanšu sistēma, kuru regulē nacionālās varas institūcijas, nekad nav bijusi darbspējīga”, – uzsvēra Brauns un aicināja pieņemt globālo konstitūciju banku sektoram, kas nedotu bankām iespēju apiet noteikumus, pārceļot uzņēmējdarbību uz valstīm ar ne tik stingru sistēmu vai, izmantojot ēnu bankas, tas ir, uzņēmumus, kas darbojas kā bankas, bet nenokļūst regulējošo institūciju jurisdikcijā. Bez tam, Brauns vērsās pret mūsdienu ekonomikas ortodoksiem, ar kuriem, cik var saprast, bija domātas Vācijas un Lielbritānijas valdības, kā arī ASV republikāņi. „Vienkārši samazināt deficītu un cerēt uz investīciju atgriešanos tas nozīmē atkal izmantot pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu metodes, kas tikai veicināja Lielo Depresiju”, – uzskata Gordons Brauns.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1812
