Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss
Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko koncertzāli par katru cenu iespiežot Kronvalda parkā, kur, daudzu ekspertu skatījumā, tai nav pietiekamas vietas, bet projekta virzītājas – Kultūras ministrijas – ieskatā ideālākas vietas šai gadsimta celtnei nav.
Gadu gadiem dažādu ekspertu grupas un apvienības dažnedažādās kombinācijās spriedušas, kādu un kur vislabāk būvēt nacionālo lepnumu – Rīgas akustisko koncertzāli. Vietas meklējumos un izpētēs aiztecējuši gadi un miljoni, līdz 2020. gada 16. jūnijā valdība apbrīnojamā vienprātībā atbalstīja rekordātrumā tapušo priekšlikumu koncertzāli būvēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6. Tur esošā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) nākotni – nojaukt vai pārbūvēt – izšķirs koncertzāles attīstības darba grupa, kuru plānots veidot.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) nama autoru tuviniekiem solījis veikt vispusīgu ēkas novērtēšanu pirms jebkādu darbu sākšanas, lai precīzi zinātu gan tās kultūrvēsturisko, gan materiālo vērtību. Ministrs vairākkārt uzsvēris, ka valdība koncertzālei ir atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā un varot diezgan droši apgalvot, ka koncertzāle būs tieši tur.
Par iekustināto koncertzāles tapšanas procesu prieks ir daudziem, ko nevarētu teikt par tai izvēlēto vietu un veidu, kā tas notika. Piemēram, pilsētplānotājs, SIA "Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis uzskata, ka vietas izvēles process ir tipisks piemērs Latvijas valsts publiskās pārvaldes lielākajam trūkumam – neprasmei iesaistīt attīstības procesos dažādus dalībniekus no valsts, privātā un nevalstiskā sektora.
N. Balgalis norāda, ka būtu vērts apsvērt trīs teritorijas: Torņakalna stacijas apkārtni, Centrālās stacijas apkārtni un Kronvalda parku.
Savukārt arhitektu biroja "NRJA" vadītājs Uldis Lukševics žurnālam "Dienas Bizness" pauž, ka par to, kur atrasties koncertzālei, ir jālemj profesionāļu darba grupai pēc īpaši izstrādātiem kritērijiem, nevis steigā ierēdņu kabinetos: "Nevar "nolūkot vietu" tur, kur priekšā atrodas kultūrvēsturiski vērtīga, labā konstruktīvā stāvoklī esoša, 16 000 m2 liela ēka, kas kā pēckara modernisma arhitektūras simbols ir un būs nozīmīga mūsu arhitektūras vēstures sastāvdaļa."
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/enkurobjekta-vieta-dargs-kompromiss-497735
