Gaismas pils ir dārgāka par savām māsām
Romāns Golubevs, 20.10.2008
Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības kvadrātmetra izmaksas ir 4,4 reizes lielākas, nekā Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas izmaksas, un 7,8 reizes pārsniedz septembrī atklātās Ķīnas Nacionālās bibliotēkas izmaksas. Kā pārliecinājās „m2”, viesojoties Minskā, par 150 miljoniem ASV dolāru var uzcelt Nacionālo bibliotēku, par kuru nebūs jākaunas.
Pēc padomju principa
Padomju laikos bija tāds joks-paruna: „Visapkārt viss ir kolhoza, visapkārt viss ir mans”. Liekas, ka tieši pēc tās ir vadījušies Latvijas tautas priekšstāvji sarežģītos ekonomiskajos apstākļos, pieņemdami lēmumu attiecībā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību par 114,6 miljoniem latu (ar PVN – 135 miljoni latu). Un kāpēc gan pārdzīvot par naudu, kas it kā nav pat tava paša nauda?! Tikai reto no tautas kalpiem satrauca celtniecības izmaksas. Un kāpēc gan lai satrauktos, ja ir juridiski pat ļoti dzīvotspējīga atruna – ģenerāluzņēmējs tika noteikts divu pretendentu konkursā un uzvarēja, tā teikt, tas, kas piedāvāja mazāko cenu. Un tā bija nacionālā celtniecības kompāniju apvienība, kurā ietilpst kompānijas RBSSKALS, Skonto būve un Re & Re.
Tiesa, bija arī trešais pretendents – igauņu koncerns „Merko Ehitus”, kas oficiāli piedāvāja uzcelt Gaismas pili par 87,6 miljoniem latu, taču to konkursam pat nepielaida, aizbildinoties, ka šai kompānijai Igaunijā esot slikta reputācija – vairāku šīs kompānijas vadītāju vārdi esot figurējuši korupcijas skandālā. Apšaubīt šo argumentu liek arī tas, ka sarunā ar premjeru Ivaru Godmani koncernu aizstāvēja viņa igauņu kolēģis Andruss Ansips. Tomēr mēs nedomājam nodarboties ar „Merko Ehitus” vārda spodrināšanu vai nomelnošanu. Daudz interesantāk ir tas, ka vairāki Latvijas eksperti, vērtējot igauņu celtnieku piedāvājumu, paziņoja, ka par šādu naudu – 87,6 miljoniem latu, Latvijas projektu īstenot nav iespējams. Un tas jau, kā saka, nāk no nelabā.
Sajūtiet starpību
Latvija ir vispār unikāla valsts. Dānija ar Vāciju pamanās parakstīt vienošanos par 20 kilometrus gara tilta celtniecību starp Lollanas un Fermana salām par „nieka” 4,2 miljardiem eiro. Tās laikam nezina, ka par 803 metru garu pārceltuvi (runa protams ir par Dienvidu tilta projektu) un pievedceļiem var iztērēt vairāk nekā pusi miljarda eiro. Nabagam (bet uz Vācijas un Dānijas fona mēs tādi tomēr esam) ir sava uts. Un pie mums šāda pieeja, spriežot pēc visa, valda visās sfērās. Latvijas ekonomists Kristaps Bergmanis šovasar jau norādīja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības pašizmaksa divas reizes pārsniedz analoģisku objektu celtniecības izdevumus ASV.
Taču, kā izrādās, tā ir ļoti pieticīga starpība. Septembra sākuma Pekinā svinīgi tika atklāta jaunās Ķīnas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tā ir kļuvusi par trešo lielāko (pēc Francijas un ASV) bibliotēku pasaulē – tās platība ir 250 000 kvadrātmetru. Ķīnas nacionālā bibliotēka var vienlaicīgi uzņemt aptuveni 8 000 lasītājus.
Saskaņā ar ziņu aģentūras „Siņhua” ziņām mazāk nekā četrus gadus ilgusī Ķīnas Gaismas pils celtniecība izmaksāja 1,22 miljardus juaņu jeb nepilnus 180 miljonus dolāru. Pārrēķinot uz objekta kopējo platību, tie ir 720 ASV dolāri kvadrātmetrā. Ja šo summu pārrēķina Latvijas nacionālajā valūtā pēc pašreizējā Latvijas bankas noteiktā kursa, tad iznāk tikai mazliet vairāk par 361 latu kvadrātmetrā.
Un tagad, kā saka, sajūtiet starpību: Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieteiktā kopējā platība (norādīta bibliotēkas mājas lapā) ir 40 705 kvadrātmetri. Tādejādi, šī brīnišķā celtne nodokļu maksātājiem izmaksās 2 815 latus kvadrātmetrā (bez PVN), jeb 3 316 latus kvadrātmetrā – ar nodokļiem. Savelkot visu kopā, iznāk, ka savas Nacionālās bibliotēkas kvadrātmetrs Ķīnai ir izmaksājis vismaz 7,8 (!) reizes lētāk. Pat ja ņem vērā ķīniešu lēto darbaspēku, starpība vairāk nekā ievērojama.
Baltkrievu dimants
Tomēr Ķīna atrodas otrā pasaules malā. Baltkrievija ir tuvāk. Tieši šajā valstī 2006. gadā tika nodota ekspluatācijā Austrumeiropā pašlaik visjaunākā Nacionālā bibliotēka. „m2” devās uz Minsku, lai tuvāk iepazītos ar šo celtni.
Domāju, būs taisnīgi atzīt, ka pēc savas arhitektūras izteiksmīguma un sarežģītības Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas (BNB) konstrukcija neatpaliek no Latvijas Gaismas pils. Bibliotēkas pamatu veido 15 metrus bieza betona plātne. Kompleksa galvenais elements ir augsts daudzskaldnis lodes veidā. Baltkrievijā to sauc ne citādi kā par zināšanu dimantu. Pateicoties bibliotēkas fasādes stikla noformējumam, šāds salīdzinājums neliekas pārspīlēts.
BNB ar saviem 24 stāviem un kopējo augstumu 73,6 metri pašreiz ir Minskas augstākā celtne. Kompleksu var sadalīt divās daļās: „dimants” un stilobats. Ēkas zemākie stāvi nolaižas terases veidā. Tajos atrodas bibliotēkas visiem pieejamā daļa. Baltkrievu projekta unikālums ir apstāklī, ka grāmatu krātuve atrodas ēkas augšdaļā un nevis, kā pierasts – pazemē (arī mūsu Gaismas pilī grāmatu krātuve atrodas ēkas augšējā daļā). Ņemot vērā, ka BNB projekts tika veidots 1989. gadā, tas bija tiem laikiem revolucionārs risinājums. Tiesa, savu dienu bibliotēkas projektam nācās gaidīt ilgus 13 gadus: celtniecība sākās tikai 2002. gadā un ilga 3,5 gadus.
Bibliotēkā apmeklētāji iekļūst caur centrālo vestibilu, kas veidots atrija formā. Lai kļūtu par lasītāju, pietiek vienreiz samaksāt 6 000 Baltkrievijas rubļus (1,4 latus) par viedkarti. Par BNB nozīmīgumu un pievilcīgumu runā arī tas, ka katru dienu visiem interesentiem tiek rīkotas maksas ekskursijas un, kā pārliecinājās „m2”, šis pakalpojums ir populārs.
Taču pāriesim pie kompleksa raksturlielumiem. Tās kopējā platība ir 113 669 kvadrātmetri, no kuriem gandrīz 55 000 kvadrātmetrus atdoti grāmatu krātuvei, kas aizņem 16 stāvus. Šodien bibliotēkā ir 8,6 miljoni glabāšanas vienību (grāmatas, kartes, rokraksti utt.) vairāk nekā 50 valodās, taču plānotais glabāšanas vienību skaits ir 14 miljoni. Glabātava apmeklētājiem nav pieejama. Grāmatas var pasūtīt no bibliotēkas elektroniskā kataloga, izmantojot jebkuru no 450 datoriem. Pasūtījuma izpilde aizņem 20-25 minūtes. Gaidīšanas laiku var īsināt, apskatot ekspozīcijas bibliotēkā esošajās četrās mākslas galerijās, vai pasēdēt atpūtas zonās, ko grezno dažādu augu stādījumi un Itālijas marmora strūklakas.
Ļoti interesanta ir grāmatu piegādes sistēma. Ja pieprasītā eksemplāra formāts nav lielāks par A4, to nosūta uz izsniegšanas katedru, izmantojot unikālu vācu viensliedes sistēmu. Kā paskaidroja ekskursijas vadītājs, ēkā ir vairāk nekā 1000 kilometru viensliedes ceļu. Baltkrievi postpadomju telpā bija pirmie, kas ieviesa šo sistēmu. Lielgabarīta pasūtījumus lasītājiem piegādā ar kravas liftiem.
Stilobatā – kompleksa apakšējā daļā atrodas 20 lasītavas. Tajās kopā ir 2 060 vietas, bet vislielākajā no tām - 411 vietas. Visās zālēs ir automātiskās gaisa attīrīšanas sistēmas un apsildāmās grīdas, ko apsilda ziemas periodā. Reģistrējot lasītājus, vērā tiek ņemta viņu izglītība, saskaņā ar kuru tie tiek piereģistrēti tai vai citai zālei. Tā doktoru zālē ir reģistrēti 400 zinātņu doktori un vairāk nekā 2 000 zinātņu doktoru kandidātu. Visiem bibliotēkas apmeklētājiem ir tiesības vienu stundu bez maksas izmantot piekļuvi globālajam tīmeklim.
Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar savu statusu ir zinātniskā bibliotēka. Tādēļ grāmatas uz mājām netiek izsniegtas. Katrā no tām ir iemontēts mikročips un, ja kāds aizmārša sadomās grāmatu iznest, elektroniskā drošības sistēma ziņos par to apsardzei. BNB ir daudz dažādu modernu sistēmu, kas ļauj bez problēmām funkcionēt tās sarežģītajām inženieru un komunikāciju sistēmām. Īstā reize nosaukt to par „gudro māju”. Gudro un ekonomisko. Pa visu stilobata perimetru pie griestiem ir uzstādīti atstarotāji, kas ļauj būtiski ekonomēt elektrību uz apgaismojuma rēķina. Starp citu, „dimants” no ārpuses ir aprīkots ar 4 600 lampiņām un gaismas diodēm. Vakaros līdz pat pusnaktij bibliotēkas ēka tērpjas spilgtā gaismas ietērpā.
Jāatzīmē, ka BNB ēkā atrodas arī Grāmatas muzejs, restorāni, sporta un atpūtas komplekss, kā arī Prezidenta starptautisko tikšanos un sarunu centrs u.c. objekti.
Taču atgriezīsimies pie jautājuma finanšu sadaļas. Sākotnēji BNB celtniecības plānotās izmaksas bija 120 miljoni ASV dolāru, taču pēc nodošanas ekspluatācijā tika publiskota galīgā izmaksu summa – 150 miljoni. Pārrēķinot kvadrātmetros, tas ir 1 253 dolāri jeb 630 lati. Tādejādi, tas ir 4,4 reizes lētāk, nekā mūsu Gaismas pils. Lūk, tāda matemātika. Un, kā jau teicu iepriekš, no celtniecības darbu sarežģītības viedokļa Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka ne ar ko neatpaliek no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Kā tādā gadījumā lai izskaidro lielo izmaksu atšķirību. Domāju, šis jautājums drīzāk jāuzdod valsts kontroles un revīzijas institūcijām.
Starp citu, Nacionālās bibliotēkas izmaksas un tēma „Kādu bibliotēku var uzcelt par 150 miljoniem ASV dolāru?”, jādomā, ir jau pazīstama arī Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimševicam. Katrā ziņā gids, kas „m2” iepazīstināja ar BNB, pastāstīja, ka Latvijas Bankas vadītājs Minsku apmeklējuma laikā ir bijis arī ekskursijā pa jauno Baltkrievijas simbolu.
Viela pārdomām
To, ka Nacionālā bibliotēka ir viens no valsts simboliem, neviens neapstrīdēs. Jautājums ir par to, vai tā bija jābūvē tagad un par kādu cenu to celt? Neizslēgsim iespēju, ka pēc celtniecības pabeigšanas Gaismas pils kļūs par vienu no Rīgas jaunajiem arhitektūras pieminekļiem. Taču jāatzīmē vairākus jautājumus, kas rodas pēc iepazīšanās ar Baltkrievijas Nacionālo bibliotēku. Dienā to apmeklē vidēji 1000-1200 cilvēki. Laikā, kad tur viesojās „m2”, diez vai ēkā uzturējās vairāk par 400 cilvēkiem. Visvairāk apmeklētāju bibliotēkā ir augstskolu sesiju laikā. Uzziņai – Minskā iedzīvotāju skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks, nekā Rīgā. Ar kādu jaunās bibliotēkas apmeklētību varam rēķināties mēs?! Atliek tikai cerēt, ka Latvija būs mantojusi pasaulē vislasošākās tautas titulu no nebūtībā aizgājušās PSRS.
Otrs moments. Baltkrievijas NB tehniskais aprīkojums un grāmatu fonds izmaksāja vēl 30 miljonus ASV dolāru. Ņemot vērā mūsu vērienu, var droši rēķināties ar, kā minimums, tādu pat summu.
Nu, un, visbeidzot, uzturēšanas izmaksas: runa taču būs par summām, kas skaitāmas simtos tūkstošu, ja ne miljonos eiro. Baltkrievijas NB strādā 1 300 cilvēku. Mums, acīm redzot, jāorientējas uz kādiem 500. Pie vidējās statistiskās algas 554 latu, tie ir jau 277 000 latu mēnesī. Tam varat pieskaitīt izdevumus, kas saistīti ar Gaismas pils uzturēšanu un apkalpošanu. Tad arī rodas pilnīgi likumsakarīgs jautājums: vai tas ir tā vērts? Ja ticēt socioloģiskām aptaujām, tad lielākā daļa aptaujāto sliecas atbildēt noliedzoši. Taču valdošajiem politiķiem par to ir savs īpašais viedoklis. Kā lai citādi izskaidro tāda līguma noslēgšanu ar apakšuzņēmējiem, saskaņā ar kuru Gaismas pils projekta atlikšana līdz labākiem laikiem valsts budžetam un, tātad, nodokļu maksātājiem izmaksās līgumsodu 100 000 latu dienā? Taču Latvijai, kā saka, ir sava uts.
Iespraudumi
Čehi sliecas par labu remontam
Čehijā jau trešo gadu nerimstas strīdi par jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību. Vētrainas debates izraisīja arhitektūras konkursa rezultāts: par 2005. gadā rīkotā konkursa uzvarētāju tika atzīts projekts, saskaņā ar kuru bibliotēkai vizuāli atgādinātu astoņkāji.
Diskusijas izraisīja projekta finanšu sadaļa. Valsts gatavojās iedalīt Čehijas Nacionālās bibliotēkas projektam divus miljardus kronu (83 miljardus eiro), taču „astoņkājis” pēc iepriekšējiem aprēķiniem var izmaksāt aptuveni 4 miljardus kronu. Šā iemesla dēļ lēmēji sliecas lemt par labu bibliotēkas vecās ēkas – Klementimiuma rekonstrukcijai. Tas valsts budžetam izmaksās tikai vienu miljardu čehu kronu.
Tuvojas Eiropas Elektroniskās bibliotēkas atklāšana
Šā gada novembrī darbu sāks Eiropas elektroniskās bibliotēkas vietne eurpeana.eu. Tai būs sevī jāapvieno grāmatas, attēli, fotogrāfijas un muzikālie skaņdarbi no Eiropas Savienības dalībvalstu bibliotēkām. Līdz 2010. gadam vietnē ievietoto izdevumu skaitam jāpieaug līdz sešiem miljoniem vienību. Interneta bibliotēkas projekta realizācijai ir iedalīti 120 miljoni eiro. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem piecu miljonu bibliotēkas vienību digitalizēšanai būs nepieciešami aptuveni 225 miljoni eiro.
Vācieši netiek mums līdzi
Starp internetā atrodamajām ziņām par jaunu nacionālo bibliotēku celtniecību mēs atradām tikai vienu projektu, kas varētu vismaz mēģināt „spēkoties” ar mūsu Gaismas pili par dārgākās bibliotēkas titulu. Runa ir par Leipcigā esošās Vācu bibliotēkas paplašināšanas 4. kārtu. Augustā šeit tika sākti jaunas deviņstāvu grāmatu krātuves celtniecības darbi. Tās lietderīgā platība būs 14 000 kvadrātmetru. Paredzamās projekta realizācijas izmaksas ir 50,2 miljoni eiro. Pārrēķinot uz platību, jaunceltnes kvadrātmetrs izmaksās 3 575 eiro jeb 2 520 latus. Bet… Runa ir par to, ka ēka iekļausies jau esošajā un strādājošā bibliotēkas kompleksā. Lielie izdevumi ir saistīti ar nepieciešamību veikt dārgus grunts un ēku nostiprināšanas darbus, lai celtniecība neapdraudētu esošās ēkas.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
