FKTK oficiāli izziņo Krājbankas krahu; valsts garantēs arī uzņēmēju noguldījumus
Db.lv, 2011. gada 23. novembris
A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.
Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.
FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.
Šādā veidā Latvijas Krājbanka darbosies līdz šā gada 26. novembrim. Pēc tam par atlikušās garantētās atlīdzības daļas izmaksas kārtību FKTK plāno lemt Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.
Finanšu minsitrs Andris Vilks šodien žurnālistiem norādīja, ka valsts garantijas attieksies arī uz uzņēmumu noguldījumiem Latvijas Krājbankā.
Kā vēsta LETA, saistībā ar situāciju to mazo un vidējo uzņēmumu vidū, kuri varētu palikt bez apgrozāmajiem līdzekļiem, finanšu ministrs skaidroja, ka tiks mēģināts palīdzēt pēc iespējas daudziem, bet visiem to nevarēs izdarīt.
Finanšu ministrs norādīja, ka bankas likvidēšanas gadījumā kompensējošās shēmas attieksies arī uz uzņēmumiem, un viņš šauboties, vai mazajiem uzņēmumiem kontos varētu būt vairāk par 70 tūkstošiem latu.
«Domājam arī, kā nodrošināt operatīvos līdzekļus atsevišķiem valsts uzņēmumiem, kas varētu iegūt kredītlīnijas,» pauda Vilks.
«Naudu sāks izmaksāt, sākot ar piekto dienu, bet meklējam arī starprisinājumus, lai nauda būtu ātrāk pieejama,» teica Vilks, norādot, ka uzņēmumi, kas vienā bankā turējuši visus savus līdzekļus, kas lielāki par minēto summu, uzņēmušies risku.
Vilks norādīja, ka Snoras banka Lietuvai ir pietiekami nozīmīga un ir lielākā no vietējām bankām. Latvijai Parex banka bija sistēmiski svarīga, bet Krājbanka ir stipri mazāka, un Latvija nevar atļauties glābt Lietuvas banku, ja pati Lietuva nevēlas to darīt. Latvijas valdība ir gatava glābt savus iedzīvotājus, izmaksājot tiem līdz 70 tūkst. latu, nevis bankas akcionārus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/fktk-oficiali-izzino-krajbankas-krahu-valsts-garantes-ari-uznemeju-noguldijumus-248513
