Eksperti: Termiņuzturēšanās atļaujas – iespēja Latvijas attīstībai
Trīs gadu laikā, kopš termiņuzturēšanās atļauju uzsākšanas, nerezidenti Latvijā investējuši vairāk nekā 300 miljonus latu, ar savu saimniecisko darbību radījuši teju 2,5 tūkstošus darba vietu, nodrošinot apgrozījumu aptuveni 200 miljonu latu apmērā. Taču, kā norāda eksperti, investoru piesaiste un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamo īpašumu iegādi ir līdz šim neizmantots potenciāls. Piedāvājot papildus iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un popularizējot to aiz mūsu valsts robežām, Latvijai būtu iespēja piesaistīt vēl lielāku ārvalstu kapitālu.
Kā norāda DNB grupas uzņēmuma SIA Salvus izpilddirektors Ģirts Zālītis, mūsu darījumu statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nekustamā īpašuma iegādei vidēji atvēl nedaudz virs Ls 20 000, savukārt nerezidentu investīcijas ir vairāk nekā septiņas reizes lielākas. Turklāt papildus nekustamajā īpašumā investētājiem resursiem, ārvalstnieki turpina ieguldīt līdzekļus šo īpašumu uzturēšanā, labiekārtošanā, garantējot ilgtermiņa pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. “Jāņem vērā, ka uzturēšanās atļauju saņēmēji, lielākoties, ir cilvēki, kas savās valstīs ir bijuši ekonomiski aktīvi un spējuši akumulēt īpašumu iegādei Latvijā nepieciešamās summas, tie ieņem vadošus amatus un meklē investīciju iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai,” ārvalstu investora portretu iezīmē Ģirts Zālītis.
Arī Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, stāstot par jauno projektu tirgu, atzīst: “Analizējot pēdējā pusgada darījuma apjomus, jāsecina, ka vietējo pircēju vidū tie nav mainījušies, bet naudas izteiksmē nerezidentu tirgus daļa ir vairāk nekā puse no kopējā apjoma, kas parāda nerezidentu lomu nekustamā īpašuma nozarē un ekonomikā kopumā.”
Lai arī ārvalstu investoru piesaiste un ieguldījums Latvijas ekonomikā ir neapšaubāms, mūsu valsts neizmanto visas investoru piesaistes iespējas. Informācija par ar uzturēšanas atļauju saistīto likumdošanu, ir ļoti maz pieejama ārpus Latvijas robežām - ārvalstnieki par šo iespēju uzzina no saviem tautiešiem, tad apstiprinājumu gūtajai informācijai un nosacījumus paši meklē internetā. Tāpat no valsts puses netiek sniegta pilnvērtīga informācija par biznesa uzsākšanas un attīstības iespējām.
“Ja Krievijā cilvēki kaut ko arī ir dzirdējuši par šādu likumu, tad Kazahstānā un Ukrainā daudziem tas ir kā jaunums. Latvijai būtu jāiegulda papildus līdzekļi šīs likumdošanas popularizēšanā un pilnveidošanā. Turklāt, jāņem vērā, ka arī citas Eiropas valstis sāk nodrošināt identiskus piedāvājumu ārvalstu kapitāla piesaistei, tāpēc īpaši būtiski ir veicināt un izcelt šī piedāvājuma konkurētspēju, mūsu valsts ekonomikas un kultūras priekšrocības – iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, zemās īpašuma uzturēšanas izmaksas, stabilo politisko situāciju, valodu zināšanas, kultūras tradīcija,” komentē Inese Jureviča, New Europe Real Estate, investoru attiecību vadītāja.
Lai padarītu piedāvājumu saņemt uzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajā īpašumā konkurētspējīgāku, veicinot ne tikai Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus attīstību, eksperti rekomendē dažādot investīciju apjomu Latvijas reģionos. “Likums ir pieņemts, neievērojot reģionu iespējas piesaistīt investorus īpašumiem. Lai saņemtu termiņuzturēšanas atļauju, Latgales pilsētās, investoram jāiegādājas pat 3 līdz 7 īpašumi. Tieši tāpēc lielākoties priekšroka tiek dota Rīgai, Jūrmalai vai Jelgavai, kur noslēgt darījumu virs Ls 100 000 ir krietni vienkāršāk. Rekomendēju Rīgai un Jūrmalai prasības termiņuzturēšanās palielināt, savukārt reģionos nekustamā īpašuma iegādes minimālo summu samazināt uz Ls 30 000. Tad ārvalstu investoriem būtu lielāka interese par tādām Latvijas pilsētām kā Daugavpils, Rēzekne,“ pārliecināts ir Aivars Birulis, SIA Līf valdes loceklis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=18.04.2013
