Eksperts: Visaginas AES ir šaubīga investīcija
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis, profesors, Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis.
– Pēdējā laikā no jauna tiek uzdots jautājums par Daugavpils HES celtniecību. Manuprāt, ja no 1991. gada Daugavpils HES sāktu strādāt ar pilnu jaudu, tad pēc TEC 2 modernizācijas mēs būtu nodrošinājusi pilnīgu Latvijas elektroenerģijas ražošanas neatkarību. Izskatās, ka apturēt Daugavpils HES celtniecību bija izdevīgi impēriskiem spēkiem, kas vēlējās pieļaut Latvijas enerģētisko neatkarību.
– Protams, tolaik bija liels entuziasms, bet arī tolaik manas izjūtas bija citas. Tolaik viss juka un bruka, arī Maskavā. Vairāk nebija līdzekļu, lai pabeigtu visus uzsāktos projektus visā PSRS, tostarp arī Latvijas tobrīd lielāko projektu – Daugavpils HES. Pat tad, ja mēs neiebilstu pret Daugavpils HES, tas tik un tā netiktu pabeigts. Savukārt tie no Zinātņu akadēmijas, kas tolaik pārraudzīja enerģētiku, jau tad teica, ka vajadzētu būvēt un, ja neuzbūvēsim, tad vēlāk to noteikti nožēlosim. Protams, uzceļot HES pēc vecā projekta, ūdenskrātuve applūdinātu arī Baltkrievijas teritoriju un pēc neatkarības atgūšanas kaut kā būtu jāvienojas ar baltkrieviem par šīs ūdens masas sadalījumu.
Šodien es neesmu gatavs dot atbildi jā vai nē. Pagaidām ir tādas pašas emocijas kā tolaik – astoņdesmito gadu beigās. No vienas puses – nedrīkst iznīcināt Daugavas lokus, bet kaut kas agri vai vēlu būs jāceļ. Ir vajadzīgi bezkaislīgi un objektīvi aprēķini, cik tas maksās un kāda varētu būt atdeve no šāda objekta. No tiem laikiem mūs šķir gadsimta ceturksnis, un jau ir pieejamas jaunas tehnoloģijas. Vairāk nav nepieciešams celt tik lielu dambi, un enerģiju var iegūt ne tikai no vertikāla ūdens staba spiediena, bet arī novietojot turbīnu horizontāli straumes tecējuma virzienā. Tikai, cik liela būtu jauda, ja mēs veidotu mazāku ūdenskrātuvi un pielietotu citu tehnoloģiju? Atbilde uz to būtu jāatrod. Tikai – būsim reālisti. Pat, ja šāds HES tiek uzcelts, tad tas nedos tādu pašu efektu, kā darbinot TEC. Ar TEC ir ļoti vienkārši. Ieslēdz slēdzi un palielini saražotās strāvas daudzumu tik, cik tas ir nepieciešams. Ar HES ir savādāk. Laikā, kad ūdens ir maz, elektroenerģiju pietiekamā daudzumā saražot nevar.
Apsekojums un pētījums ir nepieciešami. Pēdējos 25 gadus par Daugavpils posmu tāds nav veikts. Kaut kas ir darīts par Jēkabpils posmu, jo bija nepieciešamība meklēt risinājumu pilsētas plūdu draudu novēršanai. Taču Daugavpils posmā nekas nav mērīts un pētīts diezgan ilgi.
Nākamais jautājums, uz ko būs jāatbild pēc tam, kad tiks veikts apsekojums, – cik liela var būt stacijas jauda un vai tam ir ekonomiska jēga. Manuprāt, kādreiz plānotie 200 MW nevar tikt sasniegti, bet 100 MW jauda, iespējams, ir iegūstama. Nākamais jautājums, cik izmaksās viens kilovats uzstādītās jaudas un vai tas ilgtermiņā atmaksāsies? Tie ir pamata jautājumi, un uz tiem ir jāatrod atbildes. Tieši tāpat ir jānovērtē Visaginas AES un citi projekti, pirms tiek pieņemts lēmums.
Cik es saprotu, tad ideja par Daugavpils HES atkal ir parādījusies no ārvalstu investoru ieteikumiem pēc tam, kad tie viesojās Rīgā maija beigās. Biznesa cilvēkam tas varētu būt interesanti. Šāds projekts turklāt ir ļoti pievilcīgs kreditēšanai. Uzskats ir tāds, ka ikvienas turbīnas apgrieziens taču ražo naudu.
Šāds izvērtējums ir mājas darbs, kas ir jāatrisina, pirms mēs runājam tālāk.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/76527-eksperts-visaginas-aes-ir-saubiga-investicija.htm
