«Gaismas pils» kļūst lētāka
«Gaismas pils» kļūst lētāka
«Apollo», [email protected]
28.07.2009
Atsaucoties uz Kultūras ministrijas (KM) aicinājumu un izprotot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) speciālisti sadarbībā ar KM izstrādājuši vairākus finansējuma variantus, kas piedāvā LNB celtniecības izmaksas samazināt par 25%.
NBA speciālisti ir aprēķinājuši, ka mazākais iespējamais budžets, kas ļautu pabeigt projektu laikā un mākslīgi to nesadārdzinātu - ir 30 miljoni latu.
«Mākslīgi kavējot būvniecības gaitu, rodas virkne papildus izdevumi, kurus pie pašreizējā finansējuma grafika būtu iespējams nepieļaut. Būvlaukuma apsardzi, atsevišķas tehnikas nomu, strādnieku vagoniņu uzturēšanu u.c. darbus nepieciešams turpināt neatkarīgi no būvdarbu ātruma. Ikviens profesionāls būvnieks saprot – jo ilgāk tiek veikti būvdarbi, jo dārgāk tie izmaksā. Ja valsts vēlas nepārdomāti samazināt būvdarbu finansējuma apmēru, to var dēvēt arī par valsts līdzekļu izšķērdēšanu», atzīst NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Pašreizējā brīdī LNB projektu apturēt nevar, jo tas radīs valstij zaudējumus, maksājot par dīkstāvēm, kā arī kompensācijās projekta apakšuzņēmējiem un materiālu piegādātājiem, kuri ir uzsākuši LNB ēkai nepieciešamo materiālu ražošanu. Ja pēc kāda laika būvdarbus uzticētu citam uzņēmumam, nebūtu neviena kompānija, kas sniegtu būvniecības garantijas.
M.Saukāns uzskata, ka valstij šis ir pats izdevīgākais laiks būvdarbu veikšanai, jo būvniecības izmaksas Latvijā kļuvušas ievērojami lētākas. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp NBA un valsts aģentūru «Jaunie «Trīs brāļi»» noteikts, ka cenu indeksācija tiek veikta reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izmaksu izmaiņām trīs pamatkategorijās – darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksas. CSP dati rāda, ka būvdarbu izmaksas samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas, līdz ar to attiecīgi samazinās arī būvdarbu izmaksas. «LNB ēkas projekts ir labs paraugs, kā valsts ekonomiskās krīzes apstākļos var attīstīt publisko infrastruktūru un sildīt ekonomiku. Pavisam projektā tiek nodarbināti apmēram 2000 cilvēki un valstij nodokļos kopumā plānots samaksāt vairāk kā 30 miljonus latu», atzīst M.Saukāns.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/174380
