Ēsma – 16,63 miljoni māju siltināšanai
Ēsma – 16,63 miljoni māju siltināšanai
Antra Gabre
28.05.2009
Valsts piedāvājums siltināt māju, iedzīvotājiem ieguldot tikai pusi no nepieciešamajiem līdzekļiem, ir vilinošs. Kaut arī valdība it kā ir vienkāršojusi šo procesu, ceļš līdz rezultātam tik un tā ir sarežģīts un ilgs. Šogad finansējumu siltināšanai varēs saņemt tie, kuri jau bija sākuši ēkas renovācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu.
Ko iegūs daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA) izsludinājusi daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus, kuru pirmā kārta jau noslēgusies. Šogad kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 16,63 miljoni latu četrām kārtām. No Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma tiks segti līdz 50% no kopējām mājas siltināšanas izmaksām. Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms ir līdz 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Rīgā viena kvadrātmetra siltināšanai vajag apmēram 50 latu. Finansējumu var saņemt daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotās personas, ja piesakās otrajai kārtai no 15. maija līdz 15. jūnijam, trešajai kārtai – no 16. jūnija līdz 16. jūlijam, ceturtajai kārtai – no 17. jūlija līdz 17. augustam. Ar valdības lēmumu par struktūrfondu pārdali šim mērķim atvēlēti vēl 24 miljoni latu.
Teorētiskās izmaiņas likumos
Lai pie naudas varētu tikt vieglāk nekā līdz šim, valdība ir vienkāršojusi daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu projektu iesniegšanas kārtību. Piemēram, ja projektu iesniegumi atlases kārtā tiks noraidīti, tos pārcels uz nākamo atlases kārtu, atkārtoti neiesniedzot projekta iesniegumu. Turpmāk siltināšanas izmaksās tiks iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis, kas tieši saistīts ar līdzfinansēto projektu, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt pilnībā vai daļēji, kā arī sertificēta tāmētāja apstiprinātas būvniecības izmaksu tāmes sagatavošanas izmaksas. Svītrota prasība iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par projekta iesniedzēja nodokļu parādu neesamību, kā arī drīkstēs iesniegt dokumentu kopijas, nevis oriģinālus. Turpmāk neatkarīgi no pārvaldnieka veida tā pilnvarošanai sākt siltināšanas projektu būs nepieciešama vismaz puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai veicinātu dzīvojamo māju pārņemšanas procesu, lēmuma pieņemšanai varēs nesasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet to izdarīt aptaujas veidā. \"Tas ir ļoti vērtīgi, ka atvieglos dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas nosacījumus. Tas līdz šim bija ļoti liels šķērslis. Manā mājā pagāja gads no biedrības dibināšanas līdz laikam, kad varējām paši māju pārņemt savā pārvaldījumā,\" vērtē Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna. Dzīvokļu īpašniekiem būs pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu. Tātad, lai lemtu par šādu pasākumu realizēšanu, būs nepieciešama 50% plus viena dzīvokļu īpašnieka balss.
Siltināšanu sākt ir tikpat kā neiespējami
Dažādu iemeslu dēļ ēku energoefektivitātes programmas īstenošanu Latvijā pagaidām nevar sākt, izteicies Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Piemēram, vispirms ir jāizstrādā dažādi metodiskie norādījumi un nolikumi, jāapmāca auditori un jāveic kompleksi auditi, turklāt daļa no tiem īstenojami tikai ziemā. To pašu saka arī M. Rubīna. Paradoksāli, bet Ekonomikas ministrijas prasību dēļ tām mājām, kas jau veikušas energoauditu pēc valsts noteiktiem normatīviem, tagad tas jādara atkārtoti. Lētākais maksā 150 latu, un par to atkal jāmaksā iedzīvotājiem. "Līdz šim nebija pēc Eiropas prasībām sertificētu energoauditoru. Līdz šā gada sākumam valstī tika veikti apmēram 400 energoauditu. Tagad Ekonomikas ministrija tos vairs neatzīst. Tātad jātērē nauda ierēdņu iegribu apmierināšanai. Valsts it kā būtu ar mieru 100 latu atmaksāt. To var uzskatīt par ierēdņu varas demonstrāciju," saka M. Rubīna. Rīgā pašvaldība veikusi energoauditu 21 mājai, tas nozīmē vismaz 3100 latu papildu tēriņu. Vai ir garantija, ka tagad visi normatīvie dokumenti ir izstrādāti precīzi un kādu no projekta sastāvdaļām nenāksies pārstrādāt? "Es vairs neuzticos. Rīgas dome iekrita tāpēc, ka valstī netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips. Līdz šim energoauditus galvenokārt organizēja BEMVA. Dome un iedzīvotāji paļāvās uz tās izvirzītajiem nosacījumiem, un Rīgas dome pērn 21 mājai energoauditus organizēja pēc parauga, kā to darīja BEMVA. Tagad tos neatzīst," stāsta M. Rubīna.
Savukārt M. Straume norāda – lai izstrādātu tehnisko projektu, jābūt izvēlētām Ministru kabineta noteikumos Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi noteiktajām prasībām atbilstošām ēkām. Piemēram, viens klupšanas akmens varētu būt zudumi centralizētajā siltuma piegādes sistēmā. Pašreiz tie esot līdz 26 procentiem. Viņš atgādina, ka energosertifikācijai un tehniskā projekta izstrādei arī nepieciešama nauda, jo finanšu dotāciju būs iespējams saņemt tikai pēc tam, kad projekts uzvarēs BEMVA publiskajā iepirkumā. Ja neuzvarēs, tad iztērētā nauda ierakstāma skurstenī. Nepieciešamas vienotas prasības energoauditēšanai un auditoru sagatavošanai, siltuma zudumu mērījumiem, pašvaldībām vajadzētu atrast naudu tehniskā projekta izstrādei, kā arī jāizstrādā siltināšanas tipveida varianti visām sērijveida mājām. Daļu no tā šogad nav iespējams izdarīt. Turklāt uzskaitītie nosacījumi ir tikai daži, realitātē to ir daudz vairāk.
Ar ko tomēr sākt?
Pirmkārt, jābūt iniciatīvas bagātam cilvēkam, kurš spēj panākt, ka tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Palīdzību un nepieciešamo informāciju var prasīt Rīgas pašvaldības aģentūrā Rīgas mājoklis. Tur ir gan juristi, gan dokumentu sagataves, lai process notiktu juridiski pareizi.
Otrkārt, nepieciešams energoaudits. Tiem, kuri to jau izdarījuši, audits jāpārtaisa. Pirms divām nedēļām VMA izsniedza pirmos trīs energoauditoru sertifikātus. Tikai viens cilvēks – Valdis Zaķis – reāli strādās šajā amatā, un vienīgi viņam ir tiesības veikt auditu. Tas nozīmē – uz visu valsti viens. Tuvāko mēnešu laikā būs vēl pārdesmit energoauditoru, informē M. Rubīna. Taču iedzīvotājiem jānoskaidro, vai auditors ir sertificēts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vienotas sertificētas mācību programmas Latvijā nav. Šonedēļ tiks rīkota sapulce tās 21 mājas iedzīvotājiem, kurās energoaudits jau veikts, lai kopā ar REA vienotos par turpmāko stratēģiju.
Treškārt, jāpasūta tehniskais projekts. Lai to izdarītu, jāievēro vairāki nosacījumi, piemēram, būvatļaujas iegūšana, novērtējums utt. Tikai tad drīkst iesniegt pieteikumu. Turklāt iedzīvotājiem pašiem jāatrod būvuzraugs un būvfirma, kas darbus veiks. "Grūti pateikt, kur to meklēt. Nav ieteicamo būvfirmu saraksta," komentē M. Rubīna.
Ceturtkārt, kad pieteikums energoefektivitātes pasākumu apmaksai iesniegts, pašiem iedzīvotājiem jāatrod finansētājs, kas apmaksās atlikušo ēkas siltināšanai paredzēto summu (atgādinām, ka līdz 50% apmaksā no ES fondiem), tātad jāvienojas ar banku. Šādus projektus finansēt piekritušas četras bankas: Swedbank, SEB, Hipotēku un zemes banka un DnB Nord banka. REA piesaista arī starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, līdzekļus. Svarīgs arī jautājums, kādā valūtā kredītu ņemt – eiro vai latos. Ēku siltināšanai finansējums paredzēts četriem gadiem. M. Rubīna iesaka to nedarīt par iedzīvotāju pašu naudu, ņemot kredītu bankā, bet mēģināt sākt šo šobrīd sarežģīto ceļu, lai iegūtu ES līdzfinansējumu. "Citās valstīs dod tikai 10–30 procentu līdzfinansējumu. Tāda Ēdene kā Latvijā nav, un arī te ilgstoši nebūs," mudina M. Rubīna. Visu šo procesu var uzticēt namu apsaimniekošanas firmai, kas nokārtos nepieciešamos dokumentus un pasūtīs renovācijas, tajā skaitā siltināšanas projektu. Der atgādināt, ka līdzīgu ceļu izvēlējās Ieriķu ielas 44. nama iedzīvotāji, it kā siltinot māju ar krāsu, par ko Neatkarīgā jau rakstīja. Rezultātā energoefektivitātes nebija, un tas nozīmē, ka arī apsaimniekošanas firmu piedāvājumam akli uzticēties nedrīkst.
Piektkārt, tipveida māju siltināšanai izvēlēties materiālus, kas atbilst visiem normatīviem. Šis laikam ir vienīgais nosacījums, kas izstrādāts perfekti. Informāciju par māju konstrukciju siltināšanas tipveida risinājumiem var iegūt www.rea.riga.lv, kā arī www.bema.gov.lv -> Mājokļu aģentūra -> Projekti un programmas -> Valsts atbalsts -> Aktuāli.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/23442-esma-16-63-miljoni-maju-siltinasanai.htm
