Eksperti: Rīgas centra plānojumam jāceļ iedzīvotāju dzīves kvalitāte
Elīna Pankovska, [email protected], +371 67084457, 2012. gada 2. jūlijs
Sākusies Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana. Kaut arī ekspertiem ir dažādi redzējumi par RVC attīstību, viņi ir vienisprātis, ka primāri plānam jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka dzīves kvalitāte. Tāpēc arī iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties apspriešanā.
Biroja Arhis arhitekts Andris Kronbergs norāda, ka RVC plānojuma grozījumos gribētu redzēt skaidru vīziju par to, kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. Piemēram, attīstības vīziju Rīgas ūdensmalām, publiskajām un sabiedriskajām telpām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna un tā grozījumiem.
«Veidojot RVC plānu ir jābalstās uz starptautisko pieredzi. To veido četri pamata instrumenti: zemes lietošanas veids, nodokļi, pašvaldības budžets un pašvaldības īpašuma zeme. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā – ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi,» skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Viņš arī norāda, ka šā brīža plānošanas metode ietver zīmējumus un konkrētu noteikumu izstrādi. Savukārt 1995.gadā izstrādātais RVC attīstības plāns bija tuvāks tieši viņa minētajai starptautiskā piemēra metodei, kur uzsvars bija uz Rīgas pašvaldību kā saslēdzošo punktu, kas norāda atbildības un pienākumus.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Aigars Kušķis bilst, ka svarīgi būtu atrast iespējas kā realizēt kvalitatīvus publiskās ārtelpas objektus. Viņš uzskata, ka tikpat kā nav nevienas normālas, kvalitatīvas publiskās ārtelpas vai gājēju ielas Rīgā, un politiku realizēšanas mehānismā pietrūkst konkrētākas atbildību sadales, lai paredzētu integrētu un skaidru vīziju par tālāko attīstību.
Viņš arī uzsver: « Rīgā arī klusām un nemanāmi iznīkst apstādījumi, kurus nav iespējams atjaunot. Iemesls – mēs esam ķīlnieki normatīviem, inženieriem un inženieru komunikāciju dienestu prasībām. Faktiski, jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm.»
Diskusijā piedalījās arī citi eksperti, un tā notika cikla «Nākotnes Rīga jau top!» ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/eksperti-rigas-centra-planojumam-jacel-iedzivotaju-dzives-kvalitate-374706
