Franšīze Latvijā attīstās bruņurupuča tempā
Lelde Petrāne, Gunta Kursiša, 2011. gada 16. oktobris 10:43
Franšīze kā biznesa veids kļūst arvien populārāka visās trīs Baltijas valstīs, bet īpaši strauji tā attīstās tirdzniecības un pakalpojumu jomās. To biznesa portālam db.lv stāstīja Baltijas Franšīzes fonda pārstāve Tatjana Meļehova. Vienlaikus eksperti atzīmē, ka attīstība varētu būt straujāka.
Franšīze ir biznesa veids, kas iekļauj licenci izmantot kādu zīmolu un ar to saistītas biznesa metodes. Pasaulē plaši pazīstami franšīzes zīmoli ir McDonalds, 7-Eleven, Shell. Kā veiksmīgus franšīzes piemērus Latvijā var minēt Stenders - ziepju un vannas kosmētikas ražotāju un tirgotāju, Elvi – pārtikas mazumtirgotāju, Attirance – dabisko ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotāju, Maija – frizētavas, Double Coffe – restorānus, arī Narvesen, Statoil, McDonalds, Pica Lulū un citus.
Piemēram, 2003. gadā dibinātā SIA Attirance kopš 2007. gada piedāvā arī franšīzes. Pašreiz uzņēmumam ir 30 franšīzes veikali Krievijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē, Dienvidāfrikā, Kanādā un Turcijā, bet saskaņā ar Attirance Pārdošanas nodaļas vadītāja Mārtiņa Jaunzema sniegto informāciju visveiksmīgākā franšīzes veikalu darbība ir Krievijā. Attirance franšīzes veikali darbojas arī Baltijā - Igaunijā. «Drīzumā būs arī pirmā franšīze Rīgā,» atklāja M. Jaunzems. Uzņēmums 2010. gadā eksportēja 91% no saražotās produkcijas un neto apgrozījums bija 972 764 lati, kas bija par 51% lielāks nekā 2009. gadā.
2001. gadā dibinātais uzņēmums Stenders franšīzes sāka veidot no 2002. gada, informēja tā pārstāve Marta Romanova. Pašlaik uzņēmumam ir teju 180 franšīzes veikali dažādās pasaules valstīs, tostarp Krievijā – 70 veikali, Ķīnā – 40 veikali. Kopumā Stenders šogad plāno sasniegt 4,4 miljonus latu lielu apgrozījumu, kas atbilst 25% pieaugumam pret 2010.gadu.
Stenders apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bija 1,56 miljoni latu. Tas ir pieaudzis par 27%, salīdzinot ar 2010.gada 1. pusgadu. Galvenie izaugsmes virzītāji uzņēmumam bijis tieši eksporta pieaugums – uz Ķīnu par 161%, uz Eiropu par 65%, un pārdošanas apjomu pieaugums Latvijā – par 14%.
Tuvākie uzņēmuma plāni ir atvērt veikalus jaunās teritorijās - Vācijā un Čehijā. Aktīvs darbs notiekot arī NVS tirgū un Āzijā.
M. Romanova atzīmēja, ka, lai attīstītu eksporta tirgus, septembrī Stenders piedalīsies franšīzu un biznesa partnerības izstādē BUYBRAND EXPO Maskavā, kas tiek dēvēta par «Krievijas Davosu».
Stenders franšīzu veikali darbojas arī Latvijā, tie ir 12 dažādās Latvijas pilsētās. Igaunija bija pirmā valsts ārpus Latvijas, kur tika izveidots franšīzes veikals.
Atšķirībā no iepriekš minētajiem uzņēmumiem, piemēram, pārtikas veikalu tīkli Elvi un Mego tiek veidoti Latvijas teritorijā, norādīja A. Ābeltiņa.
Baltijā situācija līdzīga
Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, T. Meļehova norādīja, ka franšīzes ņēmēju skaits trīs Baltijas valstīs varētu būt līdzīgs.
A. Ābeltiņa lēš, ka Latvijā ir aptuveni 40 franšīzes devēji, bet Lietuvā tie varētu būt vairāk nekā 20, piemēram, Audimas, Baldu Rojus, BALTPARK, Hertz, Hugo Boss, Utenos trikotāžas u.c., Igaunijā - vairāk nekā 10, piemēram, Avis, Hertz, Klementi, Tiimari Wokie Dokie u.c. Lielākais šādu uzņēmumu skaits, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, ir Latvijā.
Attīstās gausi
T. Meļehova gan akcentē, ka konkrēta statistika par šo biznesa veidu nav pieejama, jo franšīzēm nav nepieciešams reģistrēties. Viņa pieļauj, ka franšīzes ņēmēju skaits Latvijā varētu būt mērāms vairākos simtos.
To, ka precīzi pateikt, cik Latvijā ir franšīzes devēju un ņēmēju, ir neiespējami, atzina arī biznesa augstskolas Turība maģistra studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība direktore Anna Ābeltiņa. Viņa uzsvēra, ka pēc sava juridiskā statusa šie uzņēmumi nekādi neatšķiras no pārējiem, un bieži franšīzes devējs nemaz nevēlas, lai kāds īpaši zinātu, ka tīkla uzņēmumi pieder dažādiem uzņēmumiem.
Eksperti ir vienādās domās, ka franšīzei Latvijā, tāpat kā kopumā pasaulē, ir tendence attīstīties, kaut gan Latvijā šī attīstība notiek lēnāk nekā varētu gaidīt. «Mūsu valstī, tāpat kā citur, tieši pakalpojumu sfēra ir tā, kur visstraujāk attīstās franšīze,» atzīmēja A. Ābeltiņa. Uz to norādīja arī T. Meļehova, kura akcentu lika arī uz tirdzniecības jomu. Savukārt Attirance pārstāvis M. Jaunzems ir kritiskāks: «Latvijā šī nozare praktiski neattīstās vispār, salīdzinot ar to, kādā līmenī tas notiek globālā mērogā.»
Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, vaicāts par veiksmīgākajiem un atpazīstamākajiem franšīzes uzņēmumiem tirdzniecības jomā, norādīja uz preses, ātro uzkodu un citu preču tirgotāju Narvesen. Pēc viņa domām, franšīze kā biznesa veids Latvijā tirdzniecības jomā kļūst arvien populārāka, jo īpaši nepārtikas (apģērbi, apavi) un ātrās ēdināšanas jomā.
«Skatoties, kā Latvijā ienāk globālo uzņēmumu franšīzes, šī attīstība ir ierobežota, jo tirgus kapacitāte ir maza, bet ienākšanas izmaksas lielas. Veiksmīgs piemērs ir McDonald's, The Body Shop un daži apģērbu zīmoli,» vaicāta par franšīzes attīstību Latvijā sacīja M. Romanova.
Savukārt, vērtējot Latvijas uzņēmumu iespējas attīstīties, izmantojot franšīzu biznesa modeli, viņa saskata ļoti lielas perspektīvas. «Stenders bija viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kurš izmantoja franšīzi kā starptautiskās izaugsmes instrumentu un, pateicoties mūsu piemēram un paraugam, daudzi uzņēmumi tagad izvēlas šo pašu ceļu. Ar kvalitatīvu produktu un pārdomātu konceptu tā ir lieliska iespēja attīstīties bez augstām tiešajām izmaksām, jo liela daļa investīciju gulstas tieši uz partneriem. Taču mūsu pieredze rāda, ka viena no būtiskajām veiksmīgas attīstības atslēgām ir pareiza un ļoti rūpīga partnera izvēle – lai saskanētu vērtības un tiešām būtu nepieciešamās zināšanas, pieredze, kapacitāte un ambīcijas attīstīties,» stāstīja Stenders pārstāve.
Franšīzes pirmsākumi Latvijā meklējami 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, un viens no pirmajiem vietējiem uzņēmumiem, kurš sāka to pielietot, bija frizētavas Maija. Tirdzniecības un ēdināšanas jomā par celmlaužiem Latvijā uzskatāmi McDonald's un jau minētais Narvesen.
Jo pazīstamāks zīmols, jo dārgāk
«Maksājumi par franšīzi var būt visai atšķirīgi. Būtībā ir divu veidu maksājumi, tā saucamie paušālie – vienreizējie maksājumi – un ikmēneša rojalti maksājumi. Jo pazīstamāks ir zīmols, jo dārgāk jāmaksā ik mēnesi, parasti tie ir 5-8% no apgrozījuma, bet Latvijā parasti no 0,5-2,5% no apgrozījuma. Piemēram, Elvi franšīzes ņēmēja maksa ir 0,5 – 1% no apgrozījuma,» stāstīja A. Ābeltiņa.
Lai nopirktu franšīzi, investīciju apjoms ir atšķirīgs katrā atsevišķā gadījumā. Tas ir atkarīgs no valsts un biznesa nozares. «Kopējie sākuma izdevumi svārstās no 10 000 latu līdz 50 000 - 100 000 latu atkarībā no izvēlētās franšīzes un no tā, vai īpašums ir jāīrē vai īpašums pieder uzņēmējam, kurš nodarbosies ar biznesu. Piemēram, McDonalds par 400 000 ASV dolāru pārdod franšīzi uz 20 gadiem,» skaidroja augstskolas Turība pārstāve.
Arī M. Jaunzems, vaicāts par franšīzes izmaksām sacīja: «Ja runa ir par Attirance franšīzi, tad tas ir stipri atšķirīgi katrā gadījumā. Taču summa ir, sākot no 30 000 eiro.»
Stenders pārstāve akcentēja, ka partnerim, pērkot Stenders franšīzi, jārēķinās ar maksu par franšīzi, kā arī izmaksām jauna veikala atvēršanai – gan īres maksa tirdzniecības vietai, gan mēbeles, gan produkcija, mārketinga un komunikācijas aktivitātes. «Protams, Stenders Latvijas birojs kā franšīzes devējs palīdz attīstīt biznesu gan ar plānošanu, gan mārketinga aktivitātēm,» viņa norādīja.
Savukārt Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs, vaicāts par izmaksām, stāstīja, ka Narvesen jeb franšīzes devējs pats iegulda veikala vai kioska aprīkošanā, preču iepirkšanā, koncepcijā. Līdz ar to Narvesen franšīzi dažbrīd saucot par «vieglo» franšīzi. Narvesen franšīzes ņēmējs var neinvestēt lielus līdzekļus, bet uzsākt sadarbību, veicot drošības naudas jeb depozīta iemaksu. Šogad Narvesen plāno atvērt vismaz 15 jaunas tirdzniecības vietas gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.
Uzziņai:
Franšīzes plusi:
- franšīzes ņēmējam ir savs bizness, bet viņš saņem franšīzes devēja profesionālu atbalstu komercdarbības vadīšanā, kas palīdz mazināt riskus;
- franšīzes ņēmējam ir iespēja uz likumīgiem pamatiem izmantot franšīzes devēja reputāciju un preču zīmi;
- zināma naudas un laika ekonomija, jo tos nav jātērē zīmola atpazīstamības veidošanai, reklāmai, tirgus pētījumiem, partneru meklēšanai;
- ātra un efektīva biznesa uzsākšana, jo franšīzes ņēmējs uzreiz saņem gatavu biznesa shēmu, jaunās tehnoloģijas, izstrādātu firmas stilu, uzņēmuma dizainu, piegādes shēmu, u.c.;
- notiek pastāvīga personāla apmācība, kuru nodrošina franšīzes devējs, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, tiek nodrošināti metodiskie, mācību, reklāmas materiāli;
- nav nepieciešamības meklēt jaunas attīstības iespējas un idejas;
- arī franšīzes devējam ir savas priekšrocības – franšīzes ņēmēji nodrošina papildus ienākumus pie minimālām investīcijām;
- ir iespēja ātri paplašināt savu biznesu jaunos tirgos, viena no efektīvākajām servisa eksporta formām;
- apgrozījuma un peļņas palielināšana, tēla stiprināšana gan esošajā, gan topošajos tirgos.
Franšīzes mīnusi:
- franšīzes ņēmēja nopietna komercdarbības brīvības ierobežošana;
- franšīzes ņēmēja atkarība no franšīzes devēja reputācijas un finanšu stabilitātes;
- no otras puses, neefektīvi strādājošie franšīzes ņēmēji nopietni ietekmē franšīzes devēja tēlu;
- komercnoslēpuma izpaušanas draudi, jo franšīzes ņēmējiem ir pieeja šiem noslēpumiem un know-how;
- vislielākais risks franšīzes devējam ir tas, ka bijušais franšīzes devējs ar laiku var kļūt patstāvīgs un atvērt savu personīgo biznesu tajā pat sfērā, kļūstot par tiešo konkurentu;
- vietējā situācija var radīt atšķirīgus nosacījumus;
- negodīga līgumu laušana.
(Avots uzziņai: biznesa augstskolas Turība maģistra studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība direktore Anna Ābeltiņa)
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/foto-video/video/fransize-latvija-attistas-brunurupuca-tempa-244606
